Aizvadītajā gadā Rīgas brīvostā sasniegti vairāki jauni rekordi – pirmo reizi vēsturē pārkrauts vairāk nekā 41 miljons tonnu, kas ir par 15,8% vairāk nekā iepriekšējā atskaites periodā un vienlaikus ir visaugstākais rādītājs, kāds jebkad sasniegts kādā no Latvijas ostām; decembrī apstrādāts līdz šim nebijis kravu apjoms viena mēneša laikā – 3,8 miljoni tonnu; Rīgas osta gada laikā kravu apgrozījuma īpatsvaru palielinājusi par 3% jeb Rīgā pērn ir apstrādāti 28,4% no kopējā Baltijas valstu ostu kravu apjoma.
Vairāk stāsta Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs, Rīgas pilsētas vicemērs Andris Ameriks.
– Nevar noliegt, Rīgas brīvosta pērn ir labi pastrādājusi. Kādas ir personīgās sajūtas, redzot ostas lieliskos darbības rezultātus?
– Ļoti labas, jo mēs apzināmies, ka augstus rezultātus var sasniegt tikai savstarpējā sinerģijā, ko veido ostas pārvaldes īstenotā attīstības stratēģija, veiktās investīcijas un uzņēmēju aktivitātes. Ceļš nav bijis viegls un rozēm kaisīts – tam pamatā ir smags un ilgstošs darbs, kas tagad dod skaitļos mērāmu rezultātu.
Rīgas ostas darbības rezultāti pozitīvi ir ietekmējuši gan valsts IKP pieaugumu, gan nodrošinājuši sociālo procesu stabilitāti valstī.
– Pērnā gada nogalē un šā gada sākumā sabiedrībā un tranzīta nozares speciālistu vidū virmoja izteikumi, ka saistībā ar notikumiem Krievijā un Ukrainā kravu plūsma caur Latviju teju vai apstāsies.
– Pagājušais gads ir bijis bagāts ar ne tik labām, pat sliktām un kašķīgām ziņām, taču līdztekus tām ir ļoti laba ziņa – es pat teiktu, viena no pagājušā gada labākajām ziņām: par spīti skeptiķiem un pesimistiem, Rīgas osta būtiski palielināja pārvadāto kravu apjomu. Es visiem gribu pateikt, ka pagājušajā gadā sasniegtais kravu apgrozījums Rīgas ostā ir uzskatāms par olimpisko rekordu, ko būs grūti pārsniegt. Rīgā gada laikā kravu apgrozījums palielinājies par 15,8% – šāds pieaugums nav nevienai citai reģiona ostai, Klaipēdā pieaugums ir 8,9%, bet Tallina saglabājusi 2013. gada līmeni. Tas apliecina, ka ilgstoši veidotā Rīgas ostas multifunkcionalitāte, kas dod iespēju apstrādāt visus kravu veidus, ir pilnā mērā attaisnojusies. Mēs lepojamies, ka pagājušā gada darbības rezultātā faktiski ir notikusi reģiona jūras kravu tirgus pārdale par labu Rīgas ostai – esam apkalpojuši 28,4% no visās Baltijas valstu ostās pārkrautā kravu kopapjoma.
– Cik liela pārliecība ir par to, ka arī šajā gadā saglabāsies vismaz tik liels kravu apgrozījums kā 2014. gadā?
– Uzņēmēju noslēgtie līgumi ar kravu īpašniekiem, kā arī vairāki citi ostā notiekošie procesi dod pārliecību, ka vismaz pirmajā pusgadā saglabāsies pagājušā gada tendences. Protams, ja vien nenotiks kardinālas izmaiņas ģeopolitikā, kas mākslīgi bremzēs kravu plūsmu caur Rīgu, taču šobrīd nav pamata skeptiķu apgalvojumiem, ka kravu plūsma varētu samazināties, drīzāk mēs ceram uz pieaugumu nekā kritumu, jo varam piedāvāt ātrāku un lētāku kravu apstrādi, nekā šie pakalpojumi pieejami Krievijas ostās. Piesardzīgajās prognozēs rakstām, ka šogad Rīgas ostā tiks saglabāts 2014. gada līmenis.
Šādu pārliecību mums dod arī noslēgtie līgumi ar Baltkrieviju, kas plāno palielināt naftas produktu eksportu caur Rīgas ostu. Vienlaikus baltkrievi palielina kokmateriālu pārvadājumus. Baltkrievijas valdība izrāda interesi par sava termināļa attīstīšanu. Ja vasarā tas vēl bija idejas līmenī, tad šobrīd mēs jau varam runāt par konkrētām lietām – Baltkrievijas valdība jau ir pieņēmusi konkrētus lēmumus par investīcijām Rīgas ostā.
Tāpat savu darbību turpinās palielināt jaunais minerālmēslu terminālis Fertilizer Riga, kas nepilna gada laikā sasniedzis jau 1,7 miljonu tonnu apgrozījumu, bet tā vēl nav visa iespējamā termināla jauda, ko plāno sasniegt šajā gadā.
– Vislielākais kāpums, vairāk nekā 44%, pagājušajā gadā noticis lejamkravu segmentā. Ar ko skaidrojams tāds apgrozījuma lēciens?
– Naftas produktu avoti ir divi – viens no jau pieminētās Baltkrievijas puses, kas turpina palielināt mazuta eksportu caur Rīgas ostu, un tas daudzējādā ziņā saistīts ar notikumiem Ukrainā, jo līdz šim Baltkrievija izmantoja arī Krimas ostas. Otrs avots ir Krievija, kas kāpina naftas produktu izstrādi un dīzeļdegvielas eksportu, lai noturētu savu ekonomiku. Kā jau teicu – mūsu ostas pakalpojumu ātrums un izmaksas ir daudz izdevīgāki par tiem, kā šos pakalpojumus var piedāvāt pašas Krievijas ostas.
– Vai izdodas aktivizēt kravu reversīvo plūsmu – respektīvi, ne tikai Austrumu un Rietumu virzienā, bet arī pretēji – uz Krieviju?
– Jā, kravu reversīvajā plūsmā ir vērojamas pozitīvas tendences. Jau pagājušajā gadā BULK terminālis sāka apstrādāt alumīnija ražošanai nepieciešamās mālzemes kravas, ko ar kuģiem no Āfrikas piegādā Rīgā, tālāk pārkrauj vagonos un nogādā Krievijā. Tagad sākusies arī Brazīlijas jēlcukura pārkraušana no kuģiem vagonos un tālāka nosūtīšana Austrumu virzienā.
– Latvijā lielāko investīciju projekts – Krievu salas infrastruktūras izveidošana – pagājušā gada otrajā pusē bija apdraudēts, jo Rīgas brīvostas pārvaldei ilgstoši neizdevās noslēgt līgumu ar Rīgas centrālo termināli par saimnieciskās darbības pārcelšanu no esošās vietas Andrejsalā uz Krievu salu. Vai ir panākts kompromisa risinājums un līgums ir noslēgts?
– Pagājušā gada nogalē norisinājās diskusijas par līguma saturu, un 2014. gada pēdējā dienā panākta galīgā vienošanās starp Rīgas centrālo termināli un Rīgas brīvostas pārvaldi par vidi ietekmējošās saimnieciskās darbības pārcelšanu uz Krievu salu. Līdz ar to varu teikt, ka vairs nepastāv riski, kas saistās ar ES finansējuma saņemšanu šā projekta realizācijai. Ir izstrādāts kalendārais rīcības plāns, kam rūpīgi seko arī Rīgas brīvostas valde.
Vienošanās paredz, ka līdzšinējā vietā tiks saglabāta to kravu pārkraušana, kas neatstāj negatīvu ietekmi uz vidi. Skaitļos runājot, tie varētu būt ap 10% no tagadējā Rīgas centrālā termināļa darbības apjoma. Protams, ogles no Andrejostas pilnībā tiks pārceltas uz Krievu salu.
– Savulaik Andrejosta tika izslēgta no Rīgas brīvostas teritorijas, bija diži plāni par šīs teritorijas apgūšanu, izveidojot jaunu dzīvojamo māju, viesnīcu un biznesa centru kvartālu. Šķiet, ka plāni ir būtiski mainījušies, šī teritorija vēl arvien paliek kā rūpnieciskā zona?
– Tas ir jautājums, ko skata gan Rīgas dome, gan brīvostas pārvalde. Nedz viena, nedz otra puse nav ieinteresētas šīs teritorijas degradācijā, kas var notikt, ja no šīs vietas pilnībā aiziet uzņēmējdarbība, bet vietā nekas nerodas. Situācija nekustamo īpašumu nozarē pa šiem gadiem ir būtiski mainījusies – neredzam investoru interesi šīs teritorijas izmantošanas maiņai, neviens nevēlas būvēt nedz dārgas mājas un viesnīcas, nedz biznesa centrus. Tāpēc Rīgas brīvostas valde ir pieņēmusi lēmumu atbalstīt daļu no Andrejsalas atkal iekļaut Rīgas brīvostas teritorijā un saglabāt tajā ar ostas darbību saistīto saimniecisko darbību. Tālāk par šo lēmumu jālemj Rīgas domei un Ministru kabinetā – tas prasīs vismaz gadu. Uzsveru, ka brīvostas teritorijā tiks iekļauta tikai tā daļa, kur šobrīd norit saimnieciskā darbība, – esošās zaļās zonas un pilsētas infrastruktūra paliek pilsētas valdījumā.
Mēs jau vienreiz – nekustamā īpašuma buma laikā – esam dabūjuši pa pieri, tāpēc tagad ir rūpīgāk jāpārdomā, kā izmantot pieejamos resursus. No vienas puses, ir jādara viss, lai neradītu nelabvēlīgus vides apstākļus pilsētas centra pusē, no otras puses, lai rastu risinājumus uzņēmējdarbības attīstībai, jo brīvostas teritorija paver tai labas iespējas. Atzīmēšu, ka brīvostu teritorijā esošo uzņēmumu priekšrocību termiņš ir pagarināts līdz 2035. gadam, tāpēc šāds lēmums ir sociāli un ekonomiski pamatots.
– Vēl viens Rīgai būtisks jautājums: ko varam gaidīt pasažieru pārvadājumu jomā? Pērn ir krities gan kopējais pasažieru skaits, ko lielā mērā ietekmē Tallink darbības stratēģijas maiņa, kā arī samazinājies kruīzu kuģu ienācienu skaits.
– Pārvadāto pasažieru skaits ir samazinājies proporcionāli samazinātajam regulāro pasažieru pārvadājumu reisu skaitam. Taču ir viena laba ziņa – pārrunās ar Tallink augstāko vadību saņēmu solījumu atjaunot regulāro reisu skaitu, piesaistot līnijai Rīga–Stokholma vēl vienu kuģi. Pirmais reiss ieplānots jau šā gada 16. martā.
Runājot par kruīziem, ir jāņem vērā kruīzu cikliskums. Kruīzu organizatori, atbilstoši pastāvīgo klientu interesēm, maina kruīzu galamērķus un iepriekšējās ostās atgriežas pēc zināma pārtraukuma. 2014. gads Rīgā kruīzu jomā nebija īpaši aktīvs, taču jau šogad Rīgā valdīs lielāka aktivitāte. Savus ienācienus šogad pieteikuši jau 75 kruīzu kuģi. Septiņas reizes Rīgā ieradīsies jau zināmais elitārais Costa Pacific, bet kā pilnīgs jaunums būs vācu kruīzu kuģis Mein Schiff 4, kas ir līdz šim garākais un pasažieru ietilpīgākais kruīza kuģis, kas ieradies Rīgas ostā. Ieplānotas divas šā kruīza kuģa vizītes, un tas plāno piestāt pie jaunajām Krievu salas piestātnēm. Līdz ar to varu teikt, ka Rīgas osta turpina attīstīties visās jomās.
***
UZZIŅAI
• 2014. gadā kopumā Baltijas valstu ostās pārkrauts 144,6 miljoni tonnu kravu, kas ir par 3,5% vairāk nekā 2013. gadā.
• Rīgā pārkrauti 28,4% no kopējā apjoma; Klaipēdā 25,2%, Tallinā 19,6%, Ventspilī 18,1%.
• Latvijas lielo ostu kopējais apstrādāto kravu apjoms pieaudzis par 5,1% un tagad sastāda 50,2% no kopējā Baltijas valstu ostās apstrādātā kravu daudzuma.
http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2015/01/23/andris-ameriks-rigas-osta-sasniedz-olimpisko-rekordu
