Kongresu nams, kas tika uzbūvēts pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, joprojām saglabājis savu sabiedrisko nozīmību. To pilnīgi droši var dēvēt par daudzfunkcionālu centru, jo te visa gada garumā notiek dažādi pasākumi – koncerti, konferences, semināri, izstādes u.c. Arī šī vasara Kongresu namam ir īpaša, šeit norisināsies vairāki pasaules koru olimpiādes notikumi.
Katru dienu te būs mēģinājumi, konkursi, bet īpaši akcentējami ir čempionu koncerti, kad 13. un 19. jūlijā Lielajā zālē varēs noklausīties tos korus, kas uzvarējuši savās konkursu kategorijās. Pavisam noteikti Kongresu namā vērts iegriezties arī tad, kad te uzstāsies popa un šovu kori, kas sola pārsteigt ar atraktīviem un interesantiem priekšnesumiem.
Koncerti, izrādes, pasākumi
Kopumā nams vienlaikus spēj uzņemt ap 5000 apmeklētāju, un Lielā zāle ar 1200 vietām ir plašākā koncertzāle Rīgā, teic Rīgas namu valdes loceklis Andrejs Kondratjuks, uzsverot, ka tieši tas ir būtiski daudziem producentiem, kuri šeit organizē dažādus sarīkojumus. Sava piemērotā formāta dēļ Lielā zāle reti kad stāv tukša, jo īpaši rudenī un ziemā kultūras notikumu kalendārs ir piepildīts līdz malām. «Kultūras dzīve šogad Kongresu namā ir īpaši uzplaukusi, un tas rāda, ka cilvēki aizvien vairāk vēlas bagātināt sevi, izklaidēties un pilnvērtīgi atpūsties. Pat salīdzinot ar 2013. gadu, programma ir daudz plašāka, un, sākot no oktobra, vai katru dienu notiek dažāda formāta un satura pasākumi, ko rīko vairāki producenti. Te baudāmi visdažādākie koncerti – no populārās mūzikas līdz klasikai. Piemēram, šopavasar ļoti apmeklēta bija Vīnes orķestra uzstāšanās. Tāpat iecienītas ir teātra izrādes, ko sniedz lielākas un mazākas trupas no Krievijas, Baltkrievijas, Lietuvas, arī no Rietumu valstīm. Pēdējā laikā īpaši populāras kļuvušas monoizrādes,» par piedāvājuma daudzpusību stāsta pasākumu centra Rīgas Kongresu nams vadītāja Ieva Sīpola, piebilstot, ka nu jau tiek strādāts pie nākamā gada programmas.
Konferences, izlaidumi, Rīga 2014
I. Sīpola norāda, ka Kongresu nams nav iedomājams arī bez ilggadējiem kultūras notikumiem – Bildēm, Baltijas Baleta festivāla, kā arī Latvijas koncertu rīkotajiem skolēnu izglītojošiem mūzikas cikliem – mūzikas literatūras stundām.
Tāpat te ir iecienīta konferenču un korporatīvo pasākumu rīkošanas vieta. «Šeit gan uz semināriem, gan izklaides pasākumiem pulcējas ārsti, juristi un citu profesiju pārstāvji. Rudeņos bieži vien notiek salidojumi, pavasaros – izlaidumi, bet ziemā, it īpaši tuvojoties gadu mijai, Jaungada pasākumi – gan krievu, gan latviešu valodā,» teic I. Sīpola.
Te mājvietu radis arī Mūsdienu mūzikas centrs (vadītājs Māris Briežkalns), Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments un uzņēmuma Rīgas ūdens birojs. Noteikti jāpiemin fakts, ka šogad laikā, kad Rīga ir Eiropas kultūras galvaspilsēta, šeit atrodas arī nodibinājums Rīga 2014.
Valsts simtgadi gaidot
Bet jo īpaši lieli plāni ir saistīti ar 2018. gadu, kad Latvijas valsts svin savu simtgadi. Iecerēts, ka jubileju Kongresu nams sagaidīs jaunā veidolā. Līdz šim lielākās pārmaiņas tajā notikušas 2000. gadā, kad te notika Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas konference – tad tika uzcelta piebūve.
Ēku un jo īpaši Lielo zāli vajadzētu atjaunot, uzlabot tās akustiku. Ja tajā tiktu paaugstināti griesti, tā varētu būt piemērota vieta gan lieliem iestudējumiem, gan arī mūzikliem, akcentē A. Kondratjuks. Tas Rīgai būtu ļoti būtiski, jo galvaspilsētā praktiski nav kur izrādīt mūziklus. Piemēram, Tallinā koncertzālē mūzikls Šreks gājis veselu nedēļu trīs reizes dienā. «Domāju, ka arī šeit pieprasījums pēc šāda formāta būtu. Gribētos, lai vairāk notiktu arī klasiskās mūzikas koncerti, līdzīgi kā tas ir ar džezu, kura ikgadējais festivāls piesaista klausītājus pat no aizrobežas,» bilst Rīgas namu pārstāvis.
Izvēlas Kronvalda parku
Arī Kongresu nama arhitekts Juris Gertmanis, kurš ir piedalījies arī rekonstrukcijas projekta izstrādē, uzskata, ka ēka pēc atjaunošanas varētu kļūt par vēl iecienītāku kultūras un atpūtas centru. Interesanti, ka visus tā pastāvēšanas gadus tas ticis vairāk vai mazāk aktīvi izmantots sabiedriskajai dzīvei. Turklāt – daudzpusīgi. Pašos pirmsākumos, kad tas 1981. gadā tika uzcelts kā Politiskās izglītības nams, te pulcējās kompartijas darboņi, pēc tam te notika Tautas frontes dibināšanas kongress, radošo savienību saieti, vēl pēc tam – koncerti un izrādes.
Kad projekts vēl bijis tikai tapšanas stadijā, tā būvniecības vietai bijuši izraudzīti vairāki varianti, viens no tiem, piemēram, paredzējis nojaukt Jēkaba kazarmas un to vietā uzcelt kompartijas propagandas centru. Tomēr galu galā apstājušies pie Kronvalda parka, jo netālu atradās arī Centrālās komitejas ēka (tagad Pasaules tirdzniecības nams), tātad valdības vīri varēs aizstaigāt uz konferenču vietu kājām. Noskatītajā vietā tolaik atradās koka ēka – 19. gadsimtā celtais Rīgas Vācu strēlnieku biedrības nams. To nojauca, un tā vietā tad arī tika uzbūvēts Kongresu nams.
Vietējais dolomīts un marmors
J. Gertmanis teic: priecējis tas, ka projektējot nebijis tik ļoti iespīlēts standartos un pieticīgo materiālu rāmjos. Tiesa, nācies arī rēķināties ar pasūtītāja gaumi. Sākotnēji arhitekts plānojis ēku celt no glazētiem brūniem ķieģeļiem, taču kompartijas vadītājam Augustam Vosam ļoti nepatikusi tāda ideja – kā nu tā, tik drūma māja būs! Viņš tak esot iecerējis baltu marmora celtni – tādu pašu kā Maskavā. Galu galā rasts kompromiss – vismaz no ārpuses izmantots vietējais Kranciema dolomīts, vien iekšpusē atstājot vietu marmoram, kas redzams gan Lielajā zālē, gan citās nama telpās.
J. Gertmanis ar smaidu atceras, kā tapusi slavenā Kongresu nama lielā lustra. Tā radusies kā kompromiss – viņš pierunājis pasūtītāju nelikt foajē milzīgo bronzas Ļeņina bareljefu, skaidrojot, ka sienas to nevarēs noturēt. Tā vietā viņš ieteicis labāk likt lielu stikla lustru, kas pēc J. Gertmaņa skices tapusi Līvānos. Pie nama ierīkots arī baseins – ne tik daudz estētiskam baudījumam, cik praktiskiem apsvērumiem. Jo, lūk, ūdens bija nepieciešams dažādo iekārtu dzesēšanai. Tvertne joprojām atrodas vairāku metru dziļumā, gan neizmantota. 1982. gadā pie ēkas tapis Andreja Upīša piemineklis un arī autostāvvieta.
Ar projektu apmierināts
Pie Kongresu nama projekta arhitektam nācies pieķerties vēlreiz, kad te tika plānota Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas konference. Tad tehniskā bloka vietā (tur bija iekārtas vēdināšanai, apkurei, kas radīja lielu troksni, tāpēc bija izvietotas atsevišķi) tika uzcelta piebūve, kurā izvietojās preses centrs un atsevišķas istabas delegācijām. Tolaik uzcelta arī pazemes autostāvvieta un strūklaka, kam gan J. Gertmanis neesot autors.
Arhitekts kopumā ar ēku esot apmierināts, jo dabiskie materiāli saglabājušies labi, arī uzbūvēta kvalitatīvi (to cēlis labākais tālaika būvnieks): «Esmu apmierināts, jo tolaik diez vai ko īpaši savādāku būtu varējis uzprojektēt. Vienīgais – ja ēkai uz kanāla pusi izdevās visas idejas realizēt, tad galveno ieeju nācās pārprojektēt, jo pasūtītājs nama fasādi noteikti vēlējās redzēt tikpat pompozu kā Maskavas Kongresu namam.»
