Desmit gadu ilgušajā makšķernieku un zvejnieku karā par iekšzemes ūdeņiem šodien gaidāms kārtējais starpfinišs. Saeima izskata grozījumus Zvejniecības likumā, un viens no priekšlikumiem paredz zvejniekiem atņemt Buļļupi līdztekus citām jau atņemtām upēm un ezeriem.
Cits ierosinājums paredz ieviest iekšzemes zvejai sarežģītu kvotu sistēmu, lai nāktos skaitīt katru tīklā ieskrējušu grunduli. Zvejnieku dzīvi mēģina padarīt tik nepanesamu, ka pat liela daļa makšķernieku jau labu laiku distancējušies no savu radikālo līderu idejām. Alvja Birkova vadītajai Latvijas Makšķernieku asociācijai ir izveidota lietišķa alternatīva – Makšķernieku organizāciju sadarbības padome.
Tomēr radikālajam makšķernieku spārnam ir spēcīgs lobijs Saeimā. Deputāts Dzintars Kudums no Nacionālās apvienības un vēl daži ar makšķeri azotē piedzimuši parlamentārieši pēc būtības balsta pakāpenisku nacionālās zvejniecības likvidāciju.
Juris Dančauskis Buļļupē palicis gandrīz pēdējais, kam vēl atļauts te zvejot. Saeimai viņš sūta rūgtus sveicienus: «Ja jūs atņemat Buļļupi, tad varat arī izsūtīt mani uz Sibīriju.» Eiropas Savienība par kuģu un tīklu iznīcināšanu Latvijai ir maksājusi prāvas kompensācijas, lai tikai latvieši pārstātu zvejot. Būtu loģiski, ja kompensēta tiktu arī zvejas iespējas atņemšana iekšzemē, tomēr tam nav plānots atvēlēt ne centu. Latvijas Zvejnieku federācijas valdes priekšsēdētājs Ēvalds Urtāns ar nožēlu atzīst, ka citur Eiropā zvejnieks – tā ir cienījama profesija, bet pie mums zvejniekiem apzināti izveidots zagļu un blēžu imidžs. Un tikai tāpēc, ka daži radikāli makšķernieki iedomājas, ka bez zvejniekiem viņiem būs vairāk zivju. Tā nu vaļasprieks un izklaide uzvar īstu uzņēmējdarbības nozari.
Absurdākais šajā stāstā ir fakts, ka vides zinātniskā institūta BIOR zinātnieki iekšzemes zivju krājumus atzīst par labā stāvoklī esam un viņi ierosina attīstīt rūpniecisko zveju iekšzemē. Lai zvejniekiem ir darbs, bet patērētājiem saldūdens zivis. Zivju resursu pētniecības departamenta vadītājs Georgs Korņilovs stāsta, ka arī dažas Lielupes baseina pašvaldības vēlas aizliegumu Buļļupē. Taču pieņēmumam, ka zvejnieki visu izzvejos un makšķerniekiem neko neatstās, neesot pilnīgi nekāda zinātniska pamatojuma. Resursi atjaunojas un pietiek visiem. «Igaunijā komerczveja iekšējos ūdeņos ir daudz vairāk attīstīta. Savukārt mēs savu rūpniecisko zveju esam pamatīgi piebeiguši.» Kad likumprojekts gatavots otrajam lasījumam, BIOR cilvēki nākuši uz Saeimu, taču palika nesadzirdēti. Nav brīnums. Makšķernieku Latvijā ir ap 100 000, savukārt zvejnieku aptuveni 1000. Deputāti labprātāk parūpējas par savu vaļasprieku un lielāku elektorātu. Tikai te vietā Makšķernieku organizāciju sadarbības padomes vadītāja Mārtiņa Baloža retoriskais jautājums – kurš pārdos zivis tiem Latvijas iedzīvotājiem, kam rados nav neviena makšķernieka. Tie var būt tikai zvejnieki.
Gadījumā, ja Saeima šodien atbalstīs radikālo makšķernieku iegribas, zvejnieki vērsīsies pie Valsts prezidenta ar lūgumu sūtīt likumu atpakaļ Saeimai otrreizējai caurskatīšanai.
