Pēc provizoriskiem datiem, Rīgā no oktobra līdz decembrim dzīvesvietu deklarējuši ap 10 000 cilvēku.
Lai informētu iedzīvotājus, kāpēc nepieciešams deklarēties galvaspilsētā atbilstoši savai faktiskajai dzīvesvietai, pašvaldība rīkoja plašu reklāmas kampaņu "Esi rīdzinieks!". Tajā tika stāstīts gan par pašvaldības sabiedriskā transporta biļešu reformu, gan par to, kādi ieguvumi katram iedzīvotājam, kā arī pilsētas budžetam kopumā un tādējādi arī visiem citiem rīdziniekam rodas, ja nodokļi tiek maksāti savai pašvaldībai, kas tos tālāk var izmantot sociālajam atbalstam un pilsētas attīstībai.
Sociālā kampaņa televīzijas kanālos TV3, PBK, LNT, radio "Skonto", Latvijas Radio 1, radio "Star FM", radio SWH, radio "Baltkom", "Mix FM" un citos medijos izmaksājusi kopumā 207 142 eiro (145 580 latus).
Saistībā ar šīm reklāmām Rīgas domē opozīcijā esošās partijas "Vienotība" deputāte Sarmīte Ēlerte ir vērsusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB). Viņa uzskata, ka reklāmas kampaņa, aicinot iedzīvotājus deklarēties Rīgā, maldina rīdziniekus, jo konkrētie pašvaldības noteikumi vēl nav stājušies spēkā.
Rīgas mērs savukārt uzskata, ka sociālā kampaņa "Esi rīdzinieks!", "neskatoties uz to, cik ļoti tai pretdarbojās labējās partijas", ir norisinājusies ļoti sekmīgi. Viņš norāda, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis nonāk tās pašvaldības budžetā, kur cilvēks ir deklarēts, nevis tur, kur viņš strādā. Pēc dažādiem datiem secināms, ka Rīgā strādā un dzīvo ap 100 000 cilvēku, kas deklarējušies citās pašvaldībās. Pašvaldības aprēķini liecina, ka viens Rīgā strādājošais pilsētas budžetā gadā vidēji iemaksā aptuveni 1500 eiro, tādējādi Rīgas budžetam gadā iet secen aptuveni 150 miljoni eiro.
"Pateicoties sociālajai kampaņai un biļešu reformai, mums izdevies panākt, ka pilsētas 2014.gada budžets papildināsies par aptuveni 15 miljoniem eiro. Tas iesākumam nepavisam nav slikts rezultāts. Uzziņai - "Ziemeļblāzma" pilsētai izmaksāja 12 miljonus eiro, Spīķeru promenāde - 7 miljonus eiro, pagalmu remontu programma gadam - 6,5 miljonus eiro, Salu tilta remonts 2014.gadā maksās 10 miljonus eiro," norāda Ušakovs.
Ušakovs sola turpināt kampaņu, lai tos, kuri dzīvo un strādā Rīgā, pārliecinātu arī deklarēties galvaspilsētā un maksāt nodokļus Rīgai. Drīzumā "Rīdzinieka kartes" īpašniekiem tikšot ieviesti atvieglojumi arī atsevišķiem pakalpojumiem pašvaldības slimnīcās un poliklīnikās, atlaides stāvvietām pilsētas centrā un zoodārza apmeklējumiem.
Jau ziņots, ka no 1.marta "Rīgas satiksmes" sabiedriskajā transportā biļešu cenas iecerēts diferencēt atkarībā no pasažiera deklarētās dzīvesvieta. Rīgas dome pagājušā gada nogalē apstiprinājusi jaunu tarifu - līdzšinējo 0,71 eiro (50 santīmu) vietā pilna biļetes cena no 1.janvāra palielināta līdz 1,20 eiro (84 santīmi), kas atbilstot viena brauciena pašizmaksai. Iecerēts, ka pasažieriem, kuri dzīvesvietu deklarējuši Rīgā un izmanto par "Rīdzinieka karti" pārdēvēto personalizēto e-talonu, tiks nodrošināta 50% atlaide.
Tā kā noteikumi par atlaidēm joprojām nav stājušies spēkā, turklāt pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" nespēja nodrošināt "Rīdzinieka kartes" izsniegšanu visiem klientiem līdz 31.decembrim, tika noteikts pārejas periods līdz 1.martam, lai šajā laikā visi pasažieri biļetes varētu iegādāties par puscenu jeb par 0,60 eiro. No 1.marta tiem, kas nebūs deklarējušies Rīgā, iecerēts biļetes pārdot par 1,20 eiro. Pērkot biļeti pie sabiedriskā transporta vadītāja, pasažieriem jau tagad jāmaksā 1,20 eiro.
Jāņem vērā, ka braukšanai mikroautobusos biļetes iepriekšpārdošanā jāiegādājas par 0,70 eiro, bet, pērkot pie vadītāja, par tām jāmaksā 1 eiro. Arī mikroautobusos no 1.marta ārpus Rīgas deklarētajiem pasažieriem būs jāmaksā 1,20 eiro.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) uzskata, ka, nosakot diferencētu maksu par sabiedrisko transportu, ir pārkāpts cilvēku vienlīdzības princips, kas ir viena no cilvēku pamattiesībām. Šis princips liedz valsts institūcijām izdot tādas normas, kas bez saprātīga pamata pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos apstākļos.
VARAM norāda, ka uzņēmuma "Rīgas satiksme" un Rīgas domes vadības iecerētajam cenu pieaugumam sabiedriskajā transportā Rīgā, kas pārsniedz 60% no līdzšinējām brauciena cenām, ir grūti atrast līdzīgu precedentu. Jau patlaban "Rīgas satiksme" tiek dotēta apmēros, kas ir līdzvērtīgs Latvijas lielāko pašvaldību visa gada budžetam, piemēram, Daugavpils budžets 2013.gadā bija plānots 58 miljonu latu apmērā, bet Liepājas - 55 miljonu latu, norāda ministrijas pārstāvji. Turklāt dotācijas apmērs "Rīgas satiksmei", kas tiek maksāts no nodokļu maksājumiem, nākamgad tiek saglabāts 2013.gada līmenī - vairāk nekā 85 miljonus eiro (59 miljonus latu) no Rīgas domes budžeta novirzot "Rīgas satiksmei".
Kopumā Rīgas domes 2014.gada pamatbudžetā "Rīgas satiksmei" piešķirti 80,6 miljoni eiro, no kuriem pusmiljons eiro paredzēts pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu. Vēl 5,2 miljoni plānoti valsts budžeta mērķdotācijai pasažieru regulārajiem pārvadājumiem.
Rīgas domes piešķirtā summa ir krietni mazāka nekā "Rīgas satiksmes" pieprasītā - saskaņā ar uzņēmuma aprēķiniem neiegūtie ieņēmumi par Rīgas domes noteiktajām atlaidēm nākamgad varētu sasniegt 109 miljonus eiro. Vienlaikus pašvaldība atzīst, ka biļešu cenu izmaiņu ietekmi uz "Rīgas satiksmes" ieņēmumiem ir grūti prognozēt.
Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) vēl 2013.gada vasarā apgalvoja, ka brauciena pašizmaksa ir 70 santīmu un Rīgas dome katru nopirkto biļeti dotē par 20 santīmiem.
Ušakovs iecerēto sabiedriskā transporta atlaižu sistēmu ir gatavs aizstāvēt Satversmes tiesā.
