Rundāles pils jumtam jāsteidz palīgā; vajadzīgi apmēram 3 miljoni eiro
 
KULTŪRAS KANONS. Rundāles pils jumtam 2017. gadā veikts tehniskais apsekojums – secināts, ka tā segums nolietojies, turklāt, veicot iepriekšējo pārbūvi un seguma nomaiņu 20. gadsimta 60.–70. gados, ir izmainīta jumta konstrukcija – saīsinātas piespāres ©F64

Problēma ar greznās Rundāles pils jumtu ir bijusi vairāku gadu garumā, taču pašlaik aktualizēto jumta katastrofālo situāciju nevar saukt par ārkārtēju, saka Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis. Tomēr, visticamāk, valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa jumta sakārtošanai būs nepieciešami papildu līdzekļi, kas pašlaik budžetā nav ieplānoti.

Lancmanis gan uzsver, ka šis nav ārkārtas gadījums, kad būtu jāmeklē līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. Pils jumta nomaiņa tiks veikta plānveidīgi, darbus sadalot vairākās kārtās, un pirmos no tiem uzsākot jau šogad. Jau 2012. gadā Rundāles pilī tika konstatēts, ka caur jumtu telpās sūcas ūdens.

Muzeja speciāliste Ruta Bemberga stāsta, ka 2017. gada nogalē ir pabeigta pils jumta pārbūves projekta (izstrādātājs SIA CMB) izstrāde, kas paredz būvdarbus četrās kārtās. Izvērtējot nepieciešamo finanšu apjomu un iespējas to apgūt (ņemot vērā laiku, kas vajadzīgs iepirkumu procedūrai, darbu veikšanas sezonalitāti), ir sagatavots darbu grafiks. Tajā plānots, ka 2018. gadā tiks organizēta iepirkuma procedūra - atklāts konkurss - par darbu izpildi un atkarībā no pieejamā finansējuma pils jumta pārbūve tiks realizēta turpmākajos gados vienā vai divās kārtās, attiecīgi četru vai divu gadu periodā. Rundāles pils muzejs cer uz Kultūras ministrijas atbalstu 2019. gadā, kad būs nepieciešamais finansējums pils jumta nomaiņai, saka R. Bemberga. Viņa uzsver, ka Rundāles pils kolektīvs operatīvi spējis organizēt laika zoba radīto problēmu novēršanu. Tiesa, 2012. gadā, kad tika konstatēts, ka caur jumtu virs Baltās zāles telpā ieplūst ūdens un kad cieta ģipša veidojumi un apmetums, problēma tika novērsta pagaidu līmenī. «Zālē veicām kosmētiskus uzlabojumus, lai novērstu vizuālus defektus,» piebilst R. Bemberga.

Savukārt 2013. un 2016. gadā sistemātiski notika dažādas jumta konstrukcijas un seguma izpētes, arī jumta nomaiņas projekta izstrādes laikā 2017. gadā izdarīts jumta tehniskais apsekojums. Pēc šīm pārbaudēm konstatēts, ka jumta segums ir nolietojies un, veicot iepriekšējo pārbūvi un seguma nomaiņu 20. gadsimta 60.-70. gados, ir izmainīta jumta konstrukcija - saīsinātas piespāres. Veicot jumta pārbūvi, tās būtu jāatjauno. Vēlāk tika konstatēts, ka Baltās zāles griestos un sienās parādās plaisas, kas varētu būt saistītas ar jumta konstrukcijas deformāciju. Sadarbojoties ar Būvniecības valsts kontroles biroju, 2016. gada garumā tika veikts monitorings, lai fiksētu iespējamās konstrukciju kustības, taču tādas netika novērotas. Bijis mēģinājums no Valsts nekustamo īpašumu puses noorganizēt jumta seguma noklāšanu ar hermetizējošu šķidrumu, bet tas neesot darbojies, bet, staigājot pa jumtu, plaisas kļuvušas vēl lielākas, un šis segums notecējis, kā rezultātā jumta stāvoklis vēl pasliktinājies. Atsaucoties uz Rundāles pils muzeja lūgumu, 2017. gadā Kultūras ministrija piešķīra finansējumu vairāku avārijas situāciju novēršanai, ieskaitot staļļu ēkas jumta seguma nomaiņu. Tiek lēsts, ka jumta rekonstrukcijai vajadzētu 2,9 miljonus eiro.