Reģionos: Mundigciema piemērs dzīvokļu kvalitātes celšanā 4 komentāri
 
Reģionos

Mundigciema piemērs dzīvokļu kvalitātes celšanā

 
VIENOTI CERĪBĀS, ka ēkas siltināšana ļaus dzīvot labāk un lētāk: iedzīvotāji un siltināšanu nokārtojušo iestāžu pārstāvji pie Mundigciema daudzdzīvokļu mājas Saullēkti; plāksni ar siltināšanas darbu apliecinājumu rokās tur mājas vecākais Arnolds Ivanovs / Arnis Kluinis

Līdzās Talsiem esošais Mundigciems ar piecām siltinātām daudzdzīvokļu mājām ieguvis tiesības saukties par pirmo apdzīvoto vietu Latvijā, kur dzīvokļu siltināšana pabeigta.

Latvijas valsts dibināšanas svētkiem pakārtotā pasākumā tika nosvinēta pēc skaita pēdējās - piektās - mājas siltināšanas pabeigšana. Tā ir piecstāvu māja ar 45 dzīvokļiem. Mājas uzlabošanā ieguldīti 294 tūkstoši eiro, no kuriem puse jeb 147 tūkstoši eiro segts ar Eiropas Savienības dāvinātu naudu, bet otra puse ir SEB bankas aizdevums, kas mājas iemītniekiem būs jāatmaksā no tās naudas, ko viņi, cerams, ietaupīs ar zemākiem rēķiniem par siltumu un karsto ūdeni. Siltināšanu no finanšu viedokļa organizēja valsts institūcija Altum. Tās uzdevums ir starp aptuveni divdesmit tūkstošiem daudzdzīvokļu māju Latvijā atrast tūkstoti tādu māju, kuru dzīvokļu īpašnieku vairākums būtu ar mieru pieņemt ēku remonta veidā pasniegtu naudas dāvinājumu komplektā ar parādu bankai. Tūkstotis māju jāmeklē atbilstoši aprēķiniem, ka tik daudzu ēku līdzīpašniekus varētu iekārdināt uz siltināšanu, sadalot starp viņiem 166 miljonus eiro, cik ES dāvinājusi ēku siltināšanai Latvijā 2014.-2020. gada periodā.

Naudas apgūšana mājokļu siltināšanai kavējas, bet gan jau Eiropas Komisija atļaus šajā periodā noformētos projektus realizēt vēl vairākus gadus vēlāk. Ne tikai Latvijas iedzīvotāju šaubas un neticība ieguvumiem no siltināšanas, bet arī Briseles ierēdņu manieres darbā nepārcensties pie vainas, kāpēc 2014. gada nauda līdz Mundigciemam nonākusi 2017. gada beigās. Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Upenieks norādīja, ka šobrīd dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanas perioda atbalsta 2014.-2020. gada programmas ietvaros saņemti vairāk nekā 280 projektu pieteikumi. Savukārt Altum Energoefektivitātes programmu departamenta vadītājs Ingus Salmiņš apliecināja, ka vairāk nekā 20 mājās renovācija tieši tagad notiek un vēl vairākās vietās būvdarbi tiek gatavoti.

Jautājums ir tāds, kāpēc Mundigciema lielākās daudzdzīvokļu mājas iemītnieki tikai ļāva sevi pierunāt uz mājas siltināšanu, bet nerīkoja protesta demonstrācijas, lai panāktu ātrāku ēkas siltināšanu, ja ieguvumi no tās patiešām būtu atbilstoši siltināšanas reklāmai. Turpat līdzās taču atradās četras trīsstāvu mājas, kuru siltināšanā ieguldīts arī ES 2007.-2013. gada naudas dāvinājums. Ja pat tik tuvā atstatumā skatīta siltināšana neizraisa milzīgu un neatspēkojamu pārliecību par savu lietderību, tad ir ko padomāt, kāpēc tas tā. Tomēr nav arī viennozīmīgu pierādījumu, ka siltināšana būtu tikai ES naudas apgūšanas veids, no kura labumu gūst siltināšanas izpildītāji, nevis māju iemītnieki. Mundigciema daudzdzīvokļu ēku grupu apsaimniekojošās SIA Adax valdes priekšsēdētājs Aivars Maķevics uzsvēra, ka interesi par siltināšanu izrāda tādu māju iemītnieki, kuri kaut ko labu par siltināšanu uzzinājuši nevis plašsaziņas līdzekļos, bet no radiem un draugiem, kas jau dzīvo siltinātās ēkās.

Mundigciema iemītnieku atsaucību siltināšanas kampaņai iespējams izskaidrot ar Talsu tuvumu, kas padara samērā likvīdu mājokļu tirgu. Proti, dod cerības vajadzības gadījumā dzīvokli pārdot un tādējādi pārvērst ES dāvināto naudu reālā naudā. Neapšaubāmi dārgāk jāmaksā dzīvoklim mājā un miniciematiņā, kas vairs neizskatās kā kolhoza centrs pagājušā gadsimta 70. gados, kad mājas celtas. Mainīts ir ne vien ēku apšuvums un krāsojums, bet arī jumti, aukstā un karstā ūdens stāvvadi un siltuma ražotājs. Kolhoza laiku katlumāja turpina sildīt ciematiņa sabiedriskās celtnes, ieskaitot sociālo māju, bet siltinātās ēkas apgādātas ar autonomo apkuri.



Komentāri [4]
#
Gatis 22.novembris 2017 12:55 atbildēt
Krievijas gāzei arī.
 
#
kika 21.novembris 2017 17:12 atbildēt
Tā ir tumsonīgi domāt. Ja māja kvalitatīvi nosiltināta, par apkuri tiešām jāmaksā mazāk, tā ir savesta kārtībā, smuki izskatās un dzīvokļiem caur to pieaug vērtība. Ir pilnīgi stulbi neizmantot atbalsta naudu, lai viss nav jāmaksā pašiem.
 
#
lapa 21.novembris 2017 15:09 atbildēt
bankam loti vajag jaunus vergus .
 
#
Gatis » lapa 22.novembris 2017 12:56 atbildēt
Krievijas gāzei arī.
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers