Reģionos: Majoru pludmalē veic krasta kāpu stiprināšanas darbus Komentēt
 
Reģionos

Majoru pludmalē veic krasta kāpu stiprināšanas darbus

 
Publicitātes foto

Jūrmalas pilsētas pašvaldība arī šogad turpina veikt vides aizsardzības pasākumus kāpu zonas stiprināšanai, pieberot smiltis Majoru pludmalē. Darbi tiek veikti, lai mazinātu krasta eroziju un veicinātu pludmales zonas saglabāšanu. Kopš 2015. gada smilšu piebēršana kāpu stabilizēšanai tika veikta Kaugurciema pludmalē, šonedēļ smilšu piebēršana notiek arī Majoru pludmalē, kur šādi darbi tika veikti arī pērn.

Kāpu stabilizācijas pasākumi erozijas mazināšanai tiek veikti saskaņā ar vides eksperta, ģeoloģijas zinātņu doktora Jāņa Lapinska veiktajiem krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem un izstrādāto metodiku. Stabilizācijas pasākumi tiek veikti atbilstoši vides eksperta rekomendācijām, nebojājot dabīgo vidi, kārklus un biotopus un ievērojot vides aizsardzības normatīvos aktus.

Publicitātes foto

Majoru pludmalē smilšu piebēršana tiks veikta aptuveni 520 metru garā joslā, sākot no Ērgļu ielas Tirgoņu ielas virzienā, pieberot kopumā līdz 5600 kubikmetrus smilšu. Ja būs labvēlīgi laika apstākļi, darbus plānots pabeigt līdz 4. aprīlim. Dr. geol. J. Lapinskis skaidro, ka smilšu piebēršana ir viens no efektīvākajiem veidiem, un šādu metodi izmanto arī citas Eiropas valstis. Kā priekšrocību zinātnieks min arī to, ka piebērtās smiltis organiski iekļaujas ainavā, līdz ar to uzlabojas teritorijas rekreācijas kvalitāte. Smiltis, kuras tiek piebērtas Majoru pludmalē, iegūtas Jūrmalā, tīrot Lielupes grīvu Jūrmalas ostas teritorijā.

Publicitātes foto

Kāpu stiprināšanai Jūrmalas pašvaldība vairāku gadu garumā veic arī citus darbus. Pludmalē regulāri tiek atjaunota kārklu zona, savulaik Majoru pludmalē tika stādītas arī graudzāles - smiltāju kāpuniedre. Kāpas no izbradāšanas pasargā arī pludmalē izvietotās dēļu laipas, kas ierīkotas lielākajā daļā izeju uz pludmali. Šopavasar Bulduru, Dzintaru, Dubultu, Mellužu, Kauguru un Jaunķemeru pludmalē kopumā aptuveni 1900 metru garumā tiks veikta arī veco kārklu sēdināšana, apzāģējot tos aptuveni 30 cm augstumā, lai saknes sāktu dzīt jaunas atvases, - tās vislabāk uztver pludmales smiltis un atjauno kāpu valni. Savukārt no nozāģēto kārklu zariem veidos pinumu sētiņas, kas tiks izvietotas Dubultu, Kauguru un Jaunķemeru pludmalē smilšu aizturēšanai un atpūtnieku radītās ietekmes mazināšanai.

Pludmales kāpu stabilizēšanas darbi, veicot smilšu piebēršanu, Jūrmalā tika sākti 2015. gadā Kaugurciema pludmalē, jo tieši šī krasta zona ir visvairāk pakļauta noskalošanai un smilšu uzkrāšanās šajā posmā notiek lēni. Samērā augsts kāpu erozijas jeb noskalošanās risks ir ne tikai Kaugurciema pludmalē, bet arī Majoros. Tur kāpu eroziju veicina vairāki nelabvēlīgi faktori. Pludmali veido un starpvētru periodos nelielā apjomā papildina ļoti smalkas smiltis, kas nodrošina gruntsūdens pacelšanos līdz pat pludmales virsmai, tādējādi smilšu virskārta nenožūst un vēji mitrās smiltis nevar iepūst kāpu joslā. Tāpat vētru laikā pludmalē un seklūdens joslā veidojas pārrāvuma straumes, kas aiznes smalkgraudainās pludmales smiltis dziļi zemūdens nogāzē. Kāpu eroziju veicina arī ļoti augsta antropogēnā slodze - šajā pludmales posmā atpūšas daudz cilvēku un rezultātā kāpu veģetācija tiek izbradāta.

Jūrmala ir pirmā piekrastes pilsēta Latvijā, kas pirms diviem gadiem pēc savas iniciatīvas sāka pludmales krasta kāpu aizsardzības un kāpu stabilizēšanas pasākumus, lai uzlabotu degradēto kāpu stāvokli.

Komentāri [0]
Nav pievienots neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers