Jaunos kociņus no briežiem aizsargās ar nemazgātu aitas vilnu
Lai aizsargātu jaunās eglītes un priedītes no meža dzīvnieku postījumiem, vairākos AS "Latvijas Valsts meži" (LVM) apsaimniekotajos mežos tiks izmēģināta jauna metode - jauno kociņu apstrāde ar nemazgātu aitas vilnu, ko pa šķipsniņai uztīs uz koku galotnēm, aģentūra LETA uzzināja LVM.
"Nemazgātai aitas vilnai piemīt specifiska smaka, kas varētu atturēt aļņu, staltbriežu un stirnu tuvošanos jaunajiem priežu stādiem. Bet, ja dzīvnieks to tomēr nokož, gaidītā garduma vietā tam būs pilna mute vilnas. Tas varētu būt efektīvs aizsardzības līdzeklis, kas atbaida dzīvniekus no apstrādātajiem kociņiem," norādīja LVM vecākais meža eksperts Kaspars Riže.
Viņš atzīmēja, ka šāda metode tiek lietota arī citviet, piemēram, Polijā. Plānots, ka ar jauno metodi LVM Zemgales reģionā apstrādās apmēram piecus hektārus, bet LVM Dienvidlatgales reģionā - 23 hektārus jaunaudzes.
Kā skaidroja Riže, ja jaunajam kociņam tiek nokosts galotnes pumpurs vai bojāts stumbrs, tiek apdraudēta tā tālāka augšana un pilnvērtīga stumbra veidošanās. Tāpēc kociņu galotnes un sānu zari LVM apsaimniekotajā teritorijā katru gadu tiek apstrādāti ar augu aizsardzības līdzekļiem. Piemēram, preparāts "Plantskydd" kura sastāvā ir dzīvnieku proteīns, pateicoties kuram dzīvnieks sajūt plēsoņas klātbūtni un kociņam netuvojas. Savukārt "Cervacol ekstra" sastāvā ir kvarca smilts, kas sajaukta ar līmi, rada smilts klātbūtni rīklē, tādējādi dzīvnieks neturpina postīt jaunaudzi.
Taču, lai šie līdzekļi būtu iedarbīgāki iespējami ilgāk, apstrāde tiek veikta vien sausā laikā, bezsala apstākļos.
Tikmēr šā gada sniegs, kas mežus pārklāja jau novembra sākumā, LVM Mežkopības darbiniekiem lika meklēt alternatīvus veidus jauno stādiņu aizsardzībai. Ar katru gadu palielinās to platību skaits, ko nepieciešams aizstrādāt pret pārnadžu bojājumiem. Tas skaidrojams ar pieaugošo dzīvnieku daudzumu atsevišķās teritorijās.
Kā ziņots, LVM apsaimnieko 1,63 miljonus hektāru valsts meža zemes. Galvenais uzņēmuma produkts ir kokmateriāli, katru gadu piedāvājot tirgū aptuveni piecus līdz septiņus miljonus kubikmetru koksnes. Kompānijas vienīgā īpašniece ir valsts Zemkopības ministrijas personā.