Gleznainajā Ventas upes krastā atrodas viena no skaistākajām klasicisma stila muižām Latvijā – 19. gadsimta sākuma arhitektūras pērle Skrundas muiža. Ar plašu skatu uz vienu no Latvijas zīmīgākajām upēm un skaisto Latvijas lauku dabu muižas viesi vienlaikus var izbaudīt lauku mieru un ļoti ērtu piekļuvi no Rīgas–Liepājas šosejas.
Skrundas muiža Ventas krastā celta klasicisma stilā 19. gadsimta sākumā. Muižu pamatoti dēvē arī par Mežotnes pils miniatūrkopiju, jo tās celtniecībā izmantots Johana Georga Ādama Berlica Mežotnes pils projekts. Dažādās hronikās un pašvaldības nekustamā īpašuma sarakstos Skrundas muiža dēvēta arī kā pils.
Saglabājot savu vēsturisko eleganci, šodien pilnībā renovētais, gaišais muižas nams viesiem nodrošina visas ērtības, kas atbilst visaugstākajiem kvalitātes standartiem. Viesnīcā ir izvietoti 12 plaši un eleganti numuri. Mierpilnā muižas atmosfērā jūs varēsiet gan atvilkt elpu no ikdienas steigas, gan aktīvi atpūsties un organizēt dažāda mēroga pasākumus. Skrundas muiža ir pievilcīgs galamērķis kultūrvēsturiskajā Kurzemes novadā, kurš piemērots gan ģimenes atpūtai, gan skaistu svinību un kāzu organizēšanai. Viesi šeit bieži organizē konferences un seminārus, tāpēc esam centušies radīt vidi, kurā vēsturiskā elegance iet roku rokā ar mūsdienu tehnoloģijām.
Klasicisma saulrieta pēdējais stars
Skrundas muiža ir raksturīgs arhitektūras klasicisma stila modelis – simetrisks, proporcionāls, harmonisks un vienkāršs. Muiža celta ar tiem pašiem kompozīcijas klucīšiem, ar kādiem kungu mājas veidotas Blīdenē, Durbē, Mežotnē, Elejā un citur.
Skrundas muižas pils arhitektūra glabā daļu no pasaules kultūras. Proti, laika periodā, kad grāfs Žano Mēdems, piesaistot pasaulslaveno itāļu arhitektu Džakomo Kvarengi, gatavojās celt Elejas pili, Elejas grāfa no Berlīnes ataicinātais arhitekts un būvdarbu vadītājs Johans Georgs Ādams Berlics pasteidzās izpalīdzēt Mežotnes īpašniekam Frīdriham fon Līvenam, Mežotnei nokopēdams Elejai domāto projektu. Savukārt Mežotnes pils otrā stāva plāns, forma un izmēri precīzi atbilst 45 gadus vēlāk celtās Skrundas pils pamatstāva visu telpu izkārtojumam.
Atšķirībā no Mežotnes pils Skrundas pilij nav pirmā stāva – tā vietā zem abu galu korpusiem pamatos ir pagrabi. Tāpat Skrundas pilī nav trešā stāva – tā vietā ir bēniņi, kuros izbūvētas tikai divas telpas. Vēsturnieka A. Heniņa vārdiem runājot, Latvijas arhitektūras vēsturē tā iezīmē klasicisma saulrieta pēdējo staru.
Kungu nams, aptieka un skola
Saskaņā ar dokumentāciju muiža celta 1849. gadā – no ķieģeļiem, uz akmens pamatiem, zem dakstiņu jumta. Skrundas muiža, kungu nams tika celts nomnieka grāfa Gustava fon Lamsdorfa saimniekošanas laikā, kurš te pavadīt skaistas vecumdienas ieradās no Sanktpēterburgas.
Laika gaitā muiža tikusi ievērojami pārbūvēta, jo pēc muižkungu mājvietas un nežēlībā kritušu augstmaņu patvēruma kalpojusi arī kā cietums, nabagmāja, aptieka, skola un internāts. Piemēram, 1870. gada 24. martā izziņoja Skrundas muižas renti uz 12 gadiem, obligāti paredzot telpas arī pasta stacijai. Savukārt 1931. gada rudenī muižas pilī tika atvērta pirmsskolas klase, 1938. gadā tā bija kļuvusi par pilnu sešu klašu pamatskolu un savu misiju pildīja 30 gadu.
Teika par Skrundas pilskalna eju
Kāda teika vēsta, ka Skrundas pilskalnā esot kāda eja, kas ved pa zemes iekšieni un kuru varot atrast mēnesnīcā. Tajā esot arī akmentiņš, kuram pieduroties, atveras ejas gals. Kā liecina A. Heniņa pētījumi, teikas motīvs ir nevis pilskalns, bet gan pati muižas pils, kuras dienvidu spārna velvēto griestu pagrabā ar ķieģeļu grīdu, kas kalpojis par virtuvi, ir bijusi aka ar rokas sūkni.
