Ludzas rijā var iemēģināt roku linu apstrādē

© Mārtiņš KUPLAIS

Ludzas Novadpētniecības muzejs ir viens no eksponātiem bagātākajiem Latvijā.

Tā Brīvdabas un etnogrāfijas nodaļā aplūkojamas ēkas, kas celtas 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. To pulkā ir arī rija, kas celta 1927. gadā Ciblas novada Pušmucovas pagasta Šmatu ciemā. Uz muzeja teritoriju ēka tika pārvesta 1970. gadā, bet jau toreiz to bija skāris laika zobs, un vairākus gadus namu apmeklētājiem bija iespējams aplūkot vien no ārpuses. Nu ar Eiropas Savienības fondu atbalstu (98 706 eiro) un Ludzas novada pašvaldības līdzfinansējumu (24 289 eiro) īstenots rekonstrukcijas projekts, un atjaunošanas darbi veikti Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja pieredzējušā vēsturisko koka ēku atjaunošanas speciālista Mārtiņa Kuplā uzraudzībā, skaidro muzeja speciāliste Aina Loseviča. Tagad muzejā var aplūkot telpas labības žāvēšanai un kulu labības kulšanai un vētīšanai, kā arī piebūvi ar piedziņu linu kuļmašīnai. Pilnībā restaurēti un atjaunoti arī rijā izvietotie linapstrādes darbarīki – mīstīklas, kulstīklas, pogaļu sukas – un linu mašīnas, kas ļauj apmeklētājiem ne tikai demonstrēt visu darbietilpīgo linapstrādes procesu, bet arī pašiem izmēģināt visus darbarīkus.



Latvijā

Neapskaužamā situācijā nonākuši kādas ielas privātmāju īpašnieki Ķekavā. Saskaņojot projektu pašvaldībā, vairāk kā desmit māju īpašnieki par saviem līdzekļiem veikuši kopīpašumā esošās ielas remontu, tomēr pašvaldības būvvalde uz to skatās citādāk.