Iedzīvotāji neapmierinātībā un neizpratnē par varmākām saudzīgo Liepājas tiesas spriedumu lietā par netiklu darbību izdarīšanu ar mazgadīgo parādījuši savu attieksmi plašā protesta akcijā Liepājā. Tajā pašā laikā atbildīgās iestādes norāda, ka cilvēki izdara pārsteidzīgus secinājumus un gatavojas pat linča tiesai, nezinot lietas patiesos apstākļus.
Tomēr nevienam nevar pārmest šādu sabiedrisku iniciatīvu, jo nozieguma detaļas sabiedrībai netiek atklātas, jo tiesas process ir slēgts, taču varmāku vaina netiklu darbību izdarīšanā ir pierādīta un viņi paši ir atzinušies, kā dēļ tiesa skatīta bez pierādījumu pārbaudes. Iedzīvotājiem nāksies uzticēties atbildīgajām amatpersonām, kuras uzsāks lietas pārbaudi, tiklīdz būs pieejams pilnais tiesas spriedums, tas ir, šodien.
Piektdien Liepājā noritēja plašs pikets pret Liepājas tiesas spriedumu lietā par mazgadīgas meitenes seksuālu izmantošanu, par ko ar piespiedu darbu notiesāti divi vīrieši – tēvs un dēls. Protestā piedalījās vismaz 500 dažāda vecuma cilvēku, tostarp ģimenes ar bērniem. Liepāja ir vēju, nevis izvirtuļu pilsēta, Kam kalpo tiesu sistēma?, Tiesības uz bērnību ir augstākas par «mīkstinošiem» apstākļiem – šādi un vēl citi uzraksti bija uz piketētāju plakātiem. Kā jau bija sagaidāms, pie piketētājiem no tiesas neviens neiznāca.
Tieši šodien ir pieejams pilns spriedums šajā lietā, ar ko solījušas iepazīties gan Tieslietu ministrija, gan Ģenerālprokuratūra, kas jau uzdevusi veikt pārbaudi par prokurora darbu, tāpat ar spriedumu iepazīsies vardarbībā cietušās meitenes pārstāvji tiesas procesā Liepājas bāriņtiesa un Valsts bērna tiesību aizsardzības inspekcija. Policija izmeklēšanu šajā lietā sākusi pēc tam, kad Liepājas bāriņtiesai radās aizdomas par meitenes izmantošanu. Meitene tika izņemta no savas ģimenes, kur viņas aprūpētāja bija vecāmamma, taču, tā kā sieviete nespēja parūpēties par bērnu, bāriņtiesa meiteni nodeva audžuģimenē, un tikai pēc diviem mēnešiem, ko meitene jau bija pavadījusi audžuģimenē, radās aizdomas par to, kas ar meiteni noticis agrāk. Bērns saņēma rehabilitāciju pie psihologa, savukārt bāriņtiesa vērsās policijā. Pašlaik meitene ir adoptēta uz ārzemēm un jaunā ģimene ir informēta par bērnam nodarīto.
Lietā iesaistījies arī tiesībsargs Juris Jansons, kurš nosūtījis vēstuli Saeimas Juridiskajai komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kā arī Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei ar lūgumu izvērtēt nepieciešamību veikt grozījumus Krimināllikumā, nosakot, ka personai, kas izdarījusi dzimumnoziegumu pret nepilngadīgu personu, neiestājas kriminālatbildības noilgums, kā arī papildus paredzot atbildību par netiklu darbību izdarīšanu ar mazgadīgo, nosakot bērna vecumu kā kvalificējošu pazīmi. J. Jansons norāda, ka Krimināllikuma 162. pants paredz atbildību par tādas personas pavešanu netiklībā, kura nav sasniegusi sešpadsmit gadu vecumu (tieši pēc šā panta tiesāja abus Liepājas varmākas). Lielāka atbildība iestājas, ja nodarījuma rezultātā cietušajam ir iestājušās smagas sekas. Taču var būt situācijas, ka mazam bērnam nozieguma seku ietekmi nākotnē ir neiespējami noteikt, tādēļ kā papildu kvalificējošo pazīmi tiesībsargs iesaka noteikt arī bērna vecumu – ja pavešana netiklībā ir notikusi pret mazgadīgo. Tāpat tiesībsargs uzskata, ka dzimumnozieguma gadījumos pret bērnu, it īpaši pret mazgadīgu bērnu, nedrīkst noteikt nozieguma noilgumu.
Vardarbībā cietušie bērni
2014. gadā noziedzīgos nodarījumos kopā cietuši 554 bērni, kas ir par 73 gadījumiem vairāk, salīdzinot ar 2013. gadu.
No viņiem
• Kopā mazgadīgo cietušo personu skaits ir 326. No VP pārskata izriet, ka 2014. gadā būtiski pieaudzis arī dzimumnoziegumos cietušo bērnu skaits.
Avots: Tiesībsarga birojs, Valsts policijas pārskats par nepilngadīgo noziedzību, noziedzīgos nodarījumos cietušiem bērniem