Pēdējo gadu laikā Ventspils siltumapgādes sistēmas pilnveidošanā ir ieguldīti nedaudz vairāk kā 24 miljoni eiro. Investīciju un modernizācijas rezultātā ir radusies iespēja samazināt siltumapgādes tarifu iedzīvotājiem par 5,7%, kā arī patlaban norit izvērtēšana, vai to iespējams samazināt vēl vairāk.
Kas ir izdarīts un kā tas atsaucas uz Ventspils siltumapgādes sistēmas efektivitāti, saruna ar pašvaldības SIA Ventspils siltums valdes priekšsēdētāju Arni Uzari.
– Viens no lielākajiem investīciju projektiem siltumapgādes sistēmas pilnveidošanā vairāk nekā 20 miljonu eiro vērtībā ir noslēdzies – abas Ventspils katlumājas ir rekonstruētas. Jāteic, ka summa ir iespaidīga! Kāds ir galvenais iemesls, kas lika pieņemt lēmumu par tik lieliem ieguldījumiem?
– Paskaidrošu, ka līdz šim Ventspils siltumapgādes sistēmā kā galvenais kurināmais tika izmantots mazuts. Tā izmantošanai ir vairāki trūkumi, tostarp tas neatbilst mūsdienu vides aizsardzības tendencēm – mazuts ir fosilais kurināmais, kas nav atjaunojams, un tā izmešiem piemīt augsts CO2 īpatsvars, kas ietekmē klimata pārmaiņas. Otrs, mūsu skatījumā, galvenais, iemels, lai atteiktos no šā kurināmā, bija tā pēdējo gadu laikā straujais cenu kāpums, kā arī neprognozējamas turpmākās cenu izmaiņas. Cenas pieauga tik strauji, ka ar iepriekšējo siltuma tarifu tās nespējām segt un tarifu iedzīvotājiem nācās palielināt. Kurināmā izmaksas vien sastādīja 71% no tarifa, kas ir ļoti liels īpatsvars, un nedeva iespēju uzņēmumam attīstīties. Šobrīd, pēc rekonstrukcijas darbu pabeigšanas, kurināmā izmaksas sastāda 54% no tarifa, līdz ar to mums ir iespēja ne tikai segt ekspluatācijas izmaksas un nodrošināt uzņēmuma darbību, bet arī atdot kredītus, kas ņemti projektu īstenošanai, un nedaudz uzkrāt arī turpmākai attīstībai.
Tagad esam pilnībā atteikušies no mazuta, tā vietā kā kurināmo izmantojam koksnes šķeldu, kas, no vienas puses, ir videi draudzīgs kurināmais un atjaunojams resurss, no otras puses, ir panākts, ka nauda vairs neaizplūst uz ārvalstīm, maksājot par importētu resursu, bet gan paliek mūsu vietējā ekonomikā. Arī kurināmā faktiskās izmaksas ir stipri mazākas – par mazutu savulaik maksājām 4,5 līdz 5 miljonus eiro gadā, tagad šķelda mums izmaksā praktiski uz pusi mazāk.
– Neskatoties uz milzīgajām investīcijām, kas likumsakarīgi ir jāiekļauj tarifā, Ventspilī siltumapgādes tarifs 2013. gada decembrī ir samazināts par 5,7%. Kā jums tas izdevās?
– Te ir jāsaka liels paldies Ventspils pilsētas domei, kas ieguldīja lielu darbu, lai projektam piesaistītu ES finansējumu. Pusi no projekta attiecināmajām izmaksām, kas sastādīja 17 miljonu eiro, sedza ES fondi. Līdz ar to kredītsaistības ir daudz mazākas, nekā tās būtu, ja viss būtu jāapmaksā no pašu līdzekļiem.
Par to, ka samazinājušās kurināmā izmaksas, es jau teicu. Es vēlos paskaidrot, ka Ventspilī siltumapgādes sistēmas pilnveidošana ir pasākumu komplekss, kas nebūt neaprobežojas ar katlumāju rekonstrukciju – tā ir tikai viena no kompleksa sadaļām.
– Esošais tarifs ir apstiprināts vēl pirms Pārventas katlumājas rekonstrukcijas pabeigšanas, kas ekspluatācijā tika nodota tikai šā gada martā. Vai gaidāms, ka arī tas dos iespēju samazināt tarifu?
– Patlaban norit vērtēšana un tiek spriests par iespējām iesniegt regulatoram apstiprināšanai jaunu tarifu plānu. Kāds būs vērtēšanas rezultāts, vēl ir pāragri spriest – jāveic rūpīga izpēte un aprēķini ilgtermiņa griezumā, jo mēs vēlamies sniegt iedzīvotājiem kvalitatīvu pakalpojumu par adekvātu un prognozējamu cenu vairāku gadu griezumā. Nedrīkst būt tā, ka pie mazākajām izmaiņām ekonomikā vai kurināmā resursu tirgū uzreiz ir jāmaina tarifs. Iedzīvotājiem ir svarīga prognozējamība un stabilitāte.
– Cik prognozējamas un stabilas ir šķeldas cenas, kas, kaut gan ir vietējās izcelsmes kurināmais, tomēr zināmā mērā saistīts ar pasaules energonesēju cenām. Nevienam taču nav noslēpums, ka šķelda ir eksporta produkts.
– Aprēķini un dati parāda, ka tuvākajā periodā šķeldas cenu kāpums gada griezumā varētu būt vien dažu procentu robežās. Turklāt pagājušajā gadā, līdz ar eksporta tirgu samazināšanos, šķeldas cenas nedaudz pat nokritās. Viens no mūsu lielākajiem sadarbības partneriem šķeldas piegādē ir a/s Latvijas valsts meži, kas ļoti rūpīgi seko līdzi gan vietējā, gan starptautiskā šķeldas tirgus tendencēm. Cena, pamatojoties uz Meža un koksnes institūta veiktās analīzes datiem, tiek koriģēta reizi pusgadā. Šā institūta laboratorijā tiek vērtēta arī piegādātās šķeldas siltumspēja, jo tieši no siltumspējas ir atkarīga tās cena. LVM ir galvenais piegādātājs Brīvības ielas katlumājā. Savukārt Pārventas katlumājā šķeldu pamatā piegādā uzņēmums SIA Bērzi plus. Šajā gadījumā šķelda tiek iepirkta berkubos, bet mēs sekojam līdzi gan tās kvalitātei, gan precīzi uzskaitām piegādāto daudzumu. Ir noslēgti sadarbības līgumi ar vairākām citām kompānijām, bet to piegādes salīdzinoši ir nelielas. Kopumā gada griezumā abu katlumāju darbības nodrošināšanai ir nepieciešami ap 255 tūkstošiem kubikmetru šķeldas.
– Liela nozīme ir tīklu nomaiņai uz rūpnieciski izolētām caurulēm, kas būtiski samazina zudumus trasēs. Vai arī šajā jomā notiek pozitīva virzība?
– Šo darbu Ventspilī sākām jau deviņdesmitajos gados. Līdz šim nomainīti jau ir 96% trašu, bet pēc patlaban procesā esošā projekta pabeigšanas nenomainīts paliks tikai apmēram kilometrs siltumtrašu. Tie ir neliela diametra īsi posmi, kuru rekonstrukcija līdz šim brīdim nav bijusi ekonomiski pamatota.
Paskaidrošu, ka deviņdesmitajos gados zudumi siltumtrasēs sastādīja ap 25% no kopējā saražotā siltuma. Tagad zudumi ir 12% robežās, bet perspektīvā tie būs vēl mazāki, jo, kā jau teicu, norit siltumtrašu nomaiņas programmas pēdējais posms, kā arī ir izsludināts konkurss par siltumapgādes sistēmas optimizāciju, kas ietver pārskatāmu un optimālu temperatūras grafiku, hidraulisko līdzsvarošanu un vairākus citus pasākumus, kas dos iespēju samazināt zudumus vēl par vienu līdz diviem procentiem. Šo sistēmu noskatījām Somijas pilsētā, kur tā sevi pierādījusi kā efektīvs veids zudumu samazināšanai, neveicot investīcijas pašās siltumapgādes trasēs.
– Patlaban Brīvības ielas katlumājā tiek īstenota dūmgāzu kondensatora uzstādīšana. Ko tas dos?
– Populāri skaidrojot tehnoloģiju, tas ir apmēram tā: sadegot šķeldai, no tās iztvaiko ūdens, kas kopā ar karstajiem dūmiem tvaiku veidā pa skursteni nonāk atmosfērā. Dūmgāzu kondensatora uzdevums ir kondensēt šo dūmgāzēs esošo tvaiku un tādā veidā iegūto siltumu caur siltummaini novadīt siltumapgādes sistēmā. Tādējādi maksimāli efektīvi tiek izmantots siltums, kas rodas šķeldas sadegšanas procesā. Paredzēts, ka no dūmgāzu kondensatora savāktais siltums uzsildīs siltumapgādes sistēmas atgaitas ūdeni par vairākiem grādiem, līdz ar to lielajam katlam, lai tas uzsildītu ūdeni līdz nepieciešamajai temperatūrai, vajadzēs mazāk resursu. Saskaņā ar aprēķiniem pēc dūmgāzu kondensatora uzstādīšanas katlumājas efektivitāte pieaugs vidēji par 18%. Jāatzīmē, ka patlaban Brīvības ielas katlumājā jauno šķeldas katlu lietderības koeficients ir vidēji 87%.
– Cik izmaksā šāda sistēma? Kad tā sāks darboties?
– Ieguldījumi nav mazi – kopējās izmaksas sastāda 1,4 miljonus eiro, no tiem 40% sedz ES fondi. Līgums par iekārtas uzstādīšanu ir noslēgts šā gada februārī, bet ekspluatācijā tā jānodod jau augustā.
Perspektīvā plānojam piesaistīt finansējumu dūmgāzu kondensatora uzstādīšanai arī Pārventas katlumājā, kur tiek izmantota cita tehnoloģija un šķelda tiek sadedzināta verdošā smilšu slānī. Lietderības koeficients jaunajos katlos sasniedz 90%.
– Tehnoloģijas ir ļoti sarežģītas. Kā tiekat galā ar to uzraudzību, lai viss strādātu tā, kā tam jāstrādā?
– Tehnoloģijas ir tiešām sarežģītas, un atcerēties visas instrukcijas to ekspluatācijai un uzraudzībai ir praktiski neiespējami. Tāpēc esam iegādājušies licencētu programmatūru EXP Maintenance, kas seko līdzi visu iekārtu darbībai un pasaka priekšā, kurā brīdī un kas ir jāizdara atbildīgajam personālam, lai kvalitatīva katlumājas darbība tiktu nodrošināta ilgtermiņā. Visas operatoru darbības, iekārtu novirzes no normas un problēmsituācijas tiek reģistrētas un saglabātas, lai vēlāk varam veikt rūpīgu analīzi. Faktiski šī programmatūra ir kā priekšnieks, kas katru rītu apkalpojošam personālam izdod dienas darbu uzdevumu. Darbinieku pienākums ir veikt atbilstošās darbības un sekot līdzi iekārtu darba procesam. Latvijā tikai dažās katlumājās ir uzstādīta līdzvērtīga pārraudzības sistēma.
