Vai nu tas tiek vai netiek atzīts, bet pasaulē šajā brīdī ir divi konkurējoši personāži. ASV un Krievija, intervijā Neatkarīgajai Rīta Avīzei norāda komponists Imants Kalniņš.
Ja runā par ASV, tad tas ir ļoti ambiciozs personāžs. Jo šķiet, ka ASV, spriežot pēc rīcības, par savu nacionālo interešu teritoriju ir nodefinējušas visu planētu. Un nav manāms, ka ASV ambīcijas palielināt savu ietekmi pasaulē ir mazinājušās. Šis ir viens faktors.
Otrs faktors ir tas, ka Krievija pēc PSRS sabrukuma savas pozīcijas cīņā par ietekmi pasaulē tik tiešām ir zaudējusi. Šie abi faktori ir galvenie starp tiem, kuri mūsu puslodē nosaka, kas notiek politikā.
Tas, ko Krievija izdarīja ar Krimu, manuprāt, nozīmē vienu vienīgu lietu. Šajā brīdī Krievijai pieejamākā formā izteiktu, nepārprotamu brīdinājumu Amerikas Savienotajām Valstīm: «Stop! Ukraina ir tā vieta uz planētas, kuru Amerika nedrīkst aizskart. Amerikai nav ko nākt un censties izplatīt savu ietekmi šajā vietā.» Nepārprotams brīdinājums…
Es šo Krimas epizodi uzlūkoju tikai tā. Ne tā, kā sāka reaģēt pie mums: Krievija ir veikusi agresiju pret suverēnu valsti. Un – viss. Nekā vairāk. Tas absolūti neko nepaskaidro un neizsaka. Tikai satracina cilvēkus.
Par to, ka šo epizodi, notikumus Ukrainā ir izprovocējušas ASV intereses – par to man nav ne mazāko šaubu.
– Diemžēl tā vietā, lai strīdētos ar tevi, es arī redzu šajos notikumos pārāk daudz ārējas grābstīšanās ap Ukrainu un pārāk maz pašas Ukrainas. Es arvien nespēju jaunajā Ukrainas varā saskatīt to, ko tur šķietas saskatījuši Latvijas «inteliģences pārstāvji». Ne brīvības cīnītājus, ne demokrātus, ne arī stabila valstiskuma nesējus. Gadījuma ļaudis, kuri, ieskaitot visradikālāk noskaņotos, spēj reāli karot par zemi, ko uzskata par savu, tikai no krēsla Kijevā. Tāpēc man pat nav pamata apgalvot, ka Krima tika atņemta Ukrainai ar spēku. Man gribētos dzirdēt nevis pļāpas par ideju (demokrātiju?) Ukrainas, ASV vai ES līderu izpildījumā, bet redzēt darbībā reālu ideju, kas vieno Ukrainu.
– Es jau teicu, kādas idejas vārdā tas viss tur notiek. Patiecoties saviem resursiem, militārajam potenciālam, pietiekami augstam ekonomiskam, finansiālam spēkam, globālai politiskai ietekmei, ASV šobrīd ir galvenais spēlētājs pasaulē. Ko dara Amerika? Amerika izmanto Eiropas Savienību kā tādu lielu tauriņu ķeramo tīklu, lai noķertu tās Austrumeiropas valstis, kas savulaik bija PSRS ietekmes zonā. Valstis, kuras būtībā (kā sabiedrības) ir politiski nenobriedušas. Rietumu materiālās labklājības vilinājums, brīvības vilinājums… Ilūzijas, ar kurām cilvēki dzīvoja aiz dzelzs priekškara. Izmantojot šīs lietas, izmantojot šos vizuļus jeb šos sapņus, šīs valstis ir noķertas. Noķertas Eiropas Savienības tīklā. Latvija arī ir noķerta šajā pašā tīklā. Bet – ar to nepietiek… Tā ir pirmā fāze.
Nākamā fāze, protams, ir NATO, kas šobrīd vairs nav nekāds aizsardzības instruments. Tas ir agresīvs instruments. Amerika ne reizi vien ir demonstrējusi, kādā formātā tā izmanto šo organizāciju, lai realizētu savas intereses.
Politiski nenobrieduši prāti un politiski nenobriedušas valstis tiek noķertas šajā tīklā, un Amerikas ietekmes sfēra arvien vairāk izplešas. Tāds ir tas mehānisms. Vai nu mēs to gribam vai negribam apzināties, mēs arī šobrīd piedalāmies agresīvā militārā blokā, kurš nebūt netiek izmantots, lai aizsargātu mūsu, Latvijas nacionālās intereses. Tādā pašā veidā tika veikts mēģinājums noķert šajā tīklā Ukrainu.
Demokrātija? Mēs zinām, kādā līmenī atrodas demokrātija postpadomju telpā. Tā ir – cāļi vēl nav izšķīlušies formā.