Ģenerālprokuratūra klusē par nepatikšanām saistībā ar Meroni
Ģenerālprokuratūrā nolemts publiski nesniegt nekādu informāciju saistībā ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu par Rudolfam Meroni glabāšanā nodotās arestētās mantas izšķērdēšanas faktu.
Šā gada 17. maijā Šveicē reģistrētās akciju sabiedrības Ost Services AG īpašnieks Ansis Sormulis vērsās Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu par R. Meroni glabāšanā nodotās mantas izšķērdēšanas faktu, kas pierādīts ar Šveices tiesas spriedumu.
Neatkarīgā Ģenerālprokuratūras preses sekretārei Kristīnei Sutuginai vaicāja, kāda ir A. Sormuļa iesnieguma tālākā virzība un vai iesniegumā paustais lūgums par kriminālprocesa uzsākšanu ir apmierināts vai noraidīts.
Uz jautājumu Neatkarīgā saņēma šādu atbildi: «Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra skaidro, ka Prokuratūras likuma 6. panta piektajā daļā noteikts: «Prokuroram ir tiesības nesniegt ziņas par pārbaužu vai izmeklēšanas materiāliem, kas atrodas prokuratūras lietvedībā.» Saskaņā ar Prokuratūras likuma 6. panta piekto daļu Jums tika atteikts sniegt ziņas par pārbaužu materiālu, kas atrodas prokurora lietvedībā.»
No šā var secināt, ka lieta ir nodota kādam prokuroram, kurš uzsācis «pārbaudi», bet neko vairāk uzzināt nevar.
Ja lūgums par kriminālprocesa uzsākšanu tiks apmierināts, tas mantas glabātājam radīs virkni sarežģījumu un strauji mazinās viņa ietekmi uz politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem Latvijā. Ja prokurori lems A. Sormuļa lūgumu noraidīt, mantas glabātājam tiks raidīts vislielākās labvēlības signāls no valsts varas puses. Tas R. Meroni ļaus stiprināt saites ar politiķiem un vēl brīvākā stilā rīkoties ar viņam uzticēto arestēto mantu.
Jāatgādina, ka 2007. gada 19. decembrī Ģenerālprokuratūras prokurors Andis Mežsargs parakstīja protokolu par aresta uzlikšanu mantai t.s. Lemberga krimināllietā, tostarp 53 Ost Services AG akcijām, un nodeva šīs arestētās akcijas glabāšanā Šveices advokātam R. Meroni.
Šo nepilnu desmit gadu laikā akciju īpašnieks A. Sormulis ne tikai konstatējis Ost Services līdzekļu šķērdēšanu, bet pierādījis šo faktu Šveices konfederācijas Cūgas kantona tiesā.
Apkopojot pierādījumus par R. Meroni pieļautajām nelikumībām, A. Sormulis konstatējis, ka, atbilstoši Krimināllikuma 308. pantam par glabāšanā nodotās mantas izšķērdēšanu ir pierādāma noziedzīgā nodarījuma objektīvā un subjektīvā puse. Iesniegumā Ģenerālprokuratūrai uzņēmējs norādījis: «Izšķērdējot sabiedrības, kuras akcijām uzlikts arests, mantu, par attiecīgu summu samazinās arī arestētās mantas vērtība. Ar (Šveices konfederācijas) Cūgas kantona tiesas 2017. gada 20. aprīļa spriedumu civillietā Nr. A3 201555 ir konstatēts, ka R. Meroni ir izšķērdējis Ost Services AG mantu 106 050 Šveices franku apmērā, līdz ar to ir secināms, ka šādā apjomā viņš ar savu prettiesisko rīcību ir samazinājis arestētās mantas vērtību. Līdz ar to viņa darbībās ir saskatāma Krimināllikuma 308. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objektīvā puse. Krimināllikuma 308. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu iespējams izdarīt ar tiešu nodomu, proti, vainīgajai personai apzinoties, ka viņa rīcības rezultātā tiek izšķērdēta manta. Ar 2007. gada 19. decembra protokolu par aresta uzlikšanu mantai mantas glabātājam Rudolfam Meroni tika paziņots par aizliegumu jebkādā veidā izšķērdēt (apzināti samazināt vērtību), līdz ar to šādas rīcības aizliegums viņam bija zināms. Turklāt, kā konstatējusi Cūgas kantona tiesa savā 2017. gada 20. aprīļa spriedumā, Rudolfs Meroni zināja, ka tiesvedība civilprocesos Ost Services vārdā bija bezcerīga un zaudējuma gadījumā tiesas procesa izdevumi būtu jāsedz nevis viņam, bet gan sabiedrībai, līdz ar ko secināms, ka Rudolfs Meroni šos zaudējumus sabiedrībai Ost Services AG nodarīja ar nodomu. Līdz ar to Rudolfa Meroni rīcība ir bijusi tīša un vērsta uz zaudējumu radīšanu sabiedrībai Ost Services AG un šāda viņa attieksme pret savu rīcību un tās sekām tad arī veido Krimināllikuma 308. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma subjektīvo pusi.».