Mēģināsim izprast, kāda bija un ir nozīmīgākā Latvijas valdības problēma tuvākajā perspektīvā. Lai kādus IKP skaitļus zīmētu CSP, Latvijā iedzīvotāju skaits samazinās. Turklāt turpina aizbraukt iedzīvotāju produktīvā daļa. ES fondu apjoms jau visai drīz ievērojami samazināsies. Starptautiskā publicitāte par Latvijas apdraudējumu no Krievijas bija ļoti efektīva, lai ievilktu Latvijā NATO valstu karavīrus, bet tik masīva negatīva starptautiska publicitāte ir nokillerējusi nopietnas starptautiskas investīcijas.
Neviens saprātīgs, riskus vērtējošs starptautisks investors nevēlas investēt objektā, kas tiek celts uz pulvera mucas, kurai jau ir aizdegts deglis. Vienīgie reālie investori Jūrmalā jau paguva ierīkot Eiropā lielāko toksisko atkritumu dedzinātavu.
Taču vajadzības un atliktās problēmas samilst ar katru mēnesi. Turklāt pirms kāda laika koalīcijas līderi publiski uzņēmās nesaistošu solījumu samazināt darbaspēka nodokļus. Taču, lai atrisinātu kaut vai dažas no uzkrātajām problēmām (mediķu un skolotāju algas), lai īstenotu jebkādas jaunas aktivitātes, ir jāiekasē lielāka nodokļu masa nekā jau tagad tiek izspiesta no Latvijas uzņēmējiem.
Ja valdība tā uz līdzenas vietas uzrautu darbaspēka nodokļus, tad tas izraisītu ievērojamu lobija grupu pretestību. Kā izspiest no Latvijas uzņēmējiem vēl lielāku nodokļu masu bez nozīmīgas pretestības?
Saduļķojam ūdeni! Pasūtām Pasaules Bankai sagatavot īsto reformu projektu, bet, kamēr Pasaules Bankas eksperti strādā, piesolām uzņēmējiem, arodbiedrībām utt. izpildīt viņu vēlmes, priekšlikumus, bet izvirzot noteikumu, ka slepeno sarunu dalībniekiem pēc tam publiski ir jāpauž atbalsts nodokļu reformai. Kad t.s. sociālie partneri būs atbalstu valdības reformai izklieguši, uzņēmēju atbalstītais projekts ir jānomaina ar jau sagatavoto īstās reformas projektu.
Tāpēc, visticamāk, tika izstrādāti divi reformu plāni. Vienu reformas scenāriju sagatavoja Pasaules Bankas eksperti, bet otru - neīsto - scenāriju daudzu mēnešu garumā mala un pārmala uzņēmēju organizācijas kopā ar nenozīmīgiem Finanšu ministrijas darbiniekiem. Daudzu mēnešu garumā uzņēmēju organizāciju un arodbiedrību līderi slavēja valdību, tās iejūtību un izpratni, veidojot jauno reformu kursu.
Par reāli sagatavoto Pasaules Bankas reformu projektu tika pūsta zila migla, kur kā galvenais miglas pūtējs izcēlās Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste, kurš šī gada 13. aprīlī paziņoja Latvijas sabiedrībai, ka par Pasaules Bankas reformas projektu nav pat vērts diskutēt, jo tas ir «zaudējis aktualitāti».
Kad kameru un konfederāciju līderi bija noslavinājuši valdību pietiekami, tad no pagaldes tika izvilkts Pasaules Bankas sagatavotais nodokļu reformu projekts, kurš viegli pārvarēja uzņēmēju organizāciju vārgos iebildumus un tikai ar pāris korekcijām tika apstiprināts koalīcijas padomē, bet - kas nolīgts koalīcijas padomē, tas vairs nav maināms!
Tātad. Pasaules Bankas eksperti ieteica Latvijā ieviest progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli, ieviešot trīs līmeņu nodokļa likmju skalu - 19%, 23% un 33%. Pāreja uz šādu nodokļu sistēmu, pēc PB ekspertu aprēķiniem, varētu nedaudz samazināt nevienlīdzību un vienlaikus ļautu palielināt iekasēto nodokļu masu.
Tomēr Latvijas valdība atzina Pasaules Bankas ekspertu piedāvājumu par pārāk labu nabadzīgākajai Latvijas iedzīvotāju daļai. Ko te tie Pasaules Bankas gudreļi iedomājas - mazināt Latvijā nevienlīdzību?
Lai savā Ņujorkā arī mazina! Latvijas valdība nepieļaus, ka kaut kādi tur ārzemnieki mums uzspiež nevienlīdzības samazināšanu. Pasaules Bankas ekspertu piedāvājumā tika veikta korekcija - mazo algu saņēmējiem ieteiktā nodokļu likme tika palielināta, bet Latvijas bagātākajiem ieteiktā nodokļu likme tika samazināta. Koalīcijas atbalstītajā variantā ir noteiktas trīs iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes 20%, 23% un 31% apmērā, kas tiek apvienotas komplektā ar sociālo iemaksu pieaugumu viena procenta punkta apjomā.
Rezultātā nodokļu slogs palielināsies, un koalīcijas padome kopīgi vienojās pēc iespējas ātrāk virzīties uz priekšu.
Vienīgais, kā iztrūka - pateicības vārdu Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Darba devēju konfederācijas statistiem, kuri savā iedomībā noticēja, ka pie Kučinska valdības uzņēmēji varēs lemt par Latvijas ekonomikas virzību, un, nezinot, ka tiek ciniski izmantoti, vairākus mēnešus cītīgi piedalījās rūpīgi iestudētā kumēdiņu izrādē un uztvēra nopietni valdošo partiju solījumus.