Izglītība & Karjera: Pašvaldības baida skolu slēgšanas plāni 2 komentāri
 
Izglītība & Karjera

Pašvaldības baida skolu slēgšanas plāni

 
F64

Valdībai būs tiesības noteikt minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klasēs, – šādus grozījumus Izglītības likumā atbalstīja Saeima. Pašvaldības gan uzskata, ka tas nav loģisks solis, jo tā ir vietvaru kompetence. Tās arī raizējas, ka ar laiku var tikt pieņemti tādi noteikumi, kas liegs iespēju saglabāt ne tikai vidusskolas, bet arī pamatskolas.

Pašvaldības krietni satraucis Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pasūtītais skolu tīkla pētījums. «Nav saprotams, kāpēc tapis šāda veida pētījums, kas, piemēram, paredz, ka Līvānu novadā no četrām vidusskolām paliek tikai viena - Līvānu 1. vidusskola,» Reģionālo attīstības centru apvienības (RACA) rīkotajā preses konferencē savu neizpratni pauda Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods.

No četrām vidusskolām - viena

Apbēdinoši, ka pat Rudzātu vidusskolu, kas pēc centralizēto eksāmenu (CE) indeksa - 63,9% - ir viena no labākajām valstī un kurā ik gadu ir vairāki valsts olimpiāžu uzvarētāji, IZM iesakot pārveidot par sākumskolu. Tas pats sakāms par Jaunsilavas pamatskolu, kurā ir 115 bērnu (kopā ar bērnudārza grupām - 170), arī to rosināts reorganizēt par sākumskolu. Jo, lūk, pētījuma autors Jānis Turlajs uzsvēris - 100 bērnu pamatskolā esot par maz, lai tajā saglabātu 7.-9. klases. Ja tai nocirps šo posmu, aizies ne tikai bērni, bet arī jaunie pedagogi, uzskata Līvānu novada Izglītības pārvaldes vadītāja Ilga Peiseniece.

Uztraucot arī Līvānu 2. vidusskolas, kurā pēc mazākumtautību programmas mācās 262 bērni, nākotne. Šobrīd novadā krievvalodīgo ir 37%, tāpēc nevar ar rāvienu abas vidusskolas apvienot vienā (atstājot tikai latviešu plūsmu), kā tas noticis Smiltenē, kur ir ļoti viendabīgs iedzīvotāju sastāvs. Vismaz pamatskolas līmenī mazākumtautību programma būtu jāsaglabā. Aprēķini liecinot, ka naudas izteiksmē ekonomija, izveidojot tikai vienu skolu, būs apmēram 500 eiro mēnesī, ne vairāk, lēš pašvaldība. Pēkšņais paziņojums, ka šī skola, iespējams, vairs nepastāvēs, jo tiks pievienota 1. vidusskolai, ļoti satraucis iedzīvotājus. Par tās saglabāšanu savākti vairāk nekā 2000 parakstu, bet par Rudzātu vidusskolas - 700. Vēstule ar šiem parakstiem iesniegta Saeimā, premjeram un IZM un tiekot gatavota arī nosūtīšanai Valsts prezidentam.

Cietīs novadu attīstība

Tāpat iebildumi esot pret ieteikumu likvidēt vakara vidusskolas, to programmas nododot citām skolām. Bet tas nozīmējot, ka CE rezultāti visām vidējās izglītības programmām tiks saskaitīti kopā, un, lai gan šobrīd Līvānos vakara vidusskola ir viena no labākajām šajā grupā, skaidrs, ka CE indekss kritīsies un mācību iestādes reitingus tas ietekmēs. Tas vēl nebūtu nekas, ja valsts nebūtu paudusi, ka šie rādītāji tiks ņemti vērā vidusskolu tīkla optimizācijā, norādīja Valkas novada mērs Vents Armands Krauklis, piebilstot, ka tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc skolas centīsies tikt vaļā no šīm programmām, un tas nozīmē, ka daļai jauniešu (it īpaši to, kas priekšlaicīgi pametuši mācības) zudīs iespēja iegūt vidējo izglītību.

A. Vaivods pieļāva, ka tas viss notiek speciāli, lai vairāk iedzīvotāju aizbrauktu no reģioniem un būtu vieglāk pārvaldīt valsti. Jo skaidrs, ka cietīs novadu attīstība, pagasti iztukšosies un tur paliks tikai pensionāri un pāris lielie zemnieki. Patiesībā to varot nosaukt vienā vārdā - kaitniecība! Sabiedrībai visu laiku tiekot potēts: ja skolas nesamazinās, pedagogiem algas nevarēs pacelt un izglītības kvalitāte nekāps. Nu nebūs lielākās klasēs nekas labāks! Jā, citās valstīs tās ir lielākas, taču tur ir palīgskolotāji. Bet te vienam cilvēkam būs jātiek galā ar 30 talantīgiem, vidusmēra un iekļaujošās programmas bērniem. Pieņemot likumus un nenosakot kritērijus, akcentējot kvalitāti, būsim tikai zaudētāji, ir pārliecināts A. Vaivods.

Jāvērtē individuāli

Ja pieņemtu kvantitatīvos kritērijus pamatskolām, kas sākotnēji arī bija noteikumos, tad būtu jāreorganizē vai jāslēdz visas Valkas novada pamatskolas (Vijciemā ir 48 skolēni, Ērģemē 53, Kārķos - 33 un Ozolu sākumskolā - astoņi), atzina V. A. Krauklis. Pašvaldība esot ļoti rūpīgi pētījusi katru skolu, izrunājusies ar vecākiem un sapratusi, ka, aizverot kādu no skolām, kopumā lauki būs tikai zaudētāji. Protams, uzturēt tik mazas skolas vietvarai ir ļoti dārgi, taču ne viss ir skatāms no finansiālā viedokļa.

Abu novadu vadītāji uzsvēra, ka nevar pētījumu veikt «no putna lidojuma», katra skola jāizvērtē individuāli, noskaidrojot arī pašvaldības viedokli, kā tā saredz savu izglītības iestāžu nākotni. Līdz šim IZM nav nekādu interesi par to izrādījusi, lai arī RACA jau vairākkārt aicinājusi pie sevis ministrijas pārstāvjus. Pašvaldības raizējas, ka nu jau pieņemtie Izglītības likuma grozījumi, kas deleģē Ministru kabinetam iespējas noteikt skolēnu skaitu 10. līdz 12. klasēs, dos iespēju mazāk ņemt vērā sabiedrības viedokli. Tas viss vairo neziņu, palielinās arī risks, ka pēc Saeimas vēlēšanām pie varas var nākt tie spēki, kas uzskatīs, ka skolu tīkls ir vēl vairāk jāoptimizē, un var tikt pieņemti tādi noteikumi, kas pašvaldībām sasies vēl vairāk rokas.

Komentāri [2]
#
Antiņš 28.novembris 2017 14:47 atbildēt
Mazās pašvaldības ir jālikvidē un jāapvieno ar tuvāko pilsētiņu, jo cilvēku ir palicis ļoti maz un darba vietas arī tur nav. Nevajag mākslīgi uzturēt "ciema veci" ar ģimeni un draugu pulku. Ātrāk vajadzēja domāt, ne nolaist lauku rajonus likvidējot paju sabiedrības(kolhozus). Kā izskatītos, ja būtu palikušas paju sabiedrības(kolhozi), var aizbraukt uz Lietuvu. Nevis atdeva zemi bijušo īpašnieku atvasēm nodzeršanai un pārējo kolhozu sadalīja par pajām, kur labākās zemes, tehnika nonāca kolhoza vadības rokās un tiem interesē tikai savi ienākumi, ne cilvēki, kas dzīvo apkārt.
 
#
Patriotiskais gars 28.novembris 2017 14:18 atbildēt
melnā kārla domakla zobens karājās gaisā,tas kritīs vai atvarīts 2018 gada LATVJU LĒMUMS!
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers