Daugavpils ir par izglītību latviešu valodā
Daugavpilī ziņa par iespējamo pakāpenisko pāreju uz izglītību latviešu valodā tiek vērtēta pozitīvi, atzina Daugavpils Izglītības pārvalde Izglītības metodiķe bilingvālās izglītības jautājumos Silvija Mickeviča.
Tā kā bilingvālas izglītības process mazākumtautību skolās un pirmsskolās jau ir bijis pietiekami ilgi, īpaši lielas problēmas šādai pārejai nevajadzētu radīt. Varbūt varētu būt vēl atsevišķi skolotāji, kuriem līdz ar šādu pāreju varētu nākties nedaudz pārkārtoties, bet lielākā daļa jau šobrīd strādā latviešu valodā.
Īpašas problēmas šādai pārejai nevajadzētu sagādāt arī skolēniem, kas jau tagad apgūst priekšmetus latviešu valodā, arī tādus kā matemātika fizika un ķīmija.
Patlaban izglītības jomā notiek reforma gan saturā, gan pieejā, tiek domāts par skolu tīkla sakārtošanu un izglītības kvalitātes paaugstināšanu. Tādēļ mācības latviešu valodā varētu kļūt arī par vienu no mācību iestādes motivējošiem raksturojumiem, uzskata Mickeviča.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja Daugavpils 16.vidusskolas direktore Olga Dukšinska, pozitīvi pakāpeniska pāreja uz izglītību latviešu valodā tiek vērtēta arī šajā mācību iestādē.
Daugavpils 16.vidusskola gatavojas pakāpeniskai pārejai uz izglītību latviešu valodā. Mācību iestādes 7.klašu skolēni pēc dažiem gadiem eksāmenus kārtos pēc jaunās sistēmas latviešu valodā. Izglītības speciālisti šajā mācību iestādē apmeklēs mācību stundas, tai skaitā vēstures un matemātikas, minētajā klašu grupā, skatīsies, kā strādā skolēni un speciālisti, analizēs situāciju un veidos viedokli, stāstīja Dukšinska.
Dmitrijs Suļžics, F64 Photo Agency
Jau ziņots, ka valdošā koalīcija sagaida pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā, 9.oktobrī pēc valdošo politisko spēku sanāksmes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Mēneša laikā izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim (V) jāsagatavo informatīvais ziņojums un iespējamie likumu grozījumi, par kuriem tiks diskutēts. Ziņojumā jāparāda konkrētie rīcības plāni, uzsvēra premjers. Viņš atgādināja, ka arī valdības deklarācija paredz sagatavot ceļakarti virzībai uz izglītību latviešu valodā.
Koalīcijas sanāksmē savu redzējumu prezentēja Šadurskis, kurš pagājušajā nedēļā paziņoja, ka 2020./2021.mācību gadā vispārizglītojošajās vidusskolās visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.
Tāpat tika izskatīts nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) priekšlikums grozījumiem Izglītības likumā. VL-TB/LNNK šajā likumā rosina ierakstīt mērķi - mācības valsts un pašvaldību skolās notiek latviski, savukārt noteikt kārtību, kad un kā šis mērķis tiek īstenots, likums uzdotu Ministru kabinetam.
VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars pēc koalīcijas sanāksmes skaidroja, ka abi ierosinājumi nav pretrunā, tomēr nacionālā apvienība aicinājusi Šadurski uz frakcijas sēdi 25.oktobrī. Tas nepieciešams, lai pārliecinātos, ka nacionālās apvienības piedāvātais mērķis tiks nostiprināts likumā. Ja tas tiks izdarīts, tad nebūs nepieciešams konkurēt un VL-TB/LNNK savu likumprojektu neiesniegs, skaidroja Dzintars.
Vienlaikus viņš uzsvēra, - ja ideja par izglītību valsts valodā nebūs skaidri un nepārprotami iekļauta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) redzējumā, tad VL-TB/LNNK nāks klājā ar savu likumdošanas iniciatīvu. Politiķis uzsvēra, ka pārejai jānotiek visos posmos, proti, nevar mācības latviski paredzēt tikai vidusskolās, bet pārējos posmos šo jautājumu, "atstāt gaisā karājoties". Pēc Dzintara teiktā, Šadurskis koalīcijas sanāksmē apliecinājis, ka nepieciešama "pilna pāreja" uz mācībām valsts valodā.