Centralizētajos eksāmenos skolēni atbildes rakstīt varēs tikai latviski
No 2018./19. mācību gada vidusskolas centralizētajos eksāmenos (CE) atbildes rakstīt varēs tikai latviešu valodā. Bet vēl pēc gada tas attieksies arī uz pamatskolas gala pārbaudījumiem – to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iesniegtie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos, ko šodien skata MK komitejas sēdē.
Līdz šim atbilžu valodu skolēni varēja izvēlēties. Izglītības darba vadītāji atbalsta šādas izmaiņas vidusskolas posmā, bet atturīgāk uz to skatās attiecībā uz 9. klašu beidzējiem. Izglītības mācību standarts paredz, ka mazākumtautību vidusskolās 60% no vielas jāapgūst latviešu valodā un ne vairāk kā 40% - mazākumtautību. Valsts izglītības informācijas sistēmā secināts, ka izglītojamie latviešu valodā apgūst pat vairāk nekā 60% mācību satura. Piemēram, matemātiku 108 mazākumtautību skolās (no tām viena profesionālās izglītības iestāde) 10. klasē krieviski apgūst 367 skolēni, latviešu valodā - 2197 (11. klasē attiecīgi: 248 un 2353; 12. klasē - 258 un 2197). Savukārt pamatskolā tiek lietoti dažādi modeļi, kā mācīties valsts valodu, arī procentuālā attiecība ir atšķirīga. Taču, kā rāda statistikas dati, matemātiku 6. klasē mazākumtautības valodā apgūst 1010 skolēnu un latviešu valodā - 4321; 7. klasē - 854 un 4592; 8. klasē - 624 un 4593; 9. klasē - 201 un 4692.
Eksāmenu materiāli vidusskolās tiek gatavoti tikai latviešu valodā, bet joprojām skolēnam ir iespēja izvēlēties, kādā valodā viņš atbild - latviešu vai krievu. (9. klases beidzējs var izvēlēties arī materiālu valodu.) Jau kopš 2008./2009. mācību gada, kad tika sākta šāda kārtība, 60% mazākumtautību izglītojamo eksāmenos atbildēja latviešu valodā, 40% - krievu valodā. Gadu gaitā šī proporcija arvien palielinājās latviešu valodai par labu, kamēr 2015./2016. mācību gadā sasniedza aptuveni 85% latviešu valodā.
Ņemot vērā pieaugošo tendenci kārtot eksāmenus latviešu valodā, ministrija paredz grozīt noteikumus, nedodot vairs izvēles tiesības attiecībā uz valodu, kurā kārtot eksāmenu, proti, tai jābūt tikai latviešu valodā. Tāpat tiks noteikts, ka eksāmena vadītājs pārbaudījuma norisi vada latviešu valodā (izņemot valodu mācību priekšmetos). Pamatojums tam - Izglītības valsts kvalitātes dienestam CE novērotāji ziņojuši par to, ka dažās mazākumtautību skolās pārbaudījums tiek vadīts krievu valodā (tā tas šogad noticis arī Rīgas Daugavgrīvas vidusskolā).
Lai gan IZM norāda, ka «sabiedrības pārstāvji, tajā skaitā izglītības iestāžu vadītāji, kopumā atbalsta latviešu valodas lietošanu izglītības jomā», izglītības pārvalžu vadītāji novados, kur ir daudz mazākumtautību skolu, uz grozījumiem MK noteikumos skatās piesardzīgi. Par vidusskolu posmu īpašu iebildumu viņiem nav, bet par pamatskolām - gan. Rēzeknes novada Izglītības pārvaldes vadītāja vietnieks Vilis Deksnis domā, ka vēl ir pāragri 9. klašu beidzējiem piemērot šādas prasības. Būtu jādod vismaz piecu gadu pārejas posms. Vidusskolās gan vajadzētu pāriet uz mācībām tikai latviešu valodā, varbūt paredzot vairāk fakultatīvas stundas krievu vai citai mazākumtautības valodai. Jānostiprina vispirms tas, kas attiecas uz vidusskolu, tad var skatīties uz pamatskolu. V. Deksnis arī iesaka profesionāli tehniskajās skolās, kur nereti mācās skolēni ar vājākiem rezultātiem, atļaut mazākumtautību audzēkņiem daļu priekšmetu apgūt krievu valodā.
Daugavpils Izglītības pārvaldes pārstāve Lidija Plavinska norāda: daļa pamatskolas beidzēju gan labi saprot latviski, bet runāt un atbildēt, it īpaši lietojot terminoloģiju, ir pagrūti. «Noteikti vajag garāku pārejas periodu. Nesasteidzot ļaut bērniem mierīgi pāriet uz latviešu valodu, jo pretējā gadījumā tas būs lieks stress eksāmenā, kas var pazemināt tā rezultātus».