Mācību satura reforma nav vienīgā, ko plāno Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Tas skars arī skolu tīklu – tā optimizāciju grib panākt, arī atsakoties no šābrīža izglītības iestāžu tipiem, piemēram, pašvaldību ģimnāzijām, speciālās izglītības skolām un mācību iestādēm, kas piedāvā tikai vakarskolu programmas.
IZM iesaka Vispārējās izglītības likuma grozījumos sakārtot skolu tipoloģiju, paredzot atstāt šādas vispārējās izglītības iestādes: sākumskolas, pamatskolas, vidusskolas vai valsts ģimnāzijas. Attiecībā uz pēdējām - tiks pārskatīts reģionālais pārklājums, tomēr nosakot, ka 21 reģionālās attīstības centrā varēs būt ne vairāk kā divas šādas mācību iestādes. Tām tomēr ir jānosaka augstāki kvalitātes kritēriji, tāpēc ne katra vidusskola varēs pārtapt par valsts ģimnāziju, skaidroja IZM Izglītības departamenta direktore Evija Papule. Paredzēts arī noteikt, ka valsts ģimnāzijā varēs būt arī sākumskolas posms. Visticamāk, ka Rīgā tā nenotiks, taču novados šā posma izveide došot lielāku drošību, ka skolēni turpina mācības arī 10. līdz 12. klasē, izvēloties STEM (matemātika un dabaszinātnes) priekšmetu programmu.
«Likuma grozījumos mēs pasākām arī to, kāda tipa skolas kādā konkrētā laika posmā mums nav vajadzīgas,» norādīja E. Papule. Tas attiecas arī uz bērniem ar īpašām vajadzībām, kuri šobrīd apmeklē speciālās skolas. Virziens, kādu pašlaik ir noteikusi IZM, ir iekļaujošā izglītība - ļaujot šiem bērniem skoloties parastajās mācību iestādēs. Līdz ar to pašvaldībām vajadzēs izlemt, ko darīt ar speciālajām skolām - tās apvienot vai integrēt vispārējās izglītības mācību iestādē. «Šobrīd par šīm iestādēm atbild valsts, un, ja neizdosies izveidot tādu tīklu 3000 bērnu un nodrošināt viņiem mūsdienīgu, 21. gadsimtam atbilstošu vidi, tad valsts patur iespēju ņemt šīs iestādes savā pārvaldībā. Paredzam arī pārejas posmu, kura laikā skatīsimies, kā šo izglītības daļu pārkārtot,» teica E. Papule.
Pārmaiņas paredzētas arī vakarskolām. Tās vairs nevarēs piedāvāt tikai vakarskolas programmu, tāpēc tur, kur līdz šim bija tikai šāds piedāvājums, būs jālemj par citu programmu klāstu. Ja ne, tad šīs skolas ir jāpievieno citai izglītības iestādei vai jādomā, ko darīt ar šādu skolu veidu. IZM ir devusi tiesības arī profesionālajām skolām īstenot vakarskolas programmas. E. Papule pauda cerību, ka profesionālās izglītības kompetences centri un pārējās arodskolas atvērs arī šāda veida programmu, līdztekus tai ļaujot apgūt arī kādu īso profesijas kursu. Ar to IZM gribot teikt: izvēlieties tādu vietu un programmu, kuru beidzot var nonākt darba tirgū.
Tāpat ir domāts noteikt, cik reižu var uzsākt šā tipa programmu un nepabeigt. Turpmāk to varēs darīt tikai divas reizes. Iemesls, kāpēc tāds ierobežojums vajadzīgs, ir vairāki precedenti, kad «cilvēks sācis mācības pat astoņas reizes, apmeklējis tās tikai pusmēnesi, piemēram, no 1. līdz 15. septembrim, un tad izglītošanos pārtraucis», paskaidroja IZM pārstāve. Saprotams, kāpēc tas tiek darīts: iestādes tādā veidā cenšas piesaistīt pēc iespējas vairāk izglītojamo, jo finansējumu pat par šādu audzēkni saņems līdz mācību gada beigām. Iespējams, ka tiem, kas uzsāks mācības vairāk nekā divas reizes, tiks ieteikts izmantot privātās mācību iestādes.