Latvijas Universitāte (LU) plāno ar laiku pilnībā pārcelties uz Torņakalnu, kur izveidos tās studentu pilsētiņu. Šobrīd gatava ir Dabaszinātņu centra ēka, bet jau pēc pāris mēnešiem iecerēts sākt celt otru – zinātnes māju, vēl pēc pāris gadiem – tā saukto rakstu māju. Tikmēr pārējos īpašumus augstskola paredzējusi pakāpeniski pārdot vai iznomāt un naudu ieguldīt attīstībā, savām vajadzībām atstājot vien centrālo ēku Raiņa bulvārī 19 Rīgā.
LU Torņakalnā ar laiku koncentrēs 85% augstskolas resursu. Pirmā ēka durvis vēra jau 2015. gada septembrī. Tās izmaksas bija 36 miljoni eiro (pamatā Eiropas Savienības finansējums). Summa nav maza, tomēr īpašuma uzturēšana esot ekonomiskāka nekā vecajām LU ēkām, žurnālistiem teica LU rektors Indriķis Muižnieks. Salīdzinājumam: viena kvadrātmetra izmaksas dabas mājā ir 2,85 eiro, kamēr Raiņa bulvāra namā - 3,50 eiro, bet Nacionālās bibliotēkas ēkas apsaimniekošana izmaksā pat 10 eiro par kvadrātmetru.
Aprīlī varētu sākties nākamās ēkas būvdarbi - zinātnes māja būs mājvieta nākamajiem fiziķiem un matemātiķiem, mediķiem, ģeodēzistiem un astronomiem. Patlaban šajā vietā «jau ir bedre», kur notiek arheoloģiskie izrakumi. Tajā gan «nekas tāds», kas varētu kavēt celtniecību, neesot atklājies. Zinātnes māja, kuru iecerēts pabeigt 2019. gada beigās, taps par Eiropas Savienības fondu naudu (LU līdzfinansējums 5%), plānojot tajā kopumā tērēt ap 41 miljonu eiro. Savukārt rakstu māju, uz kurieni pārcelsies humanitāro un sociālo zinātņu studenti, iecerēts būvēt, ņemot aizdevumu uz 25 gadiem. «Mums ir lieli attīstības plāni. Lai tos īstenotu, domājam izmantot ES fondu finansējumu. Lai neuzkrautu visu uz mazbērnu pleciem, bet tā, lai viņi labāk dzīvotu. Un tas mudina nevis turpināt stagnēt un lāpīt vecos caurumus, bet gan veidot modernu jaunu kompleksu, kur liela vieta ir zinātnei,» pauda I. Muižnieks. Viņš arī noraidīja publiski izskanējušos pārmetumus LU, ka tā esot bankrota priekšā. Tas neesot tiesa, robs izveidojies tikai tāpēc, ka naudas plūsma no ES fondiem neienāk LU budžetā uzreiz. Patiesībā, visu savelkot kopā, iznākuši 12 miljoni eiro atlikumā. Arī augstskolas likviditātes koeficients nerādot neko no bankrota briesmām - tas esot 2,2 (Daugavpils universitātei tas ir 2,38, Ventspils augstskolai - 4,04). Arī finanšu eksperti apliecinājuši, ka LU kredītsaistību apmērs salīdzinājumā ar pārējiem finanšu rādītājiem ir neliels, un tas uzskatāms par pozitīvu rādītāju.
Lai atvieglotu finanšu slogu, LU ar laiku plāno ārpus Torņakalna atstāt savām vajadzībām tikai vēsturisko ēku Raiņa bulvārī 19. Pārējie īpašumi (kopumā ap 50 nosaukumu) - arī tie, kuri šobrīd vēl tiek izmantoti mācību procesā, piemēram, Aspazijas bulvārī, Visvalža ielā, tiks pārdoti vai izīrēti. Daļu augstskolai nevajadzīgo īpašumu jau izdevies izīrēt vai atdot, piemēram, Rīgas pašvaldībai namu Valdemāra ielā. Ir īpašumi, par kuru nākotni vēl neesot skaidrības. Tāda ir arī Bioloģijas fakultātes ēka Kronvalda bulvārī 4. Tur vēl palikuši ķīmijas, zooloģijas un botānikas muzeji, kas aizņem tikai nelielu daļu platības, tomēr no tiem atteikties augstskola negribot. Ir gan bijusi ideja uz šo vietu pārcelt arī Dabas un Medicīnas muzeju, jo tie atrodas nepiemērotās telpās, taču tas nobremzējies, jo krātuves pieder dažādām ministrijām, un vienošanās nav panākta. Tiesa, pērn tika izsolītas ēkas nomas tiesības, bet bez rezultātiem, jo potenciālajiem pretendentiem piedāvājums šķitis pārāk dārgs, proti, 30 000 eiro īre mēnesī, 100 000 eiro drošības naudas iemaksa, un līdz 2019. gadam ieguldīt vismaz miljonu eiro remontos, tos saskaņojot ar LU. I. Muižnieks uzsvēra, ka varētu arī namu pārdot (tā tirgus cena ir 10 miljoni eiro), taču ne jau par nelielu summu, jo īpašums atrodas ekskluzīvā vietā. Šobrīd gan šis jautājums «nolikts uz bremzēm».
