Izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska darbību lielākoties iezīmē šāds princips: «Mēs apspriedāmies, un es pieņēmu.»
Tas attiecas gan uz pedagogu algu reformu, gan tā sauktajiem lojalitātes grozījumiem, kuri tika izsisti cauri ar valsts budžeta paketi. Teju tāpat uz urrā aizgāja citas izmaiņas Izglītības likumā, tomēr nozarē strādājošajiem izdevās tās pēdējā brīdī apturēt. Nu dienas kārtībā ir mācību gada pagarināšana, ko ministrs iecerējis īstenot jau 2018./2019. mācību gadā.
Komunikācijas trūkums
Arvien vairāk ministra darba stilā iezīmējas autoritārisms, kurā nav vietas dialogam ar sociālajiem partneriem, - tāds vērtējums ir Latvijas Izglītības darbinieku un zinātnieku arodbiedrības priekšsēdētājai Ingai Vanagai. Komunikācijas trūkums ir lielākais klupšanas akmens, viņai pievienojas arī Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure un Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas viceprezidente Aija Melle. Skolotāju tracināšana un kampaņveidīgums. Izskatoties, ka tie, kas virzot reformas, esot tālu no reālās skolas dzīves, uzskata Cēsu valsts ģimnāzijas direktore Dace Eglīte. Bet Pierīgas pašvaldību apvienības izpilddirektore Daiga Jurēvica domā, ka lielākais mīnuss izglītības druvā ir labu stratēģu un pēctecības trūkums. Tas noved pie tā, ka daudz kas tiek izrauts no konteksta un netiek skatīts kompleksi. IZM un ministram tiek pārmesta arī vienošanās neievērošana, kā arī informācijas noklusēšana. Kā piemērs tiek minēts tas, ka «pēkšņi 1,7 miljoni eiro tiek pārdalīti citam mērķim, nevis pedagogu algām, kā paredzēts». Tāpat noticis ar veselu virkni grozījumu Izglītības likumā (skolas gaitu sākšana sešu gadu vecumā, valsts ģimnāzijas, speciālā izglītība un citi jautājumi), ko bija paredzēts izdzīt cauri kopā ar valsts budžetu, neinformējot par to iesaistītās puses. Šāda rīcība novedot pie tā, ka tiek grauta uzticēšanās izglītības sistēmai kopumā. «Neapmierināti ir visi - skolotāji, vecāki, sabiedrība,» uzsver D. Eglīte.
Vajag skaidrot
Visi aptaujātie uzsver, ka nav pret reformām, kas izglītības jomā noteikti ir nepieciešamas, taču ir svarīgi, kā tās tiek īstenotas. Nepietiek ar skaļiem postulātiem, ir vajadzīga skaidrošana, argumentācija, visu plusu un mīnusu izvērtēšana. Tas attiecas arī uz jaunāko ministra publisko paziņojumu par mācību gada pagarināšanu. Tas, protams, neesot nekas jauns, tomēr līdz šim tā arī neesot dzirdētas IZM atbildes uz šādiem jautājumiem: kāpēc tas vajadzīgs? Ko tas dos bērniem? Vai tas uzlabos izglītības kvalitāti un tās konkurētspēju? Kā tas atsauksies uz jauno mācību saturu? Vai bērnu ikdienas slodze tamdēļ palielināsies vai samazināsies? Tieši tas ir viens no aspektiem, uz kuru būtu jāpalūkojas nopietnāk, jo šobrīd skolēnu slodze ir pārāk liela.
I. Vanaga mudina palūkoties arī citu valstu virzienā. Tā Somijā, kas izceļas ar savu izglītības kvalitāti un sasniegumiem, mācību gads ir tikai par piecām dienām garāks. Tātad - varbūt vajadzētu meklēt citus veidus, kā uzlabot rezultātus.
Jāizvērtē esošais laiks
Ja tomēr nāk klajā ar šādām atklāsmēm, tad jābūt vismaz informācijai par to, cik dienu tiek plānots pielikt pie mācību gada. Varbūt labāk palūkoties kritiskāk uz to, kā šobrīd tiek izmantots esošais laiks. Piemēram, par projektu nedēļu un tās jēgu ir dzirdēti dažādi spriedumi. Arī mācību gada pēdējais mēnesis sakarā ar eksāmenu laika sākumu ir izraustīts, un patiesībā tikai divas pirmās maija nedēļas tiek pilnībā izmantotas mācībām. Maija otrajā pusē skolotājiem nākas pieslēgties centralizētajiem eksāmeniem, kas aizņem visu viņu darbalaiku. «Maijs skolās ir dramatisks. Ja man no 25 skolotājiem ceturtā daļa ir nodarbināti eksāmenu sesijā, tad nākas krietni palauzīt galvu, kas viņu vietā iet klasē. Jo vienalga - kaut vai pārbaudījumu kārto divi vai trīs skolēni, pedagogiem jābūt klāt,» teic D. Eglīte, piebilstot, ka tādā ziņā svešvalodu eksāmens ir labi izkārtots - tas notiek pavasara brīvlaikā. Kad skolu direktori vērsuši uzmanību uz šo problēmu un lūguši mainīt eksāmenu sesiju maijā, IZM to novērtējusi kā pedagogu kaprīzi.
Eiropas fondi un rīcības plāns
Rēzeknes novada Izglītības pārvaldes vadītāja vietnieks Vilis Deksnis nedomā, ka jūnijs būtu tas, kuru vajadzētu pavadīt skolā. Iespējams, ka varētu vēl būt runa par augusta otro pusi. Arī psihologi un mediķi ne vienu reizi vien vērsuši uzmanību uz to, ka vasarā bērnam vajadzētu maksimāli atrasties laukā. Nav arī izvērtēta skolas telpu piemērotība darbam karstajos vasaras mēnešos. Cik tad ir skolu, kur ir zaļās klases?
I. Vanaga pieļauj, ka šāda ministrijas steiga skaidrojama arī ar Eiropas Savienības fondu piešķirtajiem miljoniem jaunā mācību satura izstrādei: «Tāpēc arī viss iespējamais tiek dzīts cauri: sešgadīgie, mācību gada pagarinājums... IZM atsaucas uz valdības rīcības plānu, kur tas viss esot paredzēts, taču - tas nav akmenī iecirsts. Sabiedrības un ekspertu viedoklī ir jāieklausās, nevar pamatoties tikai uz savu viedokli un pārliecību.» Diemžēl šāds stils novedis pie tā, ka reformas nāk ar negatīvām blaknēm.