Sešgadīgos steidzami stumj mācīties
Sešgadīgo sūtīšana uz skolu jau pēc pāris gadiem, nedodot laiku ne diskusijām, ne jaunā izglītības satura iedzīvināšanai, ir nepārdomāts un sasteigts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) lēmums, uzskata pedagogu arodbiedrība, skolu direktori un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS). Šīs organizācijas pieprasa grozījumus Vispārējās izglītības likumā, kas ietver arī virkni citu izmaiņu, no šīs dienas valdības sēdes darbakārtības izņemt.
IZM kā labu pamatojumu lēmumam mācības 1. klasē sākt no sešu gadu vecuma min 2009.-2011. gadā īstenoto pilotprojektu (tajā iesaistījušās 22 izglītības iestādes), kura galvenais secinājums bijis šāds: sešgadīgo integrētās mācību programmas saturs kopumā atbilst bērnu uztveres īpatnībām un spējām.
Pēc IZM datiem, šajā, 2016./2017., mācību gadā kopējais sešgadīgo skaits valstī ir 22 044, no kuriem 791 mācās 1. klasē, bet nākamgad šis skaits varētu būt 19 781 (no tiem 753 pirmklasnieki). Pēc plānotajām izmaiņām 2018./2019. mācību gadā sešgadīgo, iespējams, būs 18 825, no tiem uz skolu, iespējams, dosies 15 321 bērns, šim skaitam ar katru gadu augot. Tas nozīmē, ka agrāka pamatizglītības uzsākšana samazinātu rindas uz bērnudārziem un novērstu arī neefektivitāti, kas rodas no tā, ka piecus un sešus gadus veci bērni pirmsskolā un 1. klasē apgūst līdzīgu mācību saturu.
IZM arsenālā ir arī citi argumenti: vecākajās klasēs skolēniem zūd motivācija mācīties, psiholoģiski viņi vairs neatbilst vispārizglītojošajās skolās patlaban organizētajam mācību procesam, radušās citas prioritātes. Tāpat jau vidusskolas vecumā izglītojamie sāk meklēt darbu, kas kaitē izglītības ieguvei, jo tiek kavētas stundas un mācībām vairs netiek pievērsta tik liela uzmanība. Pērn vispārizglītojošajās dienas mācību programmās 12. klasē sāka mācīties 1111 (12%) 1996. gadā vai agrāk dzimušie izglītojamie, kuri skoloties beidza 20 gadu vecumā.
Sociālie partneri (Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, Latvijas Izglītības vadītāju asociācija, LPS) visi kā viens iebilst pret steidzamību, kādā šis dokuments tiek virzīts uz valdības sēdi. IZM apgalvojums, ka tas būtu izdiskutēts ar ieinteresētajām pusēm, esot nepatiess. Tas esot bijis liels pārsteigums ieraudzīt pagājušās nedēļas nogalē Ministru kabineta sēdes darbakārtībā grozījumus Vispārējās izglītības likumā. «Tajos nav tikai jautājums par sešgadīgajiem. Tur ir arī virkne citu ļoti būtisku izmaiņu, piemēram, par valsts ģimnāziju pārņemšanu valsts pārziņā, kas konkrēti skar ļoti daudzas pašvaldības,» teic LPS padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure, uzsverot, ka šāda rīcība esot pret kārtības rullī noteikto kārtību, kā šādi jautājumi risināmi. Arī LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga ir izbrīnīta par šādu nedemokrātisku IZM soli. Arodbiedrības valdei, vēl iepriekšējā nedēļā tiekoties ar ministrijas pārstāvjiem, neviens ne ar pušplēstu vārdu neesot pieminējis, ka tiek gatavots kas tāds. Viņai, izlasot šos dokumentus, esot radušies virkne jautājumu, arī tas, kā un cik ātri tiks izstrādāts jaunais izglītības saturs un kā tas tiks aprobēts? Vai tiešām gada laikā tas tiks izdarīts? Un bez kļūdu izanalizēšanas un labošanas «pa taisno ieviests skolās»? I. Vanaga norāda, ka pati savulaik kopā ar citiem sešgadīgajiem sākusi skolas gaitas. Pēc pirmās klases vairāki bērni atstāti uz otru gadu, daudziem bijuši vasaras darbi. Vai tas viss jau ir aizmirsts? Arī LIVA viceprezidente Aija Melle rausta plecus: kā var atsaukties uz piecus gadus vecu pilotprojektu? Kur ir izklāstītas tajā gūtās atziņas un riski? Galu galā situācija pa šo laiku ir mainījusies.