Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Latvijā

Appelējis. Bet vai nenojaucams?

© F64

Aizņemšos kādu trāpīgu terminu no Latgales koktēlnieka un pedagoga Antona Rancāna. Un šis termins ir «krievināšana». Nekā citādi kā par krievināšanu nevaru nosaukt mūsu izglītības sistēmas pērļu virtenes, kurās mirdz ne tikai segregētās izglītības absurda piemēri, bet arī skolu likvidēšana – nereti bez pamatotiem iemesliem. Lai likvidētu kādu skolu, dažkārt nemaz nav vajadzīga nopietna argumentācija, vajag tikai revolucionāro pārliecību, ka latviešu skola gauži krieviskā rajonā nav vajadzīga, tāpēc no tās jātiek vaļā pēc iespējas ātrāk – kā no nevēlama svešķermeņa.

Pie likvidēšanas svītras nonākusi arī Rīgas 19. vidusskola, proti, Bolderājas vidusskola. Tās ēka celta Latvijas brīvvalsts laikā - 1931. gadā, savukārt par vidusskolu tā kļuvusi 1945. gadā. Tajā ir mācījušās daudzas bolderājiešu paaudzes. Latviešu Bolderājā nekad nav bijis daudz, un šī skola ir palikusi kā neliela latviskuma oāze krieviskajā nostūrī. Šobrīd tajā mācās 233 audzēkņi. Rīgas dome ir noteikusi minimālo skolēnu skaitu, lai tiktu atvērta jauna vidusskolas klase, un tie ir 22 skolēni. Līdz pagājušajai nedēļai mācībām 10. klasē bija pieteikušies vien 18 bērnu. Nesen vidusskolu absolvēja 12. klase ar 12 skolēniem, un vecāki, kuru bērni mācās jaunākās klasēs, bažījas, ka Bolderājas vienīgo latviešu vidusskolu varētu likvidēt. Toties pavisam nesen Bolderājā tika atklāts jauns policijas iecirknis: nez, kam tas paredzēts? Tiem, kas nevēlas mācīties? Tikmēr vecāki cīnās par latviešu vidusskolas saglabāšanu, sūta vēstules Rīgas domes vadībai, domes frakcijām, kā arī Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītājai Eiženijai Aldermanei (GKR), kura, starp citu, savulaik bija latviešu valodas un literatūras skolotāja.

Jā, skolēnu vecāki neatkāpjas, taču tikai ar viņu spēkiem vien nepietiks, lai kaut ko mainītu Rīgas domes un Izglītības ministrijas attieksmē pret latviešu skolām. Vēl jo vairāk tāpēc, ka krievisko rajonu «sabiedriskā doma» ir viennozīmīga: mēs varam iztikt bez jums, latiši, un bez jūsu latišskij jazik. Un, protams, bez latviešu skolām. Līdz ar to Rīga paliek aizvien nelatviskāka, jo samazinās ne tikai latvisko skolu skaits, ir smaga situācija arī ar latviešu bērnudārziem. Latviskums kā īpatnība turpmāk parādīsies, šķiet, tikai Dziesmu svētkos, kuru nacionālās kultūras pamatu pagaidām nav spējusi iznīcināt ne Rīgas dome, ne Izglītības ministrija.

Protams, Latvijas demogrāfiskā situācija ir traģiska, un no valsts joprojām izbrauc simtiem cilvēku, aizvedot līdzi arī bērnus. Pēdējo desmit gadu laikā ir slēgtas gandrīz 200 dažādu veidu skolas, visstraujāk samazinājies pamatskolu skaits: no 474 pamatskolām 2015./16. mācību gadā jau bija palikušas tikai 319, un šis gads reorganizācijās un likvidācijās nebūs izņēmums: atkal tiks aizvērtas skolas. Ikviena slēdzamā skola ir kā pēdējā cerību un kultūras saliņa katrā konkrētajā vietā, un, kolīdz skolas vairs nav, izbeidzas arī kultūras dzīve, paliek tikai policijas iecirkņi.

Diemžēl daudz ko esam nokavējuši: bija laiks, kad bez Krievijas bļāvieniem varējām nojaukt apkaunojošo Pārdaugavas «uzvaras pieminekli» - tieši tāpat kā savulaik ļeņinekli Brīvības ielā. Un tāpat bija laiks, kad varējām pāriet uz izglītību tikai valsts valodā. Tad šādu problēmu, kāda ir ar Bolderājas vidusskolu, nebūtu. Jau sen vajadzēja izveidot sistēmu, ka valsts (vai pašvaldības) apmaksā tikai tās skolas, kurās mācības notiek valsts valodā. Ja kādam gribas mācīties krieviski vai jebkurā citā valodā - lūdzu, veidojiet privātskolas! Taču gan okupācijas pieminekļa nojaukšanai, gan skolu sistēmas pārveidei pietrūka ne tikai politiskās gribas vien - arī cilvēciskas drosmes nebija. Bet segregētā izglītības sistēma ir tāds pats okupācijas piemineklis kā Pārdaugavas monstrs: izskatās, ka nenojaucams, kaut arī appelējis.

Nezinu, kam jānotiek, lai cilvēki beidzot attaptos un saprastu, ka Latvijā, pateicoties mūsu mazdūšībai, notiek visīstākā krievināšana. Tikmēr kāds interneta domātājs saka: «Jūs bļaujat, ka krievi jūs okupē un ka skolas slēdz, bet paši emigrējat uz Angliju. Domājat, Latvija tukša paliks? Nē, jūsu vietu ieņems vai nu palikusie krievi, vai no kara bēgušie ukraiņi vai musulmaņi. Tā to Latviju jūs zaudēsiet, ja nedzīvosiet šeit un necīnīsieties par savu vietu zem saules.» Tik vienkārši, vai ne?