Latvijā: Zīmīgās pagalītes
 
Latvijā

Zīmīgās pagalītes

 
F64

Manī pašā nav aizvainojuma, bet man ir desmitiem tūkstošu vēlētāju, kuri ir aizvainoti – pēc Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdes atklāja Igors Pimenovs (Saskaņa). Briesmīgo aizvainojumu esot modinājis Edvīna Šnores izteikums laikrakstā Nacionālās Ziņas, kur viņš raksta: «Daudzas no okupācijas sekām ir pārvarētas, taču krieviskā vide vēl arvien ir Latvijas realitāte. Kā savulaik teica sabiedrisko lietu ministrs Alfrēds Bērziņš, ja vienreiz ielaidīs krievu uti kažokā, ārā to dabūt būs grūti. Patiešām, redzam, ka PSRS laika krievvalodīgie iebraucēji, lai arī pastāvīgi gāna un sunī Latviju, prom nebrauc.»

Par šo rindkopu tapa Jāņa Ādamsona (Saskaņa) un Igora Pimenova iesniegums augšminētajai komisijai. Iesniegumā norādīts, ka Šnore pārkāpis Saeimas deputātu ētikas kodeksa prasījumus: izvairīties no vārdiem, žestiem un citādas rīcības, kas var būt aizskaroša, nelietot apvainojošus vai ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus, balstīties uz faktiem, to godīgu interpretāciju un argumentāciju. Ētikas kodeksu abi deputāti bija labi iemācījušies pārrakstīt, tikai - kur ir tie aizskarošie žesti un nesavienojamie izteicieni? Un kur ir «neētiski, līdzpilsoņus aizvainojoši, uz ksenofobiju un nacionālā, etniskā naida izraisīšanu vērsti apgalvojumi»?

Abiem deputātiem vispirms vajadzētu iemācīties latviski lasīt vai vismaz korekti interpretēt Edvīna Šnores rakstīto. Savā iesniegumā viņi lieto izteikumu «krievu utis», tādējādi attiecinot to uz konkrētu etnisko grupu. Nejaušība? Pārrakstīšanās? Drīzāk gan smalks aprēķins: lai Latvijas krieviem būtu pamats sašutumam. Un cik daudzi krievi ir izlasījuši Šnores rakstu, nevis tā interpretāciju Pimenova/Ādamsona gaumē? Tāpēc viņiem nav skaidrs, ka tas ir 1939. gada Baltijas valstu sūtņu sanāksmē izskanējis teksts, domājot par iespējamo PSRS okupāciju, kas pēc tam atnesa drausmīgu postu, kura sekas joprojām nav likvidētas, runājot kaut vai par simtiem tūkstošu nelikumīgi iepludināto PSRS migrantu, kuru lielākā daļa nekad tā arī neintegrējās Latvijā, izveidojot naidīgu piekto kolonnu.

Savukārt par «krievu uti» izteicās Kārļa Ulmaņa valdības sabiedrisko lietu ministrs Alfrēds Bērziņš, gaišredzīgi paredzot to, ko krieviski «runājošā» okupācija nodarīs Latvijai. Šo citātu savos darbos ir izmantojuši Latvijas vēsturnieki - Feldmanis, Stranga, Virsis, Treijs un Andersons, tomēr Pimenovs un Ādamsons neatkāpjas: Šnore esot vainojams etniskā naida kurināšanā. Izskatās gan otrādi: etnisko naidu kurina abi Saskaņas deputāti, apzināti aplami un provokatīvi interpretējot Edvīna Šnores tekstu.

Tas, ka abi saskaņieši tik karsti iestājas par Edvīna Šnores sodīšanu, nav brīnums: ko gan citu viņi varētu darīt? Nav izbrīna par prokrieviskā aktīvista Lindermana un Vienotības labiešu - Judina, Loskutova un Čigānes - žēlabām Drošības policijai: pieminētie vienotā ierindā cīnās pret Šnores izraudzīto citātu, dēvējot to par «naida noziegumu», kaut gan pilnīgi visiem ir skaidrs, ka runa ir par 1939. gadu, nevis par cittautiešiem, kas legāli ieguvuši LR pilsonību, ir lojāli Latvijai, ciena mūsu valodu un vēsturi.

Vismazāk gan jābrīnās par tradicionālo latviskumu: kamēr Janīna Kursīte (NA) un Raivis Dzintars (NA) atklāja oponentu aplamības, tikmēr citi latvietīši kautri klusēja, bet pēc tam nobalsoja «kā vajag» - pret Edvīnu Šnori. Rezultāts: pret aizrādījuma izteikšanu Šnorem balsoja Kursīte un Dzintars, savukārt par mutisku aizrādījumu iestājās Vitālijs Orlovs un Zenta Tretjaka (abi no Saskaņas), Andris Siliņš (ZZS), Aivars Meija (NSL) un Ivars Brīvers (ZZS). Atturējās Rihards Melngailis (LRA). Komisijas sēdi pirms balsojuma pameta Aldis Adamovičs (Vienotība) un Jānis Vucāns (ZZS). Savukārt neatnāca Ainārs Latkovskis (Vienotība) un Gunārs Kūtris (NSL). Klusējošais vairākums izdarīja savu darbiņu...

Deputāta Šnores sodīšana notika 14. jūnijā - dienā, kad pirms 30 gadiem sākās trešā Atmoda, kad grupa Helsinki - 86 organizēja ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa, pieminot 1941. gada deportāciju upurus. Zīmīgi. Bet vēl zīmīgāk ir tas, ka grūti atcerēties gadījumu, kad būtu sodīts kāds indivīds, kas zemiski izteicies pret latviešiem. Par to vajadzētu padomāt visiem «naida noziegumu» medniekiem, kas, apbruņojušies ar puspatiesībām un demagoģiju, paši piemet pagalītes naida ugunskurā.

 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers