Kamēr ēku siltināšanas programma ne visur Latvijā ieguvusi atzinību un uzticību iedzīvotāju vidū, Ventspils, šķiet, dodas uz priekšu septiņjūdžu zābakiem. Līdz šim iedzīvotāji nav baidījušies uzdrošināties un padarīt savu mājokli skaistāku un tehniski kvalitatīvāku.
Vai tā būs arī turpmāk? «Šobrīd iedzīvotāju aktivitāte ir nedaudz apsīkusi, bet darba mums tāpat ir pilnas rokas. Patlaban šajā programmā iesaistījušās 52 mūsu apsaimniekotās mājas,» saka pašvaldības SIA Ventspils nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētājs Valdis Lesiņš.
Neliek maksāt vairāk
Uzņēmuma šā gada plānos bija paredzēta 17 daudzdzīvokļu māju renovācija. Dažādu birokrātisku iemeslu dēļ darbu uzsākšana aizkavējās, tādēļ šobrīd notiek 13 ēku renovācija. «Bet tas tomēr ir daudz, jo izskatās, ka balansējam uz būvnieku iespēju robežas. Nav nekāds noslēpums, ka kvalificēti būvdarbu veicēji Latvijā ir visai ierobežotā skaitā, un tas ir tikai normāli, ka arī viņi grib nopelnīt, tādēļ veidojas darbaspēka deficīts,» secina V. Lesiņš un piebilst, ka ļoti svarīga ir ne tikai meistarība, bet arī godaprāts. Māju renovācijās nodarbināti astoņi būvuzņēmēji, savukārt objektus uzrauga trīs būvuzraugi.
Vaicāts, kāda ir kopējā bilance, V. Lesiņš uzskaita: 20 ēku renovācija ir pabeigta, vēl par 16 ir noslēgti līgumi ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, 13 projektu patlaban ir iesniegti vērtēšanai un gaida atzinumu, bet vēl trīs projekti jāiesniedz.
Tāpat kā līdz šim, pašvaldības SIA Ventspils nekustamie īpašumi siltināšanas projektos iekļauj tos darbus, kuri dod pietiekami augstu energoefektivitāti par salīdzinoši zemām izmaksām, lai nesadārdzinātu mājokļu uzturēšanas izmaksas pēc renovācijas. «Mūsu koncepcija ir veikt tādus renovācijas darbus, lai siltuma maksājumu ekonomija pilnībā nosegtu kredītam novirzāmo summu. Tas nozīmē – norobežojošo konstrukciju siltumnoturības palielināšanu, kas sevī ietver bēniņu, sienu, pagrabu, griestu renovāciju, logu un durvju nomaiņu, apkures cauruļu siltumizolācijas atjaunošanu un balansēšanas ventiļu uzstādīšanu, lai nebūtu siltuma zudumu. Šā brīža apstākļiem tas ir risinājums, kas, manuprāt, arī ir par iemeslu lielajam māju skaitam, ko esam spējuši šai programmai piesaistīt. Jāatzīst gan, ka turēties pie šī principa kļūst arvien grūtāk, jo pieaug būvdarbu izmaksas, bet līdz šim tas ir izdevies,» skaidro uzņēmuma vadītājs. Priekšlikumi pilnai renovācijai līdz šim nav izskanējuši, bet ir bijušas atsevišķas sarunas par individuālo siltuma uzskaiti. Eiropas direktīva paredz, ka 2016. gada nogalē visiem pakalpojumiem jābūt ar individuālu uzskaiti, lai iedzīvotāji norēķinātos pēc patērētā daudzuma, tomēr daudzdzīvokļu mājas pamatā būvētas ar viencaurules apkures sistēmas modeli un to pārbūvēt ir dārgs prieks. Reāli to var izdarīt pie šādām renovācijām, kur ir līdzfinansējums. Uzskaite nebūtu nekas pārāk dārgs, ja sistēma ir pārbūvēta,» tā V. Lesiņš.
Ieviesīs attālinātu kontroli
Iepriekšējās apkures sezonas rezultāti liecina, ka vislielākā siltuma ekonomija ir ķieģeļu mājām, nedaudz zemāks ietaupījuma procents ir mājām ar lodžijām. Un tomēr reizēm iedzīvotājiem šķiet, ka renovācija sevi nav attaisnojusi, jo cerēto efektu nejūt. Tas tādēļ, ka siltināšanā iegūtais tiek pazaudēts, nepareizi ekspluatējot ēku. «Dažas mājas pēc renovācijas nav korekti ieregulētas, proti, siltuma efekta it kā nav, kaut arī ziemā cilvēks staigā pa māju šortos un domā, ka tā tam jābūt, bet siltuma ekonomija jau veidojas no tā, cik grādu bija pirms renovācijas, tuvu tam būs arī pēc tam, bet patēriņš būs mazāks. Pagājušajā ziemā pieņēmām darbā energopārvaldnieku, kura uzdevums ir kontrolēt māju siltuma patēriņu un sniegt priekšlikumus trūkumu novēršanai. Ja konstatē, ka māja nav pienācīgi noregulēta, ejam un regulējam pareizi,» stāsta V. Lesiņš. Šogad iecerēts ieviest attālināto kontroli, lai laikus varētu identificēt nobīdes no normas, kas var neprognozējami sadārdzināt apkures izmaksas.
V. Lesiņš ir optimistiski noskaņots, arī domājot par nākamo periodu. «Izskatās, ka finansējuma modelis būs pieņemams un mēs varēsim turpināt siltināt savas mājas. Kad beigsies šī programma, būsim nosiltinājuši pusi māju, pie otras puses būs jāķeras nākamajā Eiropas Savienības budžeta plānošanas periodā, kad būs precīzi zināmi jaunie noteikumi. Četru gadu laikā esam uzkrājuši pietiekami lielu pieredzes bagāžu, lai rezultāts būtu sekmīgs,» ir pārliecināts uzņēmuma vadītājs. Stabilitātes sajūtu sniedz arī Ventspils domes atbalsts dzīvokļu fonda sakārtošanai un renovācijām, piešķirot papildu finansējumu.
