Rīt Latvija pietuvosies finiša taisnei, kas izšķirs mūsu valsts dalību eirozonā. 5. jūnijā Eiropas Komisija sniegs izvērtējumu par Latvijas spēju ievērot Māstrihtas kritērijus un tādējādi kvalificēties eiro ieviešanai.
Ja ziņojums būs pozitīvs, tas būs signāls, ka mēneša laikā Latvija, visticamāk, saņems uzaicinājumu.
Pēc mēneša Latvija varētu saņemt bildinājumu sasaistīt savu mūžu ar Eiropas vienoto valūtu. Tas, vai šāds bildinājums tik tiešām tiks izteikts, pamatā būs atkarīgs no izvērtējuma, kuru jau rīt sniegs Eiropas Komisija.
Pirmais atskaites punkts
Būtiskā izvērtējuma jeb konverģences ziņojuma pamatā ir analīze par Latvijas spējām izpildīt stingrus ekonomiskos kritērijus, kas saistīti ar zemu inflācijas līmeni, budžeta deficītu, kas nedrīkst pārsniegt 3% no IKP, kā arī ar stabilu valūtas kursu un ierobežotu valsts parādu. Tiesa, jau vakar izskanēja informācija, ka Eiropas Komisijas vērtējums, visticamāk, būs pozitīvs un apliecinās, ka Latvija ir gatava no nākamā gada pievienoties eirozonai. Kā zināms, Latvija eiro plāno ieviest no nākamā gada 1. janvāra. Jau gada sākumā Latvija sāka nacionālās likumdošanas pielāgošanu eiro ieviešanas brīdim, savukārt martā Latvijas valdība vērsās pie Eiropas institūcijām ar lūgumu sagatavot konverģences ziņojumu.
Izlems finanšu ministri
Finanšu ministrijas (FM) eiro projekta vadītāja Dace Kalsone sarunā ar Neatkarīgo uzsver: ceļš līdz galīgajam lēmumam ir komplicēts un iekļauj sevī vairākas Eiropas institūciju konsultācijas, ieteikumus un balsojumus. 5. jūnija ziņojums būs pirmais izšķirīgais notikums, kas ievadīs pēdējo mēnesi pirms gala verdikta. Jāatgādina, ka izšķirošo lēmumu par eiro ieviešanu Latvijā pieņem ES valstu finanšu ministri, balstoties uz Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālas bankas sagatavotajiem konverģences ziņojumiem, kā arī pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un pārrunām Eiropadomē. Galīgais lēmums par Latvijas uzaicināšanu pievienoties eirozonai tiks pieņemts 9. jūlijā.
Tiesa, D. Kalsone uzsver, ka, neraugoties uz daudzajām konsultācijām, pamata kritērijs galīgā lēmuma pieņemšanai ir valsts spēja izpildīt Māstrihtas kritērijus. «Tas ir universāls algoritms, kas ticis piemērots visām eirozonas valstīm. Tas apliecina valsts labo sportisko formu, lai tā varētu kvalificēties līdzvērtīgi citiem spēcīgiem sportisktiem un skriet garo distanci,» uzsvēra FM pārstāve. Par piemēru
D. Kalsone min Igauniju, kas EK konverģences ziņojumu uztvēra kā nepārprotamu indikatoru galīgajam lēmumam un uzreiz pēc ziņojuma paziņošanas uzsāka pēdējos darbus dalībai eirozonā.
Pastāv varāki riski
Tikmēr kuluāros izskan norādes: lai gan Māstrihtas kritēriji ir būtiskākais no nosacījumiem, tomēr ir vēl virkne neformālu argumentu, kas varētu ietekmēt galīgo lēmumu. Viens no galvenajiem klupšanas akmeņiem Latvijai ir augstais eiroskeptiķu īpatsvars, uz ko ir norādījuši gan Eiropas Savienības attīstības komisārs Andris Piebalgs, gan Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka. Citām ES dalībvalstīm vislielākās problēmas ir sagādājuši tieši stingrie ekonomiskie nosacījumi, bet Latvijai galvassāpes var sagādāt tas, ka valsts nav mācējusi mazināt iedzīvotāju skepsi pret atteikšanos no lata. Kompānijas Factum maijā veiktā aptauja liecina, ka pret eiro iestājas 53% iedzīvotāju, kamēr citi pētījumi uzrāda vēl augstāku skeptiķu skaitu. Eiropas institūcijas ar bažām raugās arī uz pieaugošo nerezidentu noguldījumu apjomu Latvijā.
Savukārt starptautiskā reitingu aģentūra Fitch sola, ka uzreiz pēc Eiropas Savienības lēmuma par Latvijas uzņemšanu eirozonā tiks pārskatīts Latvijai piešķirtais kredītreitings BBB. «Mūsu nostāja ir nemainīga, ka eiro ieviešana būs labvēlīga Latvijas ekonomikai un, visdrīzāk, liks palielināt reitingus,» teikts paziņojumā.
