Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Latvijā

Policija lūdz apsūdzēt Neo par privātās dzīves aizskaršanu

© Kaspars Krafts, f64

Valsts policija prokuratūrai lūgusi sākt kriminālvajāšanu tā dēvētajā Neo lietā pret Ilmāru Poikānu, kurš pirms trīs gadiem, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) drošības ievainojamību, nesankcionēti no šīs datu bāzes ieguva kredītiestādes komercnoslēpumu saturošu informāciju.

Marta beigās policija šo kriminālprocesu nosūtījusi Finanšu un Ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokuroram kriminālvajāšanas uzsākšanai, informē Valsts policija.

I. Poikāns, laika posmā no 2009. gada 31. oktobra līdz 2010. gada 3. februārim, konstatējot VID EDS drošības ievainojamību, esot nesankcionēti no šīs datu bāzes savai lietošanai ieguva kredītiestādes komercnoslēpumu saturošu informāciju - 250 VID EDS elektroniskos dokumentus ar unikāliem numuriem, nosaukumiem un saturu. Dokumentu lejupielādēšanu bija iespējams veikt, apejot lietotāju autentifikāciju un tiesību pārbaudi. Dokumentu lejupielādēšanai I. Poikāns izmantoja portatīvo datoru, savukārt, vēlāk tos glabāja, apstrādāja un apskatīja no sava ārējā cietā diska.

Veicot minēto, I. Poikāns pārkāpa Komerclikuma 19. panta 2. daļā un Informācijas atklātības likuma 7. pantā paredzētās komersantu izņēmuma tiesības uz komercnoslēpumu.

Aizdomās turētais I. Poikāns lejupielādējot, apstrādājot un publicējot VID EDS datus, kas satur lielu daudzumu fizisko personu datus par darba vietām, ienākumiem, dzīvesvietām u.c., šiem datu subjektiem radīja būtisku kaitējumu, ievērojami apdraudot viņu Satversmes 96. pantā noteiktās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību attiecībā uz fizisko personu datu apstrādi.

Atbildība par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, ja ar to radīts būtisks kaitējums, paredzēta Krimināllikuma 145. panta pirmajā daļā. Par šādiem pārkāpumiem iespējams sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.

Savukārt, Krimināllikuma 200. panta otrajā daļā noteikta atbildība par ekonomisko, zinātniski tehnisko vai citu ziņu, kuras ir komercnoslēpums, neatļautu iegūšanu savai vai citas personas lietošanai vai izpaušanai, kā arī par šādu ziņu neatļautu izpaušanu citai personai tādā pašā nolūkā, kā arī par finanšu instrumentu tirgus iekšējās informācijas neatļautu izpaušanu. Par šāda veida pārkāpumiem iespējams sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.