Tiesa noraidījusi pērn atlaisto Statoil Ventspils degvielas uzpildes stacijas darbinieku prasību atzīt vienošanās par darba attiecību izbeigšanu par spēkā neesošām.
Lai arī statoilieši cerēja tiesā pierādīt, ka bijušais darba devējs, iespiežot tos negaidīti stūrī, izmantojis darbinieku likuma nezināšanu, tiesa lēmumu pamato ar līdzšinējo praksi un normu, ka likumu nezināšana neatbrīvo no atbildības.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka pagājušā gada novembrī Statoil Fuel&Retail Latvia Rīgas biroja vadība negaidīti, iepriekš nebrīdinot, ieradās Ventspils degvielas uzpildes stacijā ar mērķi izbeigt darba attiecības ar ilggadējiem uzņēmuma darbiniekiem – kolektīvu, kurš tika dēvēts par labāko Statoil saimē. Vispirms, viltīgi apriņķojot vietējās degvielas uzpildes stacijas (DUS) vadītāju Lindu Prūsi un aizvilinot to prom no pārējā kolektīva, tika panākts, ka L. Prūse paraksta vienošanos par darba attiecību izbeigšanu pēc Darba likuma 114. panta.
Pārkāpumus atrod katram
Pēc tam kopā sasauca pārējos, paziņoja, ka vadītāja atlaista, jo konstatēti dažādi pārkāpumi, un lika saprast, ka pārējo liktenis varētu būt līdzīgs. Bijušos darbiniekus izolēja citu no cita, noorganizējot, ka vienlaikus ar katru runāja kāds no Rīgas biroja. Līdz ar to daļa vienošanās parakstīja noliktavā uz alus kastēm, citi ziemas laikā mašīnā. Faktus apliecināja arī tiesā. Tāpat atklājās, ka uzņēmuma vadība kādu laiku iepriekš vākusi informāciju par pārkāpumiem Ventspils DUS un tādi atrasti katram – bagetes parauga pagatavošana bez cimdiem, atrašanās kases zonā bez darba apģērba, bet nopietnākais – reizi pa reizei bijušie statoilieši sasituši kopā vairāku pircēju pirkumus vienā čekā.
Pabalsts izšķirošais faktors
Tiesas sēdē atlaistie darbinieki stāstīja, ka Rīgas biroja darbinieki viņiem likuši saprast, ka, uzrakstot paskaidrojumu un parakstot vienošanos par darba attiecību izbeigšanu, pastāv iespēja saglabāt darbu un viņu pārkāpumus vēl izvērtēs, bet, ja vienošanos neparakstīs, draud uzteikums «ar pantu» un bažas par bezdarbnieka pabalstu saņemšanu. Pabalsts daudziem bijis izšķirošais faktors, lai tajā brīdī izšķirtos par mazāko ļaunumu un parakstītu priekšā nolikto dokumentu, jo lielākajai daļai apgādībā ir mazi bērni. Tobrīd nebija laika konsultācijām un sapratnes, ka darba uzteikums pēc Darba likuma panta par atlaišanu no darba iekšējās kārtības noteikumu neievērošanas dēļ neliegs tiem iespēju ne saņemt bezdarbnieka pabalstu, ne citu darbu, bet tieši otrādi – uzliks darba devējam pienākumu pierādīt pārkāpumus, apstrīdēt atlaišanu un vēl izmaksāt kompensācijas, ja tiesa tā lems, visi vienošanos parakstīja.
Iesniedz prasību tiesā
Ventspilnieki tomēr riskēja un iesniedza prasību tiesā, neraugoties uz advokātu brīdinājumu, ka cerība, ka vienošanos atzīs par spēkā neesošu, ir niecīga. Arī Statoil pārstāvis, advokāts Jānis Kārkliņš norādīja, ka var diskutēt par to, vai novembra notikumi Ventspils DUS liecināja par labas prakses piemēriem, bet kategoriski noraidīja iespēju, ka vienošanos varētu atzīt par spēkā neesošu, jo nav pierādījumu, ka izmantoti tādi maldi, viltus vai spaidi, kuriem būtu juridiska nozīme.
Ventspils tiesa 2. aprīlī nolasīja lēmumu. Bijušo Statoil darbinieku prasību pret darba devēju neapmierināja. Izrādās, ka darbinieki pieteikumu tiesai bija iesnieguši vienu dienu par vēlu, bet L. Prūses prasību noraidīja. Izvērtējot faktus, ņemot vērā līdzšinējo tiesu praksi un likuma normas, tiesa atzina, ka nav konstatēta faktiskā maldība, kas varētu būt iemesls atzīt vienošanās par spēkā neesošām. Pierādīta vien tiesiska maldība, taču saskaņā ar Civillikumu tai nav juridiskas nozīmes, jo likumu nezināšana neatbrīvo no atbildības.
Bijušie darbinieki atklāj, ka tiesas lēmumu nepārsūdzēs, jo sapratuši, ka cilvēcisku taisnību tādējādi nepanāks. L. Prūse tomēr nenožēlo, ka tērējuši laiku un nav saudzējuši nervus, cerot, ka viņu gadījums pamācīs citus nepakļauties darba devēja spiedienam un mudinās pārzināt savas tiesības.
