Izglītības un zinātnes ministrijā izveidotā darba grupa agrākai vidējās izglītības ieguvei beigusi darbu un secinājusi, ka visefektīvākais līdzeklis mērķa sasniegšanai ir atteikšanās no garā vasaras brīvlaika, aģentūra LETA uzzināja ministrijā.
Kā zināms, tika meklēti risinājumi jauniešu ātrāka iesaistīšanai augstākās izglītības apguvē un pievienošanās darba tirgum, lai nodrošināt vidējās izglītības ieguvi līdz 18 gadu vecumam.
"Atteikšanās no pārmērīgi garā vasaras brīvlaika, kura laikā vairums jaunieši vienkārši zviln dīvānā pie televīzijas ekrāna vai bezmērķīgi "sērfo" internetā, ir vislabākais risinājums," aģentūrai LETA apgalvo darba grupas pārstāvji. Viņi piebilst, ka jauniešu bezdarbībai nereti ir nopietnas sekas un tā noved pie alkohola un citu apreibinošo vielu lietošanas, bet šādi viņi tiks jēgpilni nodarbināti.
Tam piekrīt arī izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis. Viņš sacīja, ka sākotnēji šis risinājums tiks izmēģināts jau šajā mācību gadā. Ja viss noritēšot kā pa diedziņu, tad tas tiks pārņemts un arī turpmākajos gados skolēniem garā vasaras brīvlaika nebūs.
"Nav jau tā, ka vispār nebūs vasaras brīvlaika. Skolēniem būs nedēļas garš brīvlaiks ap Jāņiem un vēl viens nedēļu garš brīvlaiks augustā. Domāju, ka ar to pilnīgi pietiek," uzskata ministrs. Šāds rīcības scenārijs panākšot, ka mācību vielu spēs ātrāk apgūt un varēs pāriet uz 11.klašu izglītību.
Ķīlis atklāja, ka jau norit darbs pie mācību plāna vasarai un tur ir paredzēts iekļaut vairākus jaunus mācību priekšmetus, kas palīdzētu jauniešiem apgūt darba tirgus prasmes. Pagaidām viņš vēl patur noslēpumā, kādi tie varētu būt, taču ministrijas gaiteņos klīst runas par tādiem priekšmetiem kā "nezāļu retināšana", "zemeņu un citu ogu lasīšana", bet tiem, kuri vēlas studēt augstskolā varētu būt speciāls priekšmets "prātuļošana".
Ķīlis teica, ka normatīvo aktu grozījumi ir sagatavoti un tiks prezentēti koalīcijas sadarbības padomes sēdē uzreiz pēc Lieldienām. Ministrs prognozē, ka gūs atbalstu šai iecerei un paspēs to ieviest līdz mācību gada beigām.
"Šī ir ļoti nozīmīga izglītības reforma, jo daudzās citās Eiropas valstīs jau tagad mācību gads ir garāks un skolēni krietni ātrāk spēj nonākt darba tirgū," norāda ministrs.
Jau vēstīts, ka Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), sadarbojoties ar Valsts prezidenta kanceleju un citām iesaistītajām organizācijām, līdz šā gada 1.jūlijam ir jāapkopo un jāizvērtē iespējamie priekšlikumi grozījumiem normatīvajos aktos. Priekšlikumu izstrādi nosaka pērnā gada rudenī parakstītais Valsts prezidenta Andra Bērziņa un izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa rīkojums "Par priekšlikumiem agrākai vidējās izglītības ieguvei".
***Šī ir 1.aprīļa - joku dienas - ziņa.***
