Par ieslodzījuma vietās noslēgto laulību mērķi dzimtsarakstu nodaļu darbinieces izsakās vai nu labdabīgi, vai lietišķi.
Viena piebilst, ka gan jau i bez mīlestības neiztiek vismaz laulību brīdī, cita noteic, ka cietuma spēles noteikumi gluži vienkārši piespiež apprecēties. Tomēr nevarot uzskatīt, ka aiz restēm slēgtās laulības lielākoties būtu fiktīvas.
Protams, bijuši gadījumi, kad redzams – šī savienība, visticamāk, paliks uz papīra vai arī ieslodzītais, pieņemot sievas uzvārdu, grib noslēpt savu sapurgāto pagātni. Taču tādu ir samērā maz.
Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentā Neatkarīgajai apgalvoja, ka precīzus datus par laulībām cietumos nav iespējams pateikt, jo tādu statistiku atsevišķi apkopot neesot nepieciešams. Šādu informāciju neatzīmē laulības reģistrā, un to nepieprasa Ministru kabineta noteikumi nr. 904. Un līdz šim varētu arī nebūt precīzu ziņu arī tāpēc, ka, piemēram, pērn ieslodzītais vai ieslodzītā reģistrējuši laulību pie garīdznieka.
Latvijā ir vairāk nekā desmit dzimtsarakstu nodaļu, kuru darbinieces dodas reģistrēt laulības ieslodzījuma vietās. Viņas fiksē cietumos un citās brīvības atņemšanas vietās reģistrēto laulību skaitu. Pēdējos gados tas būtiski nav mainījies. Bet Vecumnieku novada dzimtsarakstu nodaļā šogad neviens no Vecumnieku cietuma apprecējies nav. Pērn tur laulāti divi pāri, 2009. gadā – viens pāris, bet 2011. un 2010. gadā – neviens.
Arī Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem kāzas 2013. gadā vēl nav svinētas, cik nu tādās vietās vispār svin. Vienas laulības šajā iestādē notika tikai 2009. gadā. Kaut arī tā ir nepilngadīgo pāraudzināšanas iestāde, gadās pa kādam tikko 18 gadu vecumu sasniegušam jaunietim, kurš, būdams pilngadīgs, apprecas.
Daugavpils pilsētas ziņu portāls www.dfakti.lv informēja, ka tā dēvētajā maģiskajā datumā – 12.12.12. – Daugavpilī vēlmi apprecēties izteica četri pāri un divi no tiem Daugavgrīvas cietumā. Šajā ieslodzījuma vietā pērn laulības ostā iestūrēja 13 vai 14 pāru. Katru mēnesi bijušas vismaz vienas laulības cietumā un pēdējos gados nekas būtiski mainījies nav: 2011. gadā apprecējās 15 pāru, 2010. gadā – 17 un 2009. gadā – 12 pāru. Dažreiz laulības noslēgšana tiek atteikta un tā izlemj ne tikai dzimtsarakstu nodaļa, bet arī cietuma administrācija. Piemēram, ja ieslodzītajam ir beidzies uzturēšanās termiņš, bet viņš to cer pagarināt, apņemot vietējo iedzīvotāju par sievu.
Ir arī precību rekordisti. Viņi, izciešot sodu cietumā, apprecas, izšķiras, drīz atrod nākamo sievieti, atkal apprecas. Un izšķiras. Ko tu tādam padarīsi! Brīvākā režīmā atrodoties (un ja vēl abi dzimumi izcieš sodu vienā vietā), nav brīnums, ka izveidojas pāri un gadās, ka apprecas arī. Un dzīvo laimīgi. Turklāt atklātā režīma ieslodzījuma vietā oficiāli laulāts pāris drīkst dzīvot kopā.
Rīgas Pārdaugavas dzimtsarakstu nodaļā Neatkarīgajai sacīja, ka šogad notikušas jau divas laulības Iļģuciema sieviešu cietumā, bet gadā tādu parasti ir mazāk par desmit. Toties Burtnieku novada dzimtsarakstu nodaļā gan darba netrūkst – spēj tikai apprecināt visus gribētājus. To var izskaidrot – šī dzimtsarakstu nodaļa apkalpo Valmieras cietumu, stingrā režīma iestādi. Ja neesi radinieks, pie ieslodzītā uz tikšanos neielaidīs. Tad nu precas, lai oficiālā sieva varētu apmeklēt oficiālo vīru. Varētu teikt, ka oficiālā papīru kārtošana ir spiesta lieta, jo brīvībā, iespējams, šie cilvēki dzīvotu brīvā savienībā. Bet arī šeit laulību skaits nav ievērojami mainījies: 2012. gadā cietumā apprecējās 26 pāri, 2011. gadā 34 pāri, 2010. gadā – 30 pāru.
