Somijā pēdējo gadu laikā ir strauji audzis ātro kredītu upuru skaits, tāpēc šī valsts ir atradusi veidus, kā palīdzēt kredītu slazdā nonākušajiem iedzīvotājiem - bezmaksas konsultācijas, starpnieka pakalpojumi sarunās ar kredītdevējiem un pārstāvniecība tiesā. Talkā nāk arī pašvaldības un baznīcas, šovakar vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Somijā kopš sms aizdevumu rašanās parādu piedziņas tiesas prāvu skaits ir palielinājies 27 reizes, pēdējie dati liecina, ka vairāk nekā 31 000 cilvēku ir piešķirts negatīvs kredītreitings tieši ātro kredītu dēļ. Somijā tas ir nopietni - ar sliktu kredītvēsturi ir gandrīz neiespējami noīrēt dzīvokli, pieslēgt internetu vai iegādāties veselības apdrošināšanas polisi, vēsta raidījums.
Palīdzību kredītu upuri var saņemt, piemēram, Helsinku pašvaldības palīdzības dienestā, kura konsultants Juha Neuvnens sižeta autoriem uzrādījis tabulu, kas ir jāaizpilda katram viņa klientam. Šajā tabulā jāuzrāda ienākumi, izdevumi īrei un komunālajiem pakalpojumiem, zālēm un saņemtie kredīti. Lai gan aizņēmumiem ir paredzētas 35 rindiņas, daudziem klientiem nākas drukāt papildus lapas.
"Mans uzdevums ir paskaidrot - kopīgi varam atrast risinājumu. Nesen palīdzēju 18 gadīgai skolniecei, kurā vēlējas sarīkot dzimšanas dienas ballīti un aizņēmās 64 dažādus ātros kredītus, kopsummā 10 tūkstošus eiro... paies vēl 15 gadi līdz viņa spēs pilnībā norēķināties. Šādā veidā mēs zaudējam aktīvus pilsoņus - cilvēki vienkārši neredz jēgu pelnīt, jo tik un tā lielu daļu algas atņems piedzinēji," stāsta konsultants.
Somijā pie palīdzības esot iespējams tikt salīdzinoši viegli, dažos novados to piedāvā pašvaldību dienesti - tās ir bezmaksas konsultācijas, starpnieka pakalpojumi sarunās ar kredītdevējiem un pārstāvniecība tiesā. Līdzīgā veidā palīdz arī nevalstiskā organizācija "Guarantee Foundation" un vietējās baznīcas.
"Guarantee Foundation" vadītājs Juha Pantzars stāsta, ka parādu slazdā nonākušajiem tiek piedāvāts nodrošinājums bankai, ja kāds vēlās paņemt vienu lielo kredītu, lai atmaksātu visus parējos parādus. Tāpat notiekot sadarbība ar banku un ikmēneša maksājumu plānu izstrāde klientiem. "Pārliecināmies, ka klientam atliek naudas īrei, ēdienam un citām nepieciešamajām lietām. Līdzīgi darbojas arī pašvaldības, tikai tās uzreiz sedz klienta saistības, neiesaistot banku. Tad cilvēks paliek parādā pašvaldībai, gada likme šajā gadījumā ir tikai viens procents. To pašu dara arī baznīcas,” klāsta Pantzars.
"De facto" ziņo, ka šopavasar Somijā spēkā stāsies virkne ierobežojumu saistībā ar ātrajiem kredītiem. Galvenais ir gada likmes griesti - 50 procenti no kredīta summas. Viena no likuma grozījumu autorēm Somijas tieslietu ministrijas vecākā speciāliste Katri Kumoinena norāda, ka grozījumu mērķis bija panākt, lai nākotnē ātros kredītus nepiedāvātu tik plašā klāstā.
Tikmēr vairāki eksperti atzīst, ka regulējums nācis par vēlu, jo jau tagad parādās jauni veidi, kā aizņemties naudu, apejot kredītiestādes, piemēram sociālie tīkli, kur naudu viena otrai aizdod privātpersonas.
Somijā darbojas ap 100 ātro kredītu devēju, 2011.gadā ir izsniegts pusotrs miljons ātro aizdevumu.
