Ar nozīmīgām arhitektūras balvām un pamatīgu izspiešanas skandālu atpazīstamību guvušais Baltezera Pērles projekts iedzīvojies jaunās nepatikšanās.
Pēc tam, kad projekta attīstītājs New Europe ar pirmo izspiedēju Artūru Priedi panācis mierizlīgumu, viņam uzradies nākamais sekotājs – jau citas organizācijas aizsegā, bet shēma tā pati, balstīta melīgos zaļos saukļos par Baltezera bojāeju.
Jaundibinātā Baltezera aizsardzības biedrība apsūdzību sagudrošanā ir vēl radošāka, nekā tās priekštece Par brīvu Lielā Baltezera krastu. Nule tā nākusi klajā ar skandalozu paziņojumu, ka miljoniem vērto apartamentu īpašnieku vajadzībām tiek būvēta gandrīz vai sausā ateja, bet Ādažu pašvaldība piesedz projekta Pērle kanalizācijas novadīšanu Mazā Baltezera applūstošā teritorijā.
Biedrības valdes loceklis Rolands Pogulis izplata versiju, ka projekta attīstītāji šādi cenšas ietaupīt kanalizācijas būvniecībai nepieciešamos līdzekļus un cer, ka neviens nepamanīs ap ekskluzīvo daudzdzīvokļu namu plūstošo vircu, arī rīdzinieki, kas dzer Baltezera ūdeni. Tikmēr uzņēmums šādu versiju dēvē par melīgu, Ādažu būvvalde – par patiesībai neatbilstošu. Pēc projekta Pērles kanalizācijas sistēmu paredzēts savienot ar centrālajiem tīkliem un tai varēs pieslēgt arī apkārtējos nekustamos īpašumus. Uzņēmuma direktors Jānis Stakens stāsta, ka kanalizācijas būvniecība turklāt jau ir pabeigta – tā ir 400 metru gara trase. Vienīgā problēma, ka šī pati biedrība ir apstrīdējusi kanalizācijas ierīkošanai izsniegto būvatļauju, tādējādi, kamēr pašvaldība sūdzību izvērtē, objektu nevarot nodot ekspluatācijā.
Ar cita veida sūdzībām jaunizceptā biedrība ir vērsusies arī Valsts vides dienestā, un janvārī Lielrīgas reģionālā vides pārvalde ierosinājusi lietu par ēkas būvniecību 10 metru aizsargjoslā. Ņemot vērā, ka būves apspriešana un vērtēšana turpinās kopš 2004. gada, tas šķiet novēloti. Taujāta, kādēļ atkal un atkal rodas jaunas pretenzijas, ja visi projektu varējuši pētīt un vētīt gadiem, pārvaldes Dabas sektora vadītāja Marija Mileika atbild:
«Nezinu, grūti pateikt. Mēs to projektu neesam vērtējuši. Visa dokumentācijas vērtēšana notikusi Ādažu būvvaldē.» Būvvaldes vadītāja Dace Medniece savukārt apstiprina, ka projekts balstās uz likumīgi apstiprinātu detālplānojumu un «ko mēs esam apstiprinājuši, par to mēs esam pārliecināti». Pērles projekts bijis iesniegts arī Vides pārraudzības valsts birojam, taču šī institūcija vienīgi konstatēja, ka ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru jahtu piestātnei nav nepieciešams piemērot. Biroja direktors Arnolds Lukšēvics spriež, ka īstais projekta sarežģījums meklējams faktā, ka Latvijā nav atrisināts ūdeņu īpašumtiesību jautājums un, kamēr tas nav izdarīts, mājas ar pārkari virs ūdens, kas ir arī Pērles arhitektoniskā rozīnīte, faktiski nav būvējamas.
Tieši ieceres komplicētība un dārdzība bija iemesls, kādēļ šā projekta sabotēšanai pērn pievērsās biedrība Par brīvu Lielā Baltezera krastu. Tās līderis A. Priede no kompānijas New Europe izspieda 50 000 latu, apmaiņā pret tiem piesolot pārtraukt rakstīt sūdzības valsts un pašvaldības institūcijām. Krimināllietu pašlaik izmeklē prokuratūrā. Pēc formāli ar attīstītāju noslēgtā mierizlīguma
A. Priede mēģināja cīņu pret Pērli deleģēt Vides aizsardzības klubam. Tas neizdevās. Acīmredzot tāpēc tapa nodibināta jauna biedrība, un tās vadību uzņēmās viens no A. Priedes biedrības atbalstītājiem – 26 gadus vecais Rolands Pogulis.
Neatkarīgajai viņš skaidro, ka A. Priede ar kukuļdošanas skandālu diskreditējis zaļās idejas, pārāk daudz zīmējies un lielījies. Tāpēc bijusi nepieciešama jauna biedrība: «Mēs strādājam klusāk.» Šogad biedrība sacerējusi jau vairākus iesniegumus institūcijām, izplatījusi arī melīgo preses relīzi par kanalizāciju, un šai steigai ir dibināts iemesls. Saskaņā ar likumu jebkurā projektā izsniegto būvatļauju var apstrīdēt gada laikā pēc tās izsniegšanas. Pērles gadījumā atlikusi viena nedēļa. Kāds ir projekta apkarotāju stratēģiskais mērķis, nav saprotams.
R. Pogulis skaidro, ka biedrība dibināta nolūkā «pasargāt Baltezera ciematus no jaunas un nelikumīgas apbūves, kas samazina esošo iedzīvotāju labklājību un ilgtermiņa attīstības iespējas». Kas ar šo ilgtermiņa attīstību domāts, viņš neprecizē. Taču aģitē iedzīvotājus rakstīt pret Pērli sūdzības un sola juridiskas konsultācijas. Tieši tāpat darīja A. Priede. Bet vai tas nozīmē, ka atkal sekos izspiešana? New Europe direktors Jānis Stakens prāto: «Tur patiešām ir jābūt muļķiem, lai vēlreiz prasītu naudu!» Un pagaidām tas patiešām nav noticis.