Latvijā speciāli homoseksuāļu dēļ grozīs Krimināllikumu
Oficiāli nepozicionējoties kā lielā eiropraida namamāte, Latvijas valsts tomēr rūpējas, lai seksuālo ciemiņu izklaides netraucētu karojošie heteroseksuāļi.
2015. gadā Latvija būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts, te notiks dažādi svarīgi pasākumi – gan valsts institūciju, gan sabiedrisku kustību organizēti. To vidū arī Eiropas homoseksuāļu un visādu citu seksa novirzienu pārstāvju (viņus apzīmē ar abreviatūru LGBT) kopā sanākšana. Vērienīgākajos praidos ierodas vienlaikus pat miljons demonstrantu. Un pasākuma norise pirmo reizi bijušās Padomju Savienības teritorijā varētu raisīt zināmu interesi arī par Rīgu. Taču tradicionāli šiem seksa festivāliem seko daudzi konservatīvi heteroseksuāļi un reliģiozi cilvēki, visādi cenšoties traucēt praida norisi. Tajā skaitā mētājas ar olām un kakām, spļaudās, kā arī internetā raksta rupjus komentārus.
Speciāli grozīs Krimināllikumu
Lai nodrošinātu eiropraida patīkamu norisi un tiesiski izolētu tā radikālākos oponentus, Latvijas drošības institūcijas un likumdevēji gatavo attiecīgus grozījumus Krimināllikumā. Proti, ar 78. pantu, kas šobrīd noteic atbildību par nacionālā, etniskā un rasu naida vai nesaticības izraisīšanu, iecerēts aizsargāt arī seksuālās minoritātes – kriminalizējot tā dēvēto naida runu. Faktiski tas policijai dotu iespēju arestēt, bet tiesām – likt cietumā katru, kas raksta gejus aizvainojošus komentārus internetā.
Līdzšinējā tiesībsargājošo iestāžu praksē gan nav daudzu gadījumu, kad cilvēku diskriminācija patiešām būtu saistīta ar seksuālo orientāciju vai dzimuma identitāti. Tiesībsarga birojs var nosaukt tikai vienu ierosinātu lietu – cietusī ir kāda homoseksuāla persona, kurai pērnā praida laikā iemests ar olu. Bijusi vēl viena sūdzība par to, ka cilvēks nav pieņemts darbā bārā acīs krītoša tetovējuma un it kā seksuālās orientācijas dēļ. Taču homoseksualitāte šajā stāstā liekoties aiz matiem pievilkta. Līdzšinējie sociālie pētījumi neuzrāda, ka Latvijā būtu nozīmīgas problēmas saistībā ar negatīvu attieksmi pret atšķirīgām seksualitātes izpausmēm. Baltijas Sociālo zinātņu institūta savulaik veiktajā pētījumā tikai 0,4% aptaujāto atzinuši, ka izjutuši aizskarošu attieksmi saistībā ar savu seksuālo orientāciju. Savukārt kaimiņos ar homoseksuāļiem dzīvot nevēlētos 43% Latvijas iedzīvotāju, kas tikai par 3% pārsniedz vidējo Eiropas rādītāju. Daudz vairāk vidējam latvietim nepatīk narkomāni, dzērāji un izbijuši noziedznieki.
Nacionālās drošības jautājums
Tomēr gaidāmā eiropraida dēļ seksuālo minoritāšu jautājums Latvijas politikā šobrīd pacelts nebijušos augstumos. Tas izskatīts Nacionālās drošības padomē, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, Saeimas Nacionālās drošības komisijā. Iesaistījusies arī Ģenerālprokuratūra. Vēstulē tieslietu ministram ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers novembra beigās aicināja izvērtēt naida runas kriminalizācijas iespēju, starp citu sniedzot šādu pamatojumu: «Saistībā ar Latvijas Republikas prezidentūru Eiropas Savienībā 2015. gadā sagaidāms, ka Rīgā varētu notikt Eiropraids – 2015 (seksuālo minoritāšu plašs, publisks pasākums). Šajā sakarā Latvijā, iespējams, notiks plašaspret minēto pasākumu vērstas akcijas, tajā skaitā dažādas naida izpausmes, ieskaitot aicinājumus uz vardarbību un vardarbības pielietojumu. Uzskatu, ka tiesībsargājošajām iestādēm jau savlaicīgi jāsāk izvērtēt iespējamie riski un pasākumi šādu prettiesisku aktivitāšu mazināšanai.»
Noprotams, ka šī vēstule tapa, jo starp Tieslietu ministriju un geju interešu lobētājiem parlamentā – Ainara Latkovska vadīto Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju – pērn izvērtās tik nopietns konflikts, ka abas puses pat atteicās savā starpā sarunāties. Ministrijas krimināltiesību ekspertus vairs neaicināja uz komisijas sēdēm. Finālā Ģenerālprokuratūras iejaukšanās rezultējās ar ministra Jāņa Bordāna vīzu valsts sekretāram sagatavot Krimināllikumā pieprasītos grozījumus līdz 1. februārim. Taču pašlaik tie iestrēguši Krimināllikuma pastāvīgajā darba grupā. 23. janvārī tā sanāca kopā, bet vienoties ne par ko nespēja, izņemot to, ka jānāk kopā atkal un vēl plašākā ekspertu lokā.
Tādējādi «Tieslietu ministrija šobrīd nevar vēl sniegt viedokli par nepieciešamību noteikt kriminālatbildību par naida kurināšanu pret personām to seksuālās orientācijas vai dzimuma identitātes dēļ», ziņo preses dienests.
Privileģētas cilvēktiesības
Toties ministrijas parlamentārais sekretārs Aigars Lūsis nule nācis klajā ar privātu publisku paziņojumu, ka «naida noziegumu grupas paplašināšanas patiesais mērķis ir sagādāt noteiktas privilēģijas LGTB kopienām». Šo, pēc A. Lūša domām, nepamatoto, privilēģiju, bet pretēji domājošo traktējumā – taisnīgu cilvēktiesību piešķiršanu prasa nodrošināt ietekmīgas starptautiskās institūcijas: Apvienoto Nāciju Organizācija, Eiropas Padomes Komisija pret rasismu un neiecietību, kā arī Eiropas Komisija, kas ir seksuālo minoritāšu organizācijas ILGAEuropa lielākais finansētājs – ap miljons eiro gadā. Komisijas pārstāvniecībā šo dāsnumu skaidro šādi: «Eiropas Komisija ir iesaistīta daudzās aktivitātēs, kuru mērķis ir apkarot homofobiju un seksuālo minoritāšu diskrimināciju, un īsteno visaptverošu politiku pret visu veidu diskrimināciju. Tas ietver arī atbalstu ES līmeņa nevalstisko organizāciju tīkliem, kuri iestājas par vienlīdzīgām iespējām visiem Eiropas iedzīvotājiem.»
Pašlaik viss liecina, ka eiropraida norise Rīgā tiks nodrošināta maksimāli augstā līmenī un olu mešana geju karnevāla virzienā pat domās tiks bargi sodīta.