Pretrunā latviešu valodas labskanības, loģikas un tās lietotāju veselā saprāta prasībām Latvijas jaunā nauda būs jādēvē par euro.
Vienīgo oficiālo dokumentu, kas šobrīd lietvedībā eiro atļauj saukt par eiro, valdība tuvākajā laikā paredzējusi atzīt par spēkā neesošu. Valodas eksperti šo uzskata par zaudētu cīņu, un drīz vien arī Eiropu mums nāksies dēvēt par Europu, bet paši kļūsim par europiešiem. Šo lingvistisko kroplību ir uzspiedusi Eiropas Centrālā banka, bet akceptējusi Latvijas valdība.
Pagājušajā nedēļā Ministru kabinets skatīja informatīvo ziņojumu Par laika periodā no 2012. gada 1. augusta līdz 2012. gada 31. decembrim paveiktajiem un nākamajā atskaites periodā plānotajiem uzdevumiem Eiropas vienotās valūtas ieviešanai Latvijā. Citastarp šajā dokumentā Finanšu ministrijai uzdots līdz 1. februārim sagatavot lēmumprojektu, kas atcels noteikumus Par Eiropas Savienības vienotās valūtas vienības nosaukuma atveidi latviešu valodā. Pēc tam legāls būs tikai viens variants – euro, kā tas noteikts Lisabonas līgumā un Eiropas Savienības regulā numur 974/98 Par euro ieviešanu.
Pagaidām vēl spēkā esošie vietējie valdības noteikumi 2005. gadā pavēstīja, ka Eiropas Savienības vienotās valūtas vienības nosaukums latviešu valodā lietojams nelokāmajā formā – eiro, un arī tas notika pēc visai smagām diskusijām, jo valodnieki aizstāvēja eiro dēvēšanu par eiru – sieviešu dzimtē.
2007. gadā notika nākamā kapitulācija, proti, šajos noteikumos klāt tika pierakstīts vēl viens punkts: «Tiesību aktos lietojams Eiropas Savienības vienotās valūtas vienības nosaukums «euro», vārdu euro rakstot slīprakstā.» Tas bija pirmais solis uz vārda eiro aizstāšanu ar kroplo euro.
Kādreizējā izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete ar nožēlu atzīst: «Šī ir zaudēta cīņa, kas nevar nākt par labu mūsu valodas kvalitātei.» 2004. un 2005. gadā jautājums par vārda eiro atveidi ticis celts starptautiskā līmenī. Kopā ar Latviju pret savas valodas kropļošanu iestājās arī Malta un Ungārija, uzskatot, ka Eiropas Centrālajai bankai nav tiesību ietekmēt dalībvalstu gramatiku. Eiropas Savienībā taču ir 23 oficiālās valodas, nevis viena angļu! Turklāt runa jau ir tikai par vārda eiro atveidi, nevis dažādu tā rakstīšanu uz naudaszīmēm.
«Tomēr pretēji seno romiešu teiktajam Cēzars ir izrādījies stiprāks par gramatiku. Tradīcijām nav nekādas nozīmes – tās var likvidēt ar vienu birokrātisku lēmumu,» secina valodniece. Absurds gan neesot novests līdz galam, jo grieķi nezin kādēļ drīkst paturēt savu eiro rakstību – ευρώ, bet bulgāri – евро.
Euro ieviesēji gan iebilst, ka sarunvalodā katrs taču drīkst runāt, kā viņš vēlas. Tomēr, visticamāk, pēc euro ieviešanas lietvedībā vārds eiro nomirs dabīgā nāvē, jo naudas lietotājiem nebūs ērti rakstīt vienu, runāt citu.
Piemēram, Swedbank priekšniecības apkārtrakstā darbiniekiem minēts: «Kamēr Latvija nav pievienojusies eirozonai, nav pamata bankas ikdienas tekstos lietot «euro».» Tātad pēc pievienošanās šāds pamats būs. Bankas pārstāve Kristīne Jakubovska gan piebilst, ka vēl notiks konsultēšanās ar valodniekiem, taču lielas jēgas no tā nebūs, jo valdība centralizēti nolēmusi atteikties no valodnieku padomiem un ignorēt Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas 2004. gada lēmumu Nr. 40. Teorētiski tas joprojām ir spēkā un skaidri pasaka: «Latviešu valodas rakstībā nav pieļaujama forma euro.» Savukārt nelokāmu formu eiro komisija pieļāva lietot «ierobežotā laikposmā un ierobežotos gadījumos». Vairums valodnieku par labāku atzina vārdu eira, kas ir lokāms un kam iespējams daudzskaitlis. Taču galu galā pat šis kompromiss – eiro – izrādījies bezjēdzīgs, un iedzīvotāju ausīs turpmāk griezīsies euro, par ko jau toreizējā komisijas atzinumā teikts: «Uzspiežot Latvijai latviešu valodā lietot formu euro, tiek pārkāptas Latvijas kā ES dalībvalsts valodas tiesības pastāvēt, tikt lietotai un attīstīties atbilstoši savas valodas sistēmai. Tas rada latviešu tautā negatīvu attieksmi pret ES ierēdniecību un pašu Savienību.»
Terminoloģijas komisijas vadītāja Valentīna Skujiņa atminas, ka toreiz savā starpā nikni cīnījās eira ar eiro un garām tika palaists Eiropas ierēdņu patiesais intereses objekts – nevis šā vārda izskaņa, bet sakne – eur.
«Mums, izrādās, ir vājš mugurkauls,» Latvijas piekāpšanos vērtē V. Skujiņa. Tagad viņa ir pensijā, par terminoloģijas komisijas nākotni nav nekādas skaidrības, un neviens cits valdībai neiebilst. Pat citkārt tik kareivīgais Valsts valodas centra darbinieks Antons Kursītis skopi noteic: «Mēs neatbildam par šo jautājumu.»
Ierēdniecība izliekas nemanām, cik ļoti euro griežas ausīs, un latviešu valodas sakropļošanai sagudrots arī šķietami loģisks pamatojums. Eiro projekta vadītāja Dace Kalsone Neatkarīgajai vēsta: «Uz naudas zīmes ir rakstīts euro. Loģiski ir lietot tādu nosaukumu, kāds ir arī uz naudas zīmes, kā tas ir arī Latvijas lata gadījumā.»
Pašu eirokrātu valodā iegājies teiciens, ka līdz ar eiro mēs katrs kabatā nēsājam mazu gabaliņu Eiropas. Te nu vietā ir valodnieces Inas Druvietes retoriskais jautājums, kas tad atradīsies mūsu kabatās, ja tajās ieliksim euro.
***
VIEDOKĻI
Ina DRUVIETE, valodniece, Saeimas deputāte:
– Līdz mūža galam es lekcijās minēšu šo piemēru, kā notikusi nepamatota iejaukšanās valodas sistēmā.
Valentīna SKUJIŅA, valodniece:
– Ja mēs neatceļam Eiropu, tad nav loģiski saukt naudu par euro. Jau Endzelīns rakstīja, ka Eiropa ir Eiropa, un no tā arī atvasināja vārdu eiropietis.
Juris BALDUNČIKS, valodnieks:
– Arī 19. gs. beigās daži mūsu inteliģenti sāka lietot vārdu Europa. Bet latviešiem ir raksturīgi, ka nevar braukt pa ceļa vidu. Visu laiku krīt grāvjos.
