Latvijas Dendrologu biedrība par 2013.gada koku izvēlējusies parasto egli, kā īpaši izceļamas atzīmējot šīs sugas formas ar īpatnēji izlocītiem un mazzarotiem dzinumiem – tā sauktās čūskegles, aģentūru LETA informē dendrologs, Nacionālā botāniskā dārza direktors Andrejs Svilāns.
Čūskegles nav kāda īpaša egļu suga, gluži otrādi - dažādām egļu sugām dabā atrastas formas ar savdabīgu skraju zarojumu un parupjām skujām, kas nereti atgādina izlocījušos čūsku, skaidro Svilāns.
Pazīstamākās no parastās egles šāda veida šķirnēm - "Virgata" un "Viminalis" - var iegādāties ar Latvijas stādu audzētavās. Kolekcijās Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī un "Latvijas Valsts mežu" Kalsnavas arborētumā tiek uzturētas arī citas formas un šķirnes, šo institūciju vairākus gadus ilgas sadarbības rezultātā ir ievāktas un pavairotas vairāk nekā 150 egļu un priežu mutantās formas, tostarp Latvijā savvaļā atrastas čūskegles. Vienu no iespaidīgākajām patlaban zināmajām čūskeglēm "Žīguru Katlešos" atradusi pazīstamā mežkope Anna Āze, zina teikt Nacionālā botāniskā dārza direktors.
No citu sugu "čūskeglēm" Svilāns piemin Engelmaņa egles šķirni "Snake", Kanādas egles šķirni "Fort Ann'', Glēna egles šķirni "Kishi Snake". Starp jaunākajiem šāda veida atradumiem minama ārsta, politiķa un dendrologa Āra Audera atlasītā Sibīrijas egles šķirne "Snake Auders''.
