Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK) apgalvo, ka divu nedēļu garajā komandējumā Austrālijā ir čakli strādājusi un izskanējušie pārmetumi par "tūrismu" esot nepamatoti.
Šorīt intervijā "Latvijas Radio" ministre ar sašutumu noraidīja minējumus, ka komandējums izmantots kā atvaļinājums un uzskaitīja virkni paveiktu darbu, tiekoties ar Austrālijas latviešiem, uzsverot, ka svarīgs ir izdarītais darbs, nevis komandējumā pavadītais laiks.
Kā ziņots, Jaunzeme-Grende pirms Ziemassvētkiem devās komandējumā uz Austrāliju, kur atradās līdz pat 5.janvārim.
Kā aģentūrai LETA iepriekš skaidroja ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Ieva Līne, vēl nevarot pateikt komandējuma izmaksas, taču viņa akcentēja, ka lielākās izmaksas ir ceļa izdevumi. Līne norādīja, ka precīzas komandējuma izmaksas būs zināmas pēc tā noslēguma. Ministre komandējumā ir devusies viena.
Ministre uz Austrāliju devās īsi pirms Ziemassvētkiem, 23.decembrī, lai piedalītos Austrālijas latviešu 54.Kultūras dienu pasākumos un tiktos ar Austrālijas latviešu diasporu.
Komandējums tika motivēts ar to, ka Kultūras ministrijas izstrādātajās un valdībā apstiprinātajās Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēs 2012.-2018.gadam kā viena no prioritātēm ir izvirzīta diasporas saišu stiprināšana ar Latviju.
Ministre kā Dziesmu un deju svētku rīcības komitejas priekšsēdētāja tautiešus iepazīstinājusi ar nākamvasar gaidāmo svētku norisi Latvijā, diasporas kolektīvu iespējām piedalīties galvenajos svētku pasākumos, kā arī iespējām apmeklēt svētku pasākumus kā skatītājiem. Svētku laikā notikuši vairāk nekā 50 pasākumu un ārvalstīs dzīvojošo latviešu diasporu tajos pārstāvējuši aptuveni 60 kolektīvi no astoņām valstīm.
Tāpat Jaunzeme-Grende aicinājusi apmeklēt Dziesmu un deju svētku laikā plānoto, Pasaules Brīvo latviešu apvienības un LTRK organizēto Pasaules latviešu ekonomikas un inovācijas forumu, kurā plānots prezentēt Latvijas un diasporas latviešu veiksmīgākos radošo industriju piemērus, lai uzsvērtu kultūras pieaugošo lomu valsts ekonomiskajā attīstībā.
Latviešu Dziesmu un deju svētki neatkarīgi no to norises vietas pasaulē tiek uzskatīti par kopējā svētku procesa neatņemamu un būtisku sastāvdaļu, kā arī latviskās piederības stiprināšanas elementu, uzsvēra Līne.
Vizītes laikā ministre Austrālijā tikusies arī ar Daugavas Vanagu organizāciju, lai pārrunātu projektus, kuri veicina saiknes uzturēšanu ar ārzemēs dzīvojošajiem tautiešiem, kā arī runājusi par Pilsonības likuma grozījumiem un trimdas latviešu interesēm iegūt dubultpilsonību.
Ministre arī iepazīstinājusi Austrālijas latviešus par iespējām piesaistīt Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu kultūras projektiem 2013.gadā. Projekti īstenojami, sadarbojoties trīs ES valstīm un Austrālijai, bet piesaistāmā finansējuma apjoms vienam projektam ir 50 000 līdz 200 000 eiro.
Austrālijas apmeklējuma laikā ministre piedalījusies arī latvisko ģimeņu stiprināšanai veltītajā 3x3 saietā, tāpat bijušas atsevišķas tikšanās ar potenciālajiem kultūras mecenātiem, lai informētu par nozīmīgākajiem atbalstāmajiem mūzikas un mākslas projektiem Latvijā.
