Kultūras ministre Ziemassvētku brīvdienās atpūšas komandējumā Austrālijā

© F64 Photo Agency

Stiprinot dzimtenes saites ar diasporu, kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende no Ziemassvētkiem līdz pat 5. janvārim atrodas Austrālijā.

Došanās komandējumos ietilpst ministru tiešajos pienākumos, taču parasti braucieni tiek plānoti pēc iespējas īsākos termiņos, lai nozaru politiskie vadītāji maksimāli ātri varētu atgriezties pie pienākumu pildīšanas mājās. Kultūras ministres vizīte eksotiskajā zemē ilguma ziņā droši var pretendēt uz gada rekordistes titulu.

Padomniece Ieva Līne skaidro, ka Austrālijā tik ilga uzturēšanās plānota, jo ministre ielūgta uz diviem pasākumiem. Vispirms uz Austrālijas latviešu dziesmu un deju svētkiem – oficiāli sauktiem par 54. kultūras dienu. Bet pēc tam uz pasaules latviešu ģimeņu kopā sanākšanu, kas pazīstama kā 3X3 saiets. Braukšana turp un atpakaļ divas reizes attiecīgi sadārdzinātu komandējuma izmaksas.

I. Līne vēsta, ka par brauciena finansiālo pusi stipri vien ticis piedomāts, tāpēc arī ministre uz Austrāliju devusies viena pati – bez neviena palīga. Ceļa izdevumi, kas veido komandējuma lielāko izmaksu daļu, ir 2205 lati. Savukārt pārējās izdevumu pozīcijas ministrija sola publiskot tikai pēc ministres atskaišu saņemšanas.

Kā skaidro padomniece, Ž. JaunzemesGrendes klātbūtne šajos notikumos esot nozīmīga, jo tautieši svarīgas amatpersonas atbraukšanu no Latvijas uzskata par viņu ieguldījuma novērtējumu latvietības saglabāšanā. Taču pastāv vēl viens aspekts, kas vairāk attiecas uz ministres politisko darbību, proti, no aptuveni 20 000 Austrālijas latviešu ceturtā daļa ir Latvijas pilsoņi un viņi ir tiesīgi piedalīties šogad gaidāmajās vēlēšanās. Oficiālajā darba kārtībā gan parādās citi formulējumi: ministre ar tautiešiem runā par Latvijā gaidāmajiem Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem un Pasaules latviešu ekonomikas un inovācijas forumu. Ar Daugavas Vanagu organizāciju apspriestas trimdas latviešu intereses iegūt dubultpilsonību. Un visbeidzot ministre apņēmusies iepazīstināt Austrālijas latviešus ar iespējām piesaistīt ES fondu finansējumu kultūras projektiem 2013. gadā. Starp citu, Adelaidē, kur uzturas ministre, gaisa temperatūra šajās dienās svārstās no 21 grāda naktī līdz 39 grādiem pašā saulgozī.

Brauciens uz Austrāliju, protams, nav vienīgais kultūras ministres komandējums pagājušajā gadā. Novembra beigās viņa dažas dienas bija Maltā, pirms tam Vācijā. No 10. līdz 15. novembrim uzturējās Ķīnā. Jūlijā desmit dienas bijusi ASV. Atskaitīties stratēģiskajam partnerim gan braukuši arī citi ministri – tieslietu ministrs Jānis Bordāns, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, finanšu ministrs Andris Vilks, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Tiesa, visu viņu vizītes bijušas īsākas nekā Ž. JaunzemeiGrendei saplānotā.

Papētot Valsts kancelejā sakrātos rīkojumus par komandējumiem, jāsecina, ka vairākums ilgst vien pāris dienu. Tas nozīmē, ka šajos komandējumos ministrus sagaida nepatīkami pārlidojumi, viesnīcas un darbs. Absolūti populārākais galamērķis ir Beļģija – tātad Eiropas Savienības galvaspilsēta Brisele, kur bieža ministru klātbūtne pērn un šogad regulāri nepieciešama saistībās ar cīņām par Eiropas jauno daudzgadu budžetu. Daudz braukts arī uz Luksemburgu, Franciju, Vāciju, arī Skandināviju un Lietuvu. Lielā mērā ministru maršruti atkarīgi no nozares specifikas un sadarbības valstīm. Piemēram, satiksmes ministrs Aivis Ronis pērn apmeklējis Krieviju, Turkmenistānu un Kazahstānu. Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs – Dāniju, kas slavena ar zaļās enerģijas biznesiem. Vides ministram jūnijā darba darīšanās gan izdevies aizbraukt arī uz eksotiskāku galamērķi – Brazīliju, taču komandējums ilga vien četras dienas.

Pāris ministru gan pamanījušies gūt lielāku prieku no oficiālajiem komandējumiem, sakrustojot tos ar atvaļinājumiem. Šādi pērn rīkojusies gan Ž. JaunzemeGrende, no atvaļinājuma pārceļojot uz Itāliju, gan iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, jūlijā atpūšoties un izbaudot Kipru.

Latvijā

Beidzot virspusē izlauzusies problēma, par kuru mēnešiem ilgi runāja tikai anonīmi speciālisti: skandināvu akcionāri bremzē ne tikai Latvijas telekomunikāciju un IT sektoru, bet neļauj attīstīties kritiski svarīgām aizsardzības tehnoloģijām, kuras mūsdienās turklāt ir perspektīvs biznesa virziens.

Svarīgākais