Arheologam jāpēta atkritumu saimniecība

 

Pazīstamais arheologs Aldis Pravornis un viņa ģimene spaidu kārtā pievērsusies atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izpētei. Strīds ar Carnikavas pašvaldību par Pravorņu vasarnīcā teorētiski iespējamajiem atkritumiem jau sasniedzis tiesu.

Vasarnieki patiešām ir īpaša kategorija, jo savā īpašumā nedzīvo cauru gadu un tikpat labi nedzīvo tur vispār. Tāpēc pašvaldību attiecības ar viņiem objektīvi ir sarežģītākas nekā ar pastāvīgajiem iedzīvotājiem, no kuriem droši var pieprasīt visus likumos noteiktos maksājumus un saistības. Arī līgumus par atkritumu apsaimniekošanu.

Konkrētā zemesgabala īpašnieki – formāli tā ir arheologa kundze un viņas māsa – ģimenes apstākļu dēļ šogad vasarnīcā tikpat kā nav bijušas. Un nekādus atkritumus ģimene tur neesot ražojusi. Tāpēc neuzskata par nepieciešamu slēgt līgumu ar pašvaldības izvēlēto atkritumu saimniecības uzņēmumu. Runa ir par salīdzinoši nelielu naudas summu – par kubikmetru atkritumu novadā jāmaksā Ls 4,71, un vasarnieku gadījumā apjomi nebūtu pat ne tuvu tik lieli, jo jāmaksā tikai par vasaras mēnešiem.

Tomēr abas puses ietiepušās. Sūdzībā Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesai Baiba Pravorne norāda: «Uzskatu par absurdu, ka mums jāslēdz līgums par neesošu atkritumu apsaimniekošanu un izvešanu, jāiegādājas konteiners vai īpaši maisi un noteiktā laikā tie jāizvieto noteiktā vietā, bet ja maiss noteiktajā laikā nav piepildīts, tad jāziņo par to apsaimniekotājam.» Aldis Pravornis piebilst: «Runa nav par naudu, tas ir principa jautājums. Roka neceļas kaut ko tādu parakstīt! Vai tad mums speciāli no Rīgas jābrauc un jāved atkritumi, lai skraidītu pakaļ viņu atkritumu mašīnām?» Tagad gan strīdus summa ir pieaugusi, jo māsas administratīvi sodītas ar 50 latu naudassodu.

Arī pašvaldībai šis ir principiāls strīds. Carnikavas novada izpilddirektors Imants Pastors nolēmis: «Mēs iesim uz tiesu un tiesāsimies. Un aizstāvēsim nevis domes, bet visu savu iedzīvotāju intereses. Mums ir jābūt drošiem, ka atkritumi netiek vesti uz dabas parku vai izmesti kaimiņu atkritumu kastēs.»

Carnikavā deklarēti apmēram 7000 iedzīvotāji, un ar vairākumu īpašnieku atkritumu apsaimniekošanas līgumi noslēgti. Ierodoties vasarniekiem, cilvēku skaits palielinās līdz 25 000 iedzīvotāju, bet līgumi par atkritumiem noslēgti tikai 50–60 procentos īpašumu. Tādēļ vasarās anonīmi atkritumi uzrodas tur, kur tiem nevajadzētu būt. Pašvaldība attiecīgi cenšas panākt, lai līgumi būtu visiem. Turpretim, ja pieļaus vienu izņēmumu, piemēram, Pravorņu gadījumā, gan uzradīsies arī nākamie.

Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas izpilddirekcijas vadītājs Armands Nikolajevs gan atzīst, ka šī strīda nonākšana līdz tiesai ir stulbums, un pašvaldībai, atkritumu uzņēmumam un īpašniekam vajadzēja prast vienoties. Parasti, kad īpašumā uzliek konteineru, arī atkritumu rodas divreiz vairāk. Tomēr fakts esot arī tāds, ka apsaimniekošanas uzņēmumi mēdz iestāties ļoti principiālās pozīcijās. Atsevišķos gadījumos tiem vajadzētu būt elastīgākiem, spriež A. Nikolajevs.

Vismaz pagaidām, kamēr Pravorņu ģimene strīdu tiesā nav vinnējusi, iedzīvotājiem jārēķinās ar līdzšinējo bezizņēmumu kārtību, proti, līgumi par atkritumu apsaimniekošanu jāslēdz arī tiem vasarniekiem, kas savas vasarnīcas lieto reti un ļoti reti. Vismaz Carnikavas novadā noteikti.