Gan Ziemeļkurzemes novadu iedzīvotāji, gan Talsu slimnīcas darbinieki ar cerībām gaida pozitīvu tiesas spriedumu, kas ļautu turpināt Talsu jaunās slimnīcas būvniecību.
Ja šo piektdien labvēlīga sprieduma nebūs, arī jaunas slimnīcas Talsos nebūs, un, visticamāk, būs jāslēdz arī vecā.
Jāatgādina, ka talsenieka Jāņa Matuļa divas pārstāvētās kustības – Latvijas Zaļā kustība un Par sakoptu Latviju – Administratīvajā rajona tiesā apstrīd novada domes izsniegto būvatļauju jaunās Talsu slimnīcas būvniecībai un ēkas celtniecība tika apstādināta. Tikmēr Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca iesniedza tiesai lūgumu atļaut turpināt būvniecību tiesvedības laikā, kas var ilgt pat trīs gadus. Tiesa slimnīcas lūgumu izskatīs rīt.
Vēl pirms trim nedēļām, kad Talsos tika rīkota iedzīvotāju sapulce par šo situāciju, likās, ka ir iespējams labvēlīgs risinājums. Pēc sapulces atsevišķi notika Talsu novada domes pārstāvju tikšanās ar J. Matuli. Abas puses vienojās, ka mierizlīguma iespējas ir un tiks gaidīti rakstiski J. Matuļa mierizlīguma priekšlikumi. Līdz šim tādi nav saņemti. J. Matulis Neatkarīgajai apliecināja, ka nekādus mierizlīguma priekšlikumus organizācija nav gatavojusi. «Slimnīca jau prasa mierizlīgumu, mums tas nav vajadzīgs,» sacīja J. Matulis, piebilstot, ka plašākus komentārus viņš vairs nesniegs, un nometa klausuli. Tikmēr Latvijas Zaļās kustības valdes priekšsēdētāja Alda Ozola, kura iepriekš sliecās, ka prasība tomēr tikšot atsaukta, uz telefona zvaniem neatbild.
Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egija Širova šajā situācijā ieguvēju neredz. Jau šobrīd pusotru mēnesi ilgā būvniecības dīkstāve radījusi nopietnus draudus objekta pabeigšanai noteiktajā laikā – līdz nākamā gada beigām, lai varētu apgūt Eiropas Savienības struktūrfondu piešķirto finansējumu.
Turklāt tas viss slimnīcai rada nopietnus zaudējumus. Veselības aprūpes iestāde ir spiesta tērēt naudu ne tikai advokātu pakalpojumiem, bet tai nāksies arī segt zaudējumus būvniekam. Proti, pārtraucot celtniecības tehnoloģisko procesu, būve bija jāiekonservē, no objekta bija jāizved tehnika. Turklāt celtnieki nepaspēja izdarīt darbus, ko bija plānots paveikt līdz sniegam. Tagad, visticamāk, tehnoloģiskais process sadārdzināsies. Tie visi ir neplānoti izdevumi, kas būs jāsedz slimnīcai. «Skaidrs, ka tie būs vairāki desmiti tūkstošu latu – tā ir nauda, ko slimnīca nevarēs ieguldīt medicīniskajās tehnoloģijās un mediķu atlīdzībai,» sacīja E. Širova.
Arī Talsu sabiedrība ir aktivizējusies un sākusi vākt parakstus par slimnīcas būvniecību pašreizējā vietā. Visi saprot, ka esošajā ēkā slimnīca atrasties vairs nevarēs, jo tā neatbilst obligātajām veselības aprūpes prasībām. Nav iespējama arī ēkas rekonstrukcija, jo tās pamati ir nolietojušies par 80%. Ēka pēc būtības ir jānojauc. Ja jauno slimnīcu neuzbūvēs, bez diennakts neatliekamās palīdzības tiks atstāts reģions ar 60 tūkstošiem iedzīvotāju.
Iespējams, nākotnē šādas situācijas vairs nevarēs notikt. Saeima otrajā lasījumā ir apstiprinājusi izmaiņas būvniecības likumā, kas paredz, ka nacionālas nozīmes būvēm jau izsniegtu būvatļauju apstrīdēt nebūs iespējams.