Vairāki latviešu mākslinieki turpina uzsākto cīņu pret mākslas galerijas Bastejs vadītāju Baibu Morkāni, kas tiek apsūdzēta gleznu nobēdzināšanā un honorāru nemaksāšanā.
Neatkarīgā jau ziņoja, ka gleznotāja Jana Briķe šovasar uzvarēja tiesas prāvā par honorāru un darbu atgūšanu 30 000 latu vērtībā, taču šo summu nav saņēmusi joprojām, jo tiesāšanās laikā uzņēmums pārreģistrēts. Līdzīgas iebildes pret galeriju vērš arvien vairāk mākslinieku, kā arī ārvalstu kuratori no Insbrukas Austrijā.
Kopīgiem spēkiem
Publiskās sūdzības par galerijas Bastejs saimniekošanu sākās rudenī, kad Roberts un Lilija Dineri savus galerijā izstādītos darbus atguvuši, samaksājot par tiem izpirkuma maksu. Viņi šim pārkāpumam pievērsa televīzijas un citu mediju uzmanību, kā arī panāca policijas iesaistīšanos. Tagad pret galeriju Bastejs turpinās kriminālprocess, kā arī Ekonomikas policijā iesniegts vairāku mākslinieku – Janas Briķes, Lilijas un Roberta Dineru, Vijas Zariņas, Reiņa Virtmaņa, Agates Apkalnes, Normunda Brasliņa, Janas Nesterovičas un Arņa Siliņa – iesniegums, kurā detalizēti izskaidroti katra lietas apstākļi. Vairāki mākslinieki atzīst, ka saikni ar galeriju pārrāvuši jau pirms daudziem gadiem, kad pēc izstādes beigām nav atguvuši savus darbus vai saņēmuši paredzētos honorārus, taču nav vēlējušies publiski celt traci, kā arī ne vienmēr tikuši rakstiski noslēgti līgumi. Mākslinieki atklāj, ka Baiba Morkāne prasmīgi mācējusi apvārdot un ievilināt īpaši jaunos autorus, tāpēc nereti abas puses noslēgušas mutisku vienošanos, kas balstījusies savstarpējā uzticībā. Citādāk bijis, piemēram, Janas Briķes vai Lilijas un Roberta Dineru gadījumā, kad noslēgtie līgumi no galerijas puses tikuši klaji pārkāpti.
Vairāki citi aptaujātie mākslinieki atzīst, ka arī viņiem bijušas situācijas, kad par pārdotajām gleznām samaksu nav saņēmuši, jo Baiba Morkāne pēkšņi apgalvojusi, ka tā ir kāda līgumā neminēta atlīdzība, darbi esot nozagti vai viņai vienkārši nav naudas.
Gleznotāja Jana Briķe, kura uzvarēja tiesas prāvā, taču prasīto naudu nav atguvusi, jo uzņēmums SIA Galerija Bastejs tika pārreģistrēts un šobrīd darbojas kā Bastejs un partneri, ir nolēmusi darīt visu, kas viņas spēkos, lai vainīgo personu tomēr sauktu pie atbildības. «Kopīgajam iesniegumam es, protams, esmu pievienojusies un vēlos saprast, kā rīkoties, lai manu darbu pazušana vai piesavināšanās tiktu izmeklēta kā nākas. Par to, ko darīt, es vēl konsultēšos ar juristu,» viņa sacīja Neatkarīgajai.
Apmāna jaunos
Vairāki mākslinieki pārtraukuši sadarbību ar galeriju Bastejs jau pirms daudziem gadiem – studiju laikā, vēl būdami jauni un plašākai publikai nepazīstami, piekrituši sadarbībai ar Baibu Morkāni, jo viņa piedāvājusi izdevīgus nosacījumus. Šāda pieredze bijusi gleznotājai Dinai Ābelei: «Kad absolvēju Latvijas Mākslas akadēmiju (LMA), 1998. gadā Baiba Morkāne man piedāvāja veidot diplomdarbu izstādi viņas galerijā. Viņa uzmetās par manu draudzeni, un es, būdama jauna un naiva, uzticējos – iedevu savus darbus. Dažus no tiem viņa vēlāk aizveda uz izstādi Vācijā, bet pēc tam paziņoja, ka iesaistītās institūcijas esot bankrotējušas, tāpēc naudu es nesaņemšu.» Līgums toreiz netika noslēgts. «Baiba Morkāne biežāk apmāna tieši jaunos māksliniekus – iestāsta, ka tu neesi nekas un ir jābūt laimīgam, ka viņa vispār pieņem tavus darbus. Kad prasīju viņai samaksu par aizvestajām gleznām, galerijas vadītāja tikai atbildēja – ko tu iedomājies, man taču arī ir grūti!» piebilst darbu autore, kura kopš 2000. gada ar galeriju Bastejs vairs nesadarbojas.
Līdzīgu gadījumu pieredzējusi gleznotāja Jana Nesteroviča: «2007. gada pavasarī notika Induļa Zariņa stipendijas konkursa izstāde un visiem LMA studentiem, kuri atnesa savus darbus, bija jāparaksta līgums un pieņemšanas/nodošanas akts, taču gleznu saraksts un cenas bija minētas tikai aktā, uz kura nebija Morkānes paraksta un par kuru nebija neviena vārda līgumā. Pēc izstādes uzzināju, ka manu gleznu nopirka kāds latviešu kolekcionārs, bet toreiz diemžēl nenoskaidroju viņa uzvārdu. Baiba teica, ka klients esot samaksājis avansu, tādēļ ne naudu, ne gleznu saņemt nevaru.» Par pārdoto gleznu māksliniece tā arī nav saņēmusi ne santīma. Kad viņa nākusi uz galeriju apjautāties par samaksu kopā ar draugu, Baiba Morkāne sākusi kliegt, kāpēc viņu darīšanās tiek iesaistīti citi cilvēki. «Pēc tam viņa pārstāja atbildēt uz maniem epastiem, bet nākt uz galeriju un lūgties es vairs neredzu jēgu. Ceru, ka tagad kopīgiem spēkiem panāksim, lai sabiedrība redz, kāda Morkāne ir patiesībā,» saka Jana Nesteroviča.
Rīga ir maza
Viena no spilgtās mākslinieku ģimenes pārstāvēm Katrīna Avotiņa pēc izstādes galerijā Bastejs nav atguvusi divus savus darbus – apgleznotus ķeblīšus. «Diplomdarba ietvaros 2000. gadā galerijā izstādīju divus amatnieka taisītus ķeblīšus, uz kuriem biju uzgleznojusi savus mīļos kaķus. Vēlāk, kad gribēju šos darbus atgūt, vadītāja paziņoja, ka tie esot kā samaksa par izstādi, bet es skaidri zinu, ka samaksa, kā jau izstādēs ierasts, bija glezna. Paredzētā atlīdzība par šiem darbiem nebija liela – 80 latu par katru, bet jāņem vērā, ka tas notika pirms 12 gadiem un Morkāne sacīja, krievi tos esot izķēruši. Turklāt viņa sabojāja arī kādu manu koka skulptūriņu – biju tik nikna, ka pat neaizgāju pēc tās,» skaidro māksliniece Katrīna Avotiņa.
Aptuveni pirms desmit gadiem sadarbību ar galeriju pārtraucis arī gleznotājs un Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolas skolotājs Ingmārs Usas. «Ar Baibu Morkāni pārtraucu sadarboties, kad viņa pēc manas izstādes galerijā Bastejs kā atlīdzību par ekspozīciju pieprasīja vairākus, nevis vienu darbu, kā bijām vienojušies. Viņa arī vienmēr ņēma vairāk no darbu pārdošanas summas, nevis līgumā noteiktos 10 procentus. Kad nedraudzīgi šķīrāmies, galerijas vadītāja man piedraudēja, ka nevarēšu vairs Rīgā izstādīt savus darbus, jo viņa par to parūpēsies – Rīga esot maza. Tagad jāsaka, ka Rīga tiešām ir maza un Morkānes vārdi pavērsušies pret viņu pašu – beidzot mākslinieki ir sarosījušies un runā atklāti,» viņš secinājis.
Pazūd ārzemēs
Neatkarīgā jau iepriekš rakstīja, ka no Baibas Morkānes darbības cietuši ne tikai jauni, bet arī pieredzējuši un sabiedrībā populāri mākslinieki. Piemēram, māksliniecei Vijai Zariņai galerija Bastejs ir parādā 1000 latu honorāru par trim zīmējumiem. Savukārt profesoram Normundam Brasliņam galerijas vadītāja nav samaksājusi 4500 latu par pārdotu zīmējumu, aizbildinoties ar to, ka viņš atņēmis sadarbības partneri. Bieži vien mākslas darbi noslēpumainā veidā nozaudēti tieši ārpus Latvijas, piedaloties dažādās ārzemju mesēs. Gleznotāja Agate Apkalne stāsta: «2007. gadā abpusējas vienošanās rezultātā galerijā Bastejs tika rīkota mana personālizstāde sirds, apziņa, kas pēc tās beigu termiņa galerijai bija jānogādā uz Vāciju tālākai ekspozīcijai. Par izstādes samaksu vienojāmies mutiski – viena konkrēta glezna. Taču ekspozīcija nezināmu iemeslu dēļ tika pārtraukta pāris dienu pirms termiņa beigām, un darbi galerijā neatradās, tā bija slēgta.» Māksliniece iesaistīja policiju un turpmākās pārrunas notika ar juristu starpniecību. «Konflikta rezultātā no desmit izstādes darbiem tūlītēji tika atdoti trīs, trīs paturēti kā samaksa par ekspozīciju, viens tika pārdots. Ar noteikumu, ka nesniegšu prasību tiesā, atguvām arī trīs izstādes centrālos darbus, kas jau bija aizvesti uz Berlīni,» atceras Agate Apkalne.
Arī no ārvalstu ekspozīciju rīkotājiem izskanējušas sūdzības par sadarbību ar galerijas Bastejs vadītāju Baibu Morkāni. Piemēram, laikmetīgās mākslas tirgus ART Innsbruck direktore Johanna Penza paziņojusi, ka Baiba Morkāne šī pasākuma organizatoriem jau piecus gadus ir parādā dalības maksu.
Plašākā kontekstā
Ironiski, ka, galerijas darbībai turpinoties, pagājušonedēļ tajā tika atklāta gada noslēguma izstāde Kalendārs, kas, kā liecina teksts relīzē, «veido galerijas «piezīmes» par aizvadītā gada notikumiem». Izstādē piedalās Helēna Heinrihsone, Frančeska Kirke, Ivars Heinrihsons, Irēna Lūse, Ritums Ivanovs, Valdis Villerušs, Anita Meldere, Juri Arraks, Kalvis Zālītis, Ieva Kraukle, Pēters Alliks un Jānis Purcens.
Viena no jaunās ekspozīcijas māksliniecēm Helēna Heinrihsone, kurai izveidojusies ilgstoša sadarbība ar Baibu Morkāni, aicina konfliktu starp autoriem un galeriju skatīt plašākā kontekstā: «Ir jāpadomā par to, ka Latvijas galeristi būtībā ir neapskaužamā situācijā, jo viņi iegulda savu naudu māksliniekos, nereti ved un izstāda viņu darbus ārzemēs, maksājot par transporta izdevumiem un telpu īri, bet šos darbus galu galā neviens var arī nenopirkt. Turklāt tādējādi latviešu māksliniekus bieži vien pamana ārvalstu kuratori, kuriem pietiek tikai pasvilpt, un autori aiziet pie viņa.» Pazīstamā gleznotāja arī piebilst, ka gan viņai, gan vīram gleznotājam Ivaram Heinrihsonam ilgus gadus bijusi veiksmīga sadarbība ar šo galeriju un Baiba Morkāne vedusi viņu gleznas pat uz izstādēm ASV.
Galerijas Bastejs vadītāja Baiba Morkāne sacīja, ka telefoniski radušos konfliktsituāciju nekomentēs.
***
FAKTI PAR GALERIJU BASTEJS
• Gleznotāja Jana Briķe šovasar uzvarēja tiesas prāvā par honorāru un darbu atgūšanu 30 000 latu vērtībā, bet prasīto nav atguvusi
• Galerija māksliniecei Vijai Zariņai ir parādā 1000 latu honorāru par trim zīmējumiem
• Mākslinieki Roberts un Lilija Dineri savus darbus atguvuši, samaksājot par tiem izpirkuma maksu
• Gleznotāja Dina Ābele nav atguvusi savus darbus no izstādes Vācijā
• Ar noteikumu, ka nesniegs prasību tiesā, Agate Apkalne atguva darbus no izstādes Vācijā
• Gleznotāja Jana Nesteroviča nav saņēmusi samaksu par 2000. gadā pārdoto gleznu
• Māksliniece Katrīna Avotiņa nav atguvusi divus savus darbus
• Laikmetīgās mākslas tirgus ART Innsbruck (Austrija) vadītāja ziņo, ka Baiba Morkāne jau piecus gadus ir parādā dalības maksu
***
IETEIKUMS
Aleksandrs Ļenkovskis, Juridiskā biroja Inlat Plus valdes loceklis:
«Lai novērstu vai minimizētu aprakstītos krāpšanas gadījumus, visi autora un galerijas īpašnieka savstarpējo attiecību aspekti precīzi un rūpīgi pirms tam jāatspoguļo līgumā. Īpaša uzmanība līgumā jāpievērš mākslas darbu nodošanas un atdošanas, kā arī savstarpējo norēķinu kārtībai. Līgumā vajadzētu arī norādīt, kādu atbildību uzņemas galerija par nododamo darbu bojājumiem vai bojāeju (iespējams, pat vajadzētu šos darbus apdrošināt), kā arī par autoratlīdzības kavējumu. Ļoti svarīgi būtu noformēt mākslas darbu nodošanu galerijai, pamatojoties uz nodošanas–pieņemšanas aktiem, iespējams, pat pievienojot nododamo darbu fotogrāfijas (aprakstus). Tas ļaus nākotnē izvairīties no strīdiem par īpašumtiesībām uz darbiem, to nodošanas faktu un stāvokli. Ja tomēr, neskatoties uz parakstīto līgumu un pieņemšanas–nodošanas aktu, galerija nemaksās atlīdzību, kā arī nekompensēs mākslas darbu bojājumus vai, jo vairāk, neatdos darbus autoram, būs jāvēršas ar prasību tiesā, kā arī, iespējams, tiesībsargājošajās iestādēs. Lai novērstu iespējamās nepatīkamās situācijas, būtu vēlams, lai mākslas darba autors pirms darbu nodošanas galerijai vērstos pēc palīdzības pie jurista, kas spētu profesionāli un kvalitatīvi aizstāvēt sava klienta intereses tiesā, ja konflikts tomēr radīsies.
