Jaunā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka neizskatīsies tieši tāda, kādu to pirms apmēram ceturtdaļgadsimta bija iecerējis arhitekts Gunārs Birkerts.
Par Gaismas pili dēvētās ēkas tapšanas gaitā projektā daudz kas ticis mainīts, un, visticamāk, nav vērts zīlēt, vai Latvijas sabiedrība sākotnējo Gaismas pils veidolu pieņemtu ar lielāku atsaucību nekā pašlaik. Iespaidīgā celtne vismaz no ārpuses ir gandrīz pabeigta, un pašā jumta spicē parādījies savdabīgs veidojums, kas iepriekš rādītajās prezentācijās gluži tā neizskatījās.
Kamēr ēka un tās apkārtne nav pilnībā pabeigta, arhitekti ir izvairīgi, komentējot tās izskatu Daugavas kreisā krasta panorāmā, kaut arī atzīst, ka Gaismas pils apjoms vairs būtiski nemainīsies.
Arhitekts Jānis Krastiņš neslēpj kriticismu un saka – iecerētais kalna gals atgādinot gaiļa seksti uz bibliotēkas jumta. «Tur nekā nav. Betona pārsegums, stikla būris, kur iekāpt pa lūku,» arhitekts apraksta. «Ārzemju kolēģi prasa, lai aizvedu, parādu [bibliotēkas ēku], un kļūst jocīgi ieraugot,» viņš stāsta. J. Krastiņš uzsver, ka jaunajai bibliotēkas ēkai šajā vietā ir jābūt, taču kritizē būves ārieni un arī telpas. «Diletantisks risinājums arī iekštelpās. Publikai imitēs grāmatu klātbūtni aiz nepieejamām stikla sienām. Grūti nosaukt, kas tas ir. Senils risinājums,» viņš netaupa asus vārdus.
Nianses var mainīt izskatu
Arhitekts Pēteris Bajārs pagaidām nevēlas komentēt, sakot: «Vērtēt varēs tikai pilnībā pabeigtu darbu. Tas būtu tāpat kā noskatīties pirmo cēlienu un komentēt visu izrādi. Vēl ļoti daudzas nianses var mainīt izskatu. Ēka jau nav plika, to labiekārtos – ar to var ēku pacelt vai nogremdēt.»
Arhitektūras doktors, žurnāla Latvijas Architektūra galvenais redaktors Jānis Lejnieks aizrāda, ka ar epitetiem nevajag aizrauties, jo galu galā sabiedrība ir akceptējusi ēkas veidolu kā metaforu par Stikla kalnu, kurā jāj Antiņš. «Nevajag pagaidām runāt par kleitu, jo ēka vēl nav pabeigta. Redzam to kā lielu skulptūru, kas pārsteidz. Tā nav kā jūgendstils ar skaistiem rotājumiem,» saka J. Lejnieks.
Uztraucas par infrastruktūru
Pēc viņa domām, būtiskākais ir ēkas saturs. «Tā gaiļa sekste mani vismazāk satrauc. Mani vairāk interesē gaiļa kājas – infrastruktūra. Vai valsts izbūvēs palīgēku otrpus Akmeņu ielai? Vai tam pietiks naudas? Tie jautājumi jārisina, satura jautājumi,» uzskata arhitekts. Tāpēc starp valsti un Rīgas pašvaldību ir nepieciešama lietišķa komunikācija, lai abas puses, J. Lejnieka vārdiem runājot, krievu valdība pilsētā un latviešu valdība valstī, vienotos par bibliotēkai nepieciešamās infrastruktūras finansējumu.
Dialogs būs jāatrod, jo 2015. gadā, Latvijas Eiropas Savienības prezidentūras laikā, visas galvenās norises plānotas Gaismas pilī. Savukārt 2014. gadā, kad Rīga būs Eiropas Savienības kultūras galvaspilsēta, bibliotēkas ēka būs centrālais punkts, kur notiks izstādes, kongresi, konferences, koncerti, darbosies specializēti veikali un informācijas punkti. Kultūras ministrija uzskata, ka tādējādi Rīga labā nozīmē izcelšoties, šāda mēroga pasākumus rīkojot nevis izstāžu centros ārpus galvaspilsētas centra, bet gan pilsētas sirdī, jaunā ēkā.
Pirms tam, 2013. gada nogalē, Gaismas pili varēšot apmeklēt visi interesenti.
«Valstij nav kur likties,» konstatē J. Lejnieks. Rīgā šobrīd nav citu reprezentatīvu un prestižu telpu, kurās varētu notikt starptautiski nozīmīgi pasākumi. Vēl nesen plaši izklāstīti tika Rīgas Kongresu nama rekonstrukcijas plāni, bet nu iestājies pieklusums.
Līdz pilnībai vēl tālu
Arī bibliotēkas celtniecības beigu termiņi ir vairākas reizes koriģēti. Tagad atbilstoši aktualizētajam un papildinātajam projekta īstenošanas grafikam Nacionālās bibliotēkas pamatbūvniecības darbi tiks pabeigti līdz 2012. gada novembrim. Pēc tam darbi turpināsies pie interjera izveides, iekārtu montāžas un infrastruktūras izbūves. Savukārt projekta pilna realizācija un bibliotēkas darbības uzsākšana jaunajā ēkā plānota 2013. gada nogalē, informē kultūras ministres padomniece Ieva Līne.
Teritorijā pie Gaismas pils ir paredzēts izbūvēt gan gājēju pāreju pāri Mūkusalas ielai, gan divas pazemes autostāvvietas, kā arī daudzfunkcionālu tehnisko ēku, kuras nepieciešamību sarunā ar Neatkarīgo akcentē J. Lejnieks. Bibliotēkas priekšā jābūt arī labiekārtotam apzaļumotam laukumam ar gājēju ceļiem.
