Latvijā: NRA skaita, kā briest un vairojas mūsu komunālie pienākumi 13 komentāri
 
Latvijā

NRA skaita, kā briest un vairojas mūsu komunālie pienākumi

 
Ģirts Ozoliņš/F64

Nekustamā īpašuma nodoklim ir vienalga, vai ar to aplikts vienīgais vai desmitais īpašums. Mājokļa īpašniekam jāmaksā, un labi, ja tas nenotiek ar zemes piespiedu nomu. Taču šīs nav vienīgās rūpes. Valsts, pašvaldības, dažādas iestādes un komersanti iedzīvotājiem pagādā arvien jaunas. Šobrīd aktuālas ir vismaz četras dažādas komunāla rakstura ieceres.

Principā tās nāks par labu gan mājoklim, gan īpašniekam, bet nenovēršami saistītas ar saimnieciskām raizēm un tēriņiem. Sākot no dokumentu lasīšanas, beidzot ar dažādu nebūt ne lētu komunālu verķu pirkšanu. Tuvākajos gados stāsies spēkā vairākas ar ugunsdrošību saistītas prasības, kanalizācijai jābūt modernai, ūdensskaitītāju ierīkošanai jānodrošina speciālas akas. Vēl apspriešanas stadijā ir ideja par filtru nepieciešamību ūdensvados, lai ūdensskaitītāji nejuktu prātā katra smilšu graudiņa dēļ. Tikai atkal jautājums, kurš par to maksās - namīpašnieks, īrnieks vai ūdens kantoris.

Maksa par smilšu graudiņiem

Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas vadītājs Ģirts Beikmanis stāsta, ka Ekonomikas ministrijā ir izveidota speciāla darba grupa, kas risina ar ūdens uzskaiti saistītos jautājumus. Daudzas problēmas esot tieši ūdenssaimniecības uzņēmumu pusē. Smiltis ūdensvados iekļūst biežo remontu dēļ. Līdz šim ūdens kantori negribēja pieļaut filtru likšanu pirms skaitītājiem, baidoties, ka sāksies vērienīga ūdens zagšana. Taču no otras puses - tikpat liela problēma rodas, ja skaitītājs patērēto ūdeni smilšu dēļ skaita aplami vai vispār sabojājas. Skaidrs, ka filtrs ir vajadzīgs, un šobrīd atliek tikai cerēt, ka attiecīgie Ministru kabineta noteikumi tiks ielaboti iedzīvotājiem maksimāli draudzīgā veidā. Jo viņiem tāpat būs jāmaksā.

Jaunie ugunsdrošības noteikumi stājās spēkā jau pērn, taču virkne normu, kas saistītas ar finansiāliem izdevumiem - tikai ar šo un nākamajiem gadiem. 2020. gadā katrā miteklī ir jābūt dūmu detektoram. Salīdzinājumā ar ugunsgrēka radītiem riskiem tā nav liela investīcija. Neglīts dūmu detektors maksā kādus piecus sešus eiro. Glīts pāris desmitus. Protams, daudzdzīvokļu mājās summas salasās lielākas, un vēl jau ir arī koplietošanas telpas.

Ugunsdrošības labad

Lielākas rūpes mājokļu īpašniekiem rada cita ugunsdrošības prasība, kas stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī, proti, virtuvēs dabiskās ventilācijas kanālam ir aizliegts pievienot mehāniskās ventilācijas iekārtu. Runa ir par tvaika nosūcējiem virs plīts. Vecās mājās tā agrāk bija norma - nosūcēja cauruli iebūvēt ventilācijas lūkā. Tagad tā jārauj nost vai arī jātaisa sienā jauns caurums dabiskās ventilācijas nodrošināšanai. Bez lielām problēmām tas iespējams privātmājās, bet daudzdzīvokļu namos pašdarbība netiek atbalstīta. Kā šī prasība tiks nodrošināta un kontrolēta, rādīs prakse. Namsaimnieku pārstāvis Ģ. Beikmanis stāsta, ka par visām jaunajām prasībām tiek informēti dzīvokļu īpašnieki - par detektoriem, par nosūcējiem, taču ar varu piespiest kaut ko darīt nevienu nevar. Tikai izglītot.

Aka ūdens rēķinam

Finansiāli sāpīgāks jaunums, no kā izvairīties tikpat kā neiespējami, ir akas taisīšana ūdens uzskaites mēraparātiem. Tas attiecas uz tiem iedzīvotājiem, kuru mājās kopējie skaitītāji līdz šim nav uzstādīti un maksa tiek aprēķināta pēc fiksēta tarifa. Ūdenssaimniecības pakalpojuma likums stājās spēkā jau 2016. gadā, taču attiecībā uz komercuzskaites mēraparātu mezglu izbūvi noteikts pārejas periods līdz 2020. gada 1. janvārim.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija skaidro, ka iedzīvotājiem nav jāsedz ēkas kopējā ūdensskaitītāja izmaksas. Tas esot ūdens piegādātāja pienākums. Taču mājas īpašniekam ir jānodrošina vieta, kur skaitītāju uzstādīt. Un tas, lūk, ir piņķerīgi. Vairumā gadījumu ūdens kantori vēlas, lai skaitītāji atrastos tādās vietās, kur jebkurā laikā var netraucēti piekļūt rādījumu kontrolei. Tātad ārpus mājas. Un pagaidām šādam nolūkam nekas labāks par skataku nav izdomāts. Tas ir plastikāta bundulis, ko ierok zemē virs ūdensvada blakus mājai. Maksā tāds dārgi - no 260 eiro uz augšu. Lietošanā ārkārtīgi neērts, sevišķi ziemā, kad nākas rāpot uz ceļiem un ar lielām brillēm saskatīt mazus cipariņus. Ministrija gan skaidro, ka kopējais ēkas skaitītājs var atrasties arī ēkas pagrabā, taču lietotājiem par to jāvienojas ar iestādi vai komersantu, kas konkrētajai ēkai sniedz ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus. Te gan jāpiebilst, ka parasti vienošanās ar monopolistu nozīmē darīt tā, kā monopolists vēlas. Ja pateiks, ka jātaisa skataka, nāksies to ierīkot.

Sirsniņmājiņu ēras gals

Taču vēl lielāki izdevumi nedaudz tālākā nākotnē gaida tos namīpašniekus ciemu un pilsētu teritorijās, kuru ēkās ir videi nedraudzīgas kanalizācijas sistēmas. Ir tādi Ministru kabineta noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu. Tie ir spēkā esoši, taču pilnā apjomā sāks darboties no 2022. gada. Māju īpašniekiem būs jānodrošina pilnīga notekūdeņu attīrīšana un novadīšana vidē caur filtrācijas laukiem, niedrēm, drenām, smilšu vai kādiem citiem filtriem. Savukārt pašvaldībām noteikts pienākums uzskaitīt tās teritorijā esošās decentralizētās kanalizācijas sistēmas. Septiķu cena ir no 800 eiro uz augšu. Savukārt, ja tādu nav iespējams ierīkot, tad jānodrošina hermētiska tvertne un sistemātiska notekūdeņu nodošana asenizācijas pakalpojuma sniedzējam. Tie laiki, kad par tualeti varēja saukt dēļu kasti virs zemē izrakta cauruma, bet cauruli no virtuves izlietnes ielaist pa taisno grāvī, strauji tuvojas beigām. Vienīgi lauku viensētās klasiskais risinājums ar sirsniņu durvīs un briesmīgu smaku vēl tiks pieļauts.

Komentāri [13]
#
BertaB 16.aprīlis 2018 18:32 atbildēt
Valsts par visu vari bāžas iekšā manās privātajās biksēs. Es pati gribu, lai mājā viss ir droši, bet lai nedomā, ka durvis vēršu kādiem nekādiem kontrolētājiem. Tad vispirms lai maina Satversmi,
 
#
Jaapsis 16.aprīlis 2018 16:41 atbildēt
Kāpēc rakstā nav minēts visdārgākais uzspiestais maksājums pēc jaunajiem ugunsdrošības Noteikumiem; regulāras elektroinstalācijas pārbaude dzīvokļos/mājās ik pa 10 gadiem, kas maksās no pāris simtiem līdz pat tūkstošiem, ja jāpārbauda visa lauku saimniecība.
 
#
Petro 16.aprīlis 2018 15:12 atbildēt
Gribejāt gejropa bezsmadzenu pastalas ,nu tad priecājaties , taisis jusu Kārlišus par Karlinem eiropidari un stambulas konvencija ,maksasiet oik babnditiem par krievijas dargo ,smirdigo gazi , atbalstisiet starptautisko teroristu iebrukumus suverenas valstis un latvijas islamizāciju .....
 
#
Koments 16.aprīlis 2018 11:21 atbildēt
Bet ko var darīt, ja paši vien parakstījāmies uz šo mazo prieciņu.?! Kad deva sertifikātus pa velti, tad arī uzkrāvām to nastu sev uz muguras un tagad priecīgi nesīsim, līdz mūža galam. Varēja arī neko neprivatizēt, bet lai tās mājas, paliek valsts īpašumā un lai tad viņi kalkulē, cik maksā to uzturēšana un visi tie pakalpojumi, kurus tagad piedāvā apmaksāt mūsu iedzīvotājiem. Akas nepavisam vairs nedrīkst, ielas jāmazgā ar nano-ūdeni, bet katram cigarešu galam, jābūt aprīkotam ar dūmu detektoru.? Interesanti, kā mūsu senči varēja dzīvot un pat izdzīvoja, bet nu ir tīrās šausmas un izputēšana uz vietas. Škiet gan, ka esam nonākuši vēl lielākā ellē, nekā bijām pie komunistiem... Tur pietika tikai ar pareiziem lozungiem, kurus pat apmaksāja valsts kase, bet nu mums lozungus un likumus atsūta no Briseles, bet par viņiem liek ne tikai maksāt mums, bet arī dzīvot un vēl rādīt briesmīgi priecīgu seju - bet kāpēc un par kādiem tur mūsu tēvu grēkiem..!?
 
#
vēsture » Koments 17.aprīlis 2018 10:22 atbildēt
Khe khe: ``..esam nonākuši.. lielākā ellē, nekā bijām pie komunistiem``.
Vēsturi skaties! Un tagadni kopā ar vēsturi! Pie komunistiem kā bijām, tā esam. Tikai pie - nu jau - pie buržuāziskajiem komunistiem, vai - kā Valdiņš teica - sarakanajiem buržujiem. Un vēl Valdiņš teica - nedoddie`s! piedzīvot to!
 
#
renāte 16.aprīlis 2018 10:53 atbildēt
Kāpēc neviens nekliedz par dubulto PVN aplikšanu daudzdzīvokļu Padomju laika māju apsaimniekošanai. Nopirkām no ,,valsts" dzīvokļus Padomju laika mājās, kurām lietošanās termiņš jau bija beidzies. Tagad, lai māju kaut cik uzturētu ir jāiegulda lieli naudas līdzekļi, bet re, mūsu valdība no katra eiro, ko maksājam par mājas uzturēšanu piesavinās 42 centus, tas ir dubultais PVN. Tas veidojās veicot iemaksu par mājas apsaimniekošanu piemēro 21% PVN un saņemot pakalpojumu, veicot remontu atkal piemēro 21% PVN.
Mīlie tautieši, laiks mosties un cīnīties par tiesībām izdzīvot šajā zemē, ko saucam par Latviju.
 
Skatīt visus 13 komentārus >
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers