Pēc uzbrukumiem e-veselības sistēmai ir pieņemts lēmums to iekļaut tā sauktajā kritiskajā infrastruktūrā, ko uzrauga Aizsardzības ministrija.
Veselības ministres padomniece e-veselības jautājumos Ilze Āboliņa Neatkarīgajai pastāstīja, ka Veselības ministrija sadarbībā ar citām iesaistītajām iestādēm nolēmusi e-veselības sistēmu pārlikt uz Valsts datu centru, kurā Aizsardzības ministrijai ir līgums ar NATO un kas nodrošina dažādus risinājumus pret uzbrukumiem. «E-veselības sistēma tiks iekļauta kritiskajā infrastruktūrā Aizsardzības ministrijas pārraudzībā,» stāsta I. Āboliņa. Kritiskā infrastruktūra ir tāda, kas ir valstij kritiski svarīga, un, kā uzsver I. Āboliņa, «kas var būt vēl svarīgāks par iedzīvotāju datiem». Viņa nenoliedz, ka skaidrs lēmums, pievienot e-veselību kritiskajai infrastruktūrai, pieņemts pēc uzbrukumiem e-veselībai, taču uzsver, ka pieņemt šādu lēmumu Veselības ministrija gatavojās jau sen, bet «uzbrukumi tikai pastiprināja šādu procesu virzību».
Runājot par to, kas uzbruka e-veselībai, I. Āboliņa norāda, ka ir skaidrs, kas notika, taču vēl turpinās izmeklēšana, tāpēc amatpersonas sīkāk notikušo nevar komentēt. Uzbrukums e-veselībai notika 16. janvārī, kas apturēja visu Nacionālā veselības dienesta sistēmu, tostarp e-veselību. Veselības ministrija paziņoja, ka uzbrukums bijis plānots. Arī pēc šā uzbrukuma, ko pamanīja visa sabiedrība, ir notikuši uzbrukumi e-veselībai. «Bet, kā redzat, mēs esam sekmīgi strādājuši un uzbrukumus novērsuši,» stāsta I. Āboliņa. Uzbrukumi ir bijuši vērsti nevis pret datiem vai lai tos nozagtu, bet pret sistēmu kā tādu, lai apturētu vai būtiski palēninātu tās darbību, samazinātu veiktspēju. «Visbiežāk tas izpaužas kā daudzas darbības vienlaikus, piemēram, netipiski daudz lietotāju vienā konkrētā brīdī vēlas uzreiz ieiet sistēmā,» saka ministres padomniece, un tā nav sagadīšanās, ka to darīt gribētu, piemēram, tūkstošiem lietotāju, kuri vēlas, piemēram, apskatīt savus datus e-veselībā. I. Āboliņa arī sacīja, ka īpaša speciālistu grupa seko līdzi incidentiem 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā, kā arī aprīlī ir paredzēts veikt sistēmas drošības auditus.
Veselības ministrija uzskata, ka kopumā e-veselības darbs ir uzlabojies. Nepārtraukti notiek datu analizēšana, piemēram, ja notiek kavēšanās, uzreiz tiek analizēts katrs šāds gadījums un notiek darbs, lai sistēmas veiktspēju uzlabotu. «Ja ir kāds gadījums, kas izpeld, analizējam līdz saknei, kāpēc tā, kas pie vainas, vai tas saistīts ar sistēmu vai ar kaut ko citu,» saka I. Āboliņa, piebilstot, ka tas nav tikai e-veselības jautājums, jo, kā zināms, e-veselībai daudzas ārstu prakses pieslēdzas ar savām vietējām sistēmām un nereti gadoties dažādas aizķeršanās.
Nacionālā veselības dienesta direktores vietniece Linda Freimane sacīja, ka vēl pastāv atsevišķas problēmas, pie kā tiek strādāts, piemēram, ar jaunajiem personas kodiem, kurus e-veselība neatpazīst. Kļūda esot atrasta, notiek tās labošana. Ģimenes ārsti gan norāda uz daudzām jo daudzām problēmām - sistēmas lēno darbību, recepšu neatpazīšanu. Ģimenes ārstiem e-veselības dēļ nākas strādāt vismaz stundu ilgāk katru dienu un arī brīvdienās.
