Gada īsākajā mēnesī februārī fiksēto mājokļu cenu pieaugumu raksturo saskaņa starp nekustamo īpašumu tirdzniecības starpnieku aprēķiniem par šā pieauguma tempu.
Cenu pieauguma rādītāji izlīdzinājušies pēc tempa un tiecas izlīdzināties arī pēc savām vērtībām. Kamēr Latio bīda savu cenu aprēķinu rezultātus šurpu turpu pāri robežlīnijai - 800 eiro par kvadrātmetru, Arco Real Estate un Ober Haus uzrādītās cenas šai robežlīnijai tuvojas. Jāatgādina, ka Latio jau pērnā gada septembrī uzrādīja mājokļu vidējo cenu
804 eiro par kvadrātmetru. Toreiz šie 804 eiro pārsniedza abu pārējo firmu rādījumus par 69 un 44 eiro kvadrātmetrā, bet tagad starpība sadilusi līdz 43 un 28 eiro.
Vienprātība pastāv gan par cenu pieauguma tempu, gan par vidējās cenas veidošanās mehānismu. Proti, labāk novietoto un aprīkoto dzīvokļu cenas jau traucas pāri 1000 eiro robežlīnijai, bet sliktāko piedāvājumu cenas piebremzē vidējās cenas izaugsmi. Mākleriem laikam gan gribētos, lai cenu pieaugums neapstājas vismaz līdz brīdim, kad dzīvokļu vidējā cena sasniegs 1000 eiro par kvadrātmetru, bet vidējās cenas atgriešanos 2008. gada līmenī ap 1500 eiro par kvadrātmetru gan viņi nesola. Ja tā tomēr notiks, viņi nebūs kļūdījušies, jo tad cena tiks izteikta citas vērtības naudas zīmēs, kurām devalvācijas dēļ nebūt nav obligāti jāzaudē eiro nosaukums.
Par cenu pieauguma finansēšanas avotiem mākleri neko noteiktu pastāstīt nevar vai negrib. Zināms, ka banku kredītu nauda mājokļu tirgū iekšā negāžas, bet no kurienes tā tomēr gāžas? Grūti sazīmēt naudas ceļus līdz katra konkrētā naudas pircēja makam jeb bankas kontam, pat ja no makroekonomikas viedokļa ir skaidrs, ka nauda nāk no Eiropas Centrālās bankas, kas turpina eiro emisiju. Lai gan šī emisija notiek tikai elektroniski, bet eiro drukāšana šā vārda burtiskajā nozīmē ir sekundāra, emisijas sekas rada iespaidu, ka papīra naudaszīmes tiktu kaisītas no bankas augstceltnes Vācijas pilsētā Frankfurtē. Labticīgie rietumeiropieši šo naudu uzlasa un dodas iepirkties uz Austrumeiropu, kur vēl labticīgākie austrumeiropieši pārdod to, kas viņiem vēl ir. Latvija statistiķi jau paguvuši saskaitīt, ka janvārī valsts eksports audzis par 18,1% pret 2017. gada janvāri un ka pirmajā vietā eksportēto preču sarakstā ir koksne un tās pārstrādes produkti. Daļa no šādi Latvijā ienākušās naudas pēc tam apgrozās mājokļu tirgū.
