Sestdiena, 20.aprīlis

redeem Mirta, Ziedīte

arrow_right_alt Latvijā

Latvijai draud bezdolāru ekonomika

© Scanpix

Nav zināms apjoms tiesībām, kādu Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem atstās darījumiem ar ASV dolāriem.

Latvijas iedzīvotāji tikai pavisam nesen uzzināja, ka «līdz pagājušā gada sākumam visu Latvijas nerezidentus apkalpojošo komercbanku korespondējošie konti ASV dolāros bija aizslēgti». Tā savā 20. februāra uzstāšanās reizē pavēstīja no Latvijas Bankas prezidenta amata projām dzītais, bet neaizdzītais Ilmārs Rimšēvičs. Tomēr - arī šo banku darbība taču turpinājās. Latvijas komercbanku ASV dolāru konti tika aizvietoti ar eiro, Krievijas rubļu vai varbūt Ziemeļkorejas vonu kontiem bankās ar kontiem ASV dolāros, vai bankās, kurām bija konti bankās ar tiesībām norēķināties ASV dolāros utt. kaut ar desmit starpniekbankām. Šādus darījumus apkalpojošo Latvijas komercbanku 2017. gada neauditētie rezultāti uzrāda peļņu un dažkārt pat Latvijas mērogā lielu peļņu. Šāda peļņa vairs nav aktuāla ABLV Bank, ko ASV piespieda pašlikvidēties ar brīdinājumu, ka aizliegšot darbības ar ASV dolāriem visām bankām, kuras vien pieķers darījumos ar ABLV Bank.

Ceturtdienas jaunums bija Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Pētera Putniņa intervija aģentūrai Reuters, kurā viņš pieļauj, ka varētu tikt slēgtas vēl nākamās Latvijas komercbankas, kas apkalpo nerezidentus, ja to biznesa modelis būs neatbilstošs. Līdz šim gan ne FKTK, ne Eiropas Centrālā banka, ne savu dolāru pārskaitījumus uzraugošie amerikāņi nav darījuši zināmu, kāds biznesa modelis Latvijas komercbankām būs atbilstošs un kāds - neatbilstošs. Par nepieciešamību uzzināt šīs atšķirības ir ieminējusies Latvijas Komercbanku asociācija, bet nekas neliecina, ka kāds būtu asociācijai kaut ko atbildējis. Daudz drošāk pieļaujams, ka to nezina arī P. Putniņš un FKTK, kas divu nedēļu laikā kopš I. Rimšēviča atklāsmes neuzņēmās Neatkarīgajai paskaidrot kaut vai to, ko Latvijas fiziskajām un juridiskajām personām tagad iesākt ar savu kontu atlikumiem un iecerētajām transakcijām ASV dolāros.

Visi darījumu riski tagad uzvelti vietējām komercbankām, kas tiešām sākušas ierobežot ASV dolāru pārskaitījumus savā starpā. Iespējams, ka tādā gadījumā vairs neko nenozīmē vairuma komercbanku mājaslapās uzrādītās iespējas veikt norēķinus ASV dolāros. Šo iespēju noformējums ir dažāds. Dažas Ziemeļvalstu meitas bankas norāda uz savu mātes banku starpniecību darījumos ar dolāriem, bet Swedbank par dolāru darījumu partneri uzrāda Wells Fargo Bank National Association, New York. FKTK ne apstiprināja, ne noliedza nostāstus, ka Swedbank darījumu partneris pēc sava statusa tomēr nav tāds pats, kā Citibank N. A., New York, ar kādu lepojas banka Citadele: «Tas, ka 2017. gadā Citibank augstākā līmeņa Risku un atbilstības komiteja apstiprināja korespondentattiecību uzsākšanu ar Citadeli, ir liels sasniegums un kvalitātes apliecinājums,» saka Citadeles prezidents Guntis Beļavskis. Pēc šīs un līdzīgām frāzēm par Citadeles lieliskumu katram jādomā pašam, cik pamatoti ir nostāsti par to, ka amerikāņiem piederošajai bankai esot ekskluzīvas tiesības Latvijā apsaimniekot ASV dolārus.

Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem būtu vēlams zināt, vai Latvijas komercbankas - vai vismaz viena banka Citadele - drīkst ko vairāk par vienreizējiem darījumiem ar ASV dolāriem tad, ja Latvijā atradies mantinieks, sacīsim, Konektikutā mirušai tantei vai onkulim. Lielais jautājums ir par Latvijas uzņēmumu iespējām veikt darījumus tajās bijušās Padomju Savienības teritorijā nodibinātajās valstīs, kurās ASV dolāri tiek izmantoti par starpvalstu norēķinu valūtu. Līdz šim brīdim ne uzņēmēji, ne bankas nav cēlušas trauksmi, ka dolāru pārskaitījumi starp Latviju un valstīm uz austrumiem no Latvijas (dažos gadījumos vajadzīgi pārskaitījumi dienvidu jeb Āfrikas virzienā u. tml.) vai nu vispār slēgti, vai prasa tik daudz starpnieku un izmaksu, ka uzņēmumiem jādomā par šādu darījumu turpināšanu. Tomēr nav arī skaidru apstiprinājumu, ka darījumi notiek tāpat kā līdz 13. februārim, kad ASV publicēja ABLV Bank iznīcinošo paziņojumu. Tas pat nebūtu sliktākais variants, ja pēc gada vai vairākiem gadiem mēs izdzirdētu līdzīgas atklāsmes kā no I. Rimšēviča 20. februārī, ka Latvijas komercbankas pratušas vismaz uz laiku noslēpt nepatikšanas, kas tām tagad uzvēlušās.