Mediķu algu palielināšanā Veselības ministrija cer uz slimnīcu vadītāju saprātu: ārstniecības personu darba samaksas palielināšanai piešķirtie papildu miljoni eiro iestrādāti tarifā, kādu valsts samaksā ārstniecības iestādēm par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, bet konkrēts darba samaksas palielinājums konkrētiem mediķiem atstāts slimnīcu vadību rīcībā. To, kāda būs mediķu palielinātā alga, ārsti, māsas un sanitāri uzzinās februārī, kad saņems šāgada pirmo algu.
«Tieši slimnīcu valdes, nevis ministrija, vislabāk redz, kuriem darbiniekiem nepieciešams lielāks atalgojums, tāpēc arī pienākums finansējumu sadalīt piešķirts slimnīcu valdēm,» sacīja Veselības ministrijas valsts sekretārs Aivars Lapiņš. Veselības ministrija uzsver slimnīcu vadītāju veselo saprātu, lai mediķu atalgojumam paredzētie miljoni sasniegtu mērķi. Šogad ārstniecības personu darba samaksas palielināšanai piešķirti papildus 85 miljoni eiro, un tie ir iestrādāti tarifā, kādu valsts samaksā ārstniecības iestādēm par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. Tas nozīmē, ka, vienkārši runājot, mediķu atalgojuma nauda ir ieplūdusi kopējā katlā. Tieši tāpēc Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests uzsver slimnīcu lomu šīs naudas sadalē.
A. Lapiņš arī norādīja, ka vienlaikus palielinātas arī noteiktās zemākās mēnešalgu likmes ārstniecības personām atbilstoši viņu kvalifikācijas kategorijām - no pieciem līdz 68 procentiem. Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība paredz, ka vidējā darba samaksa ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem tarifā palielināta no 859 eiro līdz 1125 eiro mēnesī (par 31 procentu), ārstniecības un pacientu aprūpes personām no 537 eiro līdz 675 eiro mēnesī (par 26 procentiem), bet ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām - no 400 eiro līdz 450 eiro mēnesī (par 13 procentiem). Stacionārajā sektorā strādājošajām ārstniecības personām plānots lielāks darba samaksas palielinājums, ņemot vērā obligātās piemaksas par diennakts darba režīma nodrošināšanu, kā arī normālā pagarinātā darba laika pakāpenisku atcelšanu.
Nacionālā veselības dienesta direktore Inga Milaševiča skaidroja, ka ārstniecības iestādēm būs jānodrošina noteikumos paredzētā zemākā mēnešalgas likme, jo medicīnas iestādēm, kuras sniedz valsts apmaksātus pakalpojumus, ir piešķirts papildu finansējums. Viņa gan atzina, ka dienests tarifā iekļauto darba samaksas sadaļu ir pārrēķinājis, ņemot vērā papildus piešķirtos miljonus eiro, taču citas pozīcijas sagaida nelielas izmaiņas. Jāatgādina, ka slimnīcas jau sen prasa pārrēķināt tarifu, par kādu tās sniedz medicīniskos pakalpojumus, jo tas neatbilst reālajai situācijai. I. Milaševiča uzsver, ka tarifos ir ietverta darba alga, administratīvie, ārstniecības un citi izdevumi, bet papildus piešķirtais finansējums paredzēts, lai pārskatītu tieši tarifos iekļauto darba samaksas sadaļu.
Rīgas Austrumu slimnīca papildus Veselības ministrijas piešķirtajiem līdzekļiem algu palielināšanai ir radusi iespēju no sava budžeta algu palielināšanai piešķirt trīs miljonus eiro. Slimnīcas valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis uzsvēra, ka tāpēc amatalgas slimnīcas ārstniecības personām tiks celtas lielākā apmērā par minimāli noteikto. Ārstam vidēji darba samaksa palielināsies par 280 eiro (par 42 procentiem), reģistrētām māsām - par 210 eiro (50 procentu pieaugums), bet sertificētām māsām - par 269 eiro (par 63 procentiem). Vidējā alga mēnesī ārstam tiks palielināta līdz 1400 eiro, reģistrētām māsām - līdz 958 eiro, sertificētām māsām - līdz 1033 eiro.
Neatkarīgā rakstīja, ka arī pašam jaunajam Rīgas Austrumu slimnīcas vadītājam ir noteikti ievērojami lielāka alga, nekā Austrumu slimnīcas vadītāji saņēma līdz šim, kā arī lielāka, nekā viņš saņēma mēnesī iepriekšējā darbavietā, proti, 8000 eiro pirms nodokļu nomaksas. I. Paeglītis, komentējot savu atalgojumu, atzina, ka viņa atalgojums slimnīcas valdes priekšsēdētāja amatā ir atbilstošs pienākumiem - viņam «jāveic svarīgs un apjomīgs darbs». Šāda alga bijusi vienošanās ar Veselības ministriju, un tieši ar šādu algu viņš bijis gatavs pamests Ceļu satiksmes drošības direkcijas valdes locekļa amatu, kur viņš pelnīja ap 5000 eiro mēnesī.
Pagājušā gada septembrī valdība pieņēma lēmumu novirzīt Rīgas Austrumu slimnīcai 11 miljonus eiro, lai segtu iepriekšējos gados uzkrātās saistības. Slimnīca 2016. gadu noslēdza ar zaudējumiem 2,5 miljonu eiro apmērā, taču, ņemot vērā pēdējo vismaz sešu gadu saspringto finansiālo situāciju, slimnīcas pagaidu vadība lūdza piešķirt naudu slimnīcas darbības stabilizēšanai. Kopš 2011. gada valsts finansējums slimnīcai ir 80 līdz 86 procenti no faktiski veiktā darba, kas katru gadu rada iztrūkumu. Vai jaunais slimnīcas vadītājs spēs vadīt slimnīcu tā, lai neveidotos parādi, to rādīs laiks.
***
Ekrānšāviņš no avīzes
Darba samaksas pieaugums, eiro
Ārsti un funkcionālie speciālisti
2017 2018
Ambulatorajā veselības aprūpē 859 +31% 1125
Stacionārajā veselības aprūpē 859 +80% 1547
Ārstniecības un pacientu aprūpes personas
2017 2018
Ambulatorajā veselības aprūpē 537 +26% 675
Stacionārajā veselības aprūpē 537 +73% 929
Ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personas
2017 2018
Ambulatorajā veselības aprūpē 400 +13% 450
Stacionārajā veselības aprūpē 400 +55% 621
Avots: Veselības ministrija
