Tiesnese: Atbildība par māju-kuģi pie Pāvilostas nav jāuzņemas tiesai
©rekurzeme.lv

Administratīvā tiesa nekad nav vērtējusi, vai jūras malā pie Pāvilostas uzslietā būve ir kuģis, un atbildība par tās parādīšanos neatļautā vietā ir jāuzņemas citām atbildīgajām institūcijām, šorīt Latvijas Radio uzsvēra lietu skatījusī tiesnese Kristīne Brokāne.

Tiesnese skaidroja, ka tiesa nekad nav vērtējusi, vai pabeigtā ēka ir vai nav kuģis, bet gan tiesa vērtēja, vai konkrētajā vietā drīkstēja notikt kuģa būvniecība. Brokāne vilka līdzību ar sodu par auto stāvēšanu neatļautā vietā - arī tad tiesa vērtē, vai auto var vai nevar atrasties konkrētajā vietā, nevis to, vai sods ticis uzlikts par auto stāvēšanu.

Brokāne uzsvēra, ka līdz ar to nav pamata tiesai pārmest būves tapšanas pieļaušanu, bet gan šie jautājumi jāadresē pašvaldībai un Valsts vides dienestam, kāpēc viņi nesekoja līdzi situācijas attīstībai. Tiesnese gan uzsvēra, ka nav viņas kompetencē vērtēt pušu atbildību.

Tiesnese atminējās, ka tiesas spriešanas laikā tiesai tikušas uzrādītas bildes, kurās bijusi redzama metāla režģa un pontona konstrukcija, kas varēja būt topošs peldlīdzeklis.

Kā vēstīts, Pāvilostas novada Sakas pagastā pašā jūras krastā uzbūvēta atpūtas māja, kas juridiski atzīta par kuģi, ziņo laikraksts "Kursas laiks". Cilvēki bez attiecīgas atļaujas uzbūvējuši sev glaunu vasaras namiņu vien divus metrus no jūras, taču, kad to palūgts nojaukt, ir spējuši pierādīt, ka māja nav māja, bet gan peldlīdzeklis, rakstīja laikraksts.

Valsts vides dienesta (VVD) Liepājas reģionālās Vides pārvaldes direktore Ingrīda Sotņikova aģentūrai LETA pastāstīja, ka pirms pieciem gadiem VVD Liepājas administratīvajā rajona tiesā zaudējis tiesvedību pret SIA "Alco" saistībā ar šīs konstrukcijas būvniecību. Kaut arī veidojumam vizuāli ir daudz lielāka līdzība ar ēku nekā ar peldlīdzekli, uzņēmums tiesā spējis ar attiecīgiem dokumentiem pierādīt, ka šī konstrukcija ir kuģis būvniecības stadijā.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, degvielas tirgotāja "Alco" īpašnieks ir Argods Lūsiņš. "Dienas Biznesa" apkopotajā 100 Latvijas bagātāko cilvēku sarakstā viņš pērn ierindojās 9.vietā ar 43 miljoniem eiro.

Kopš 2010.gada Lūsiņš dažādām partijām 11 ziedojumos kopumā atvēlējis 84 417 eiro. Sešas reizes viņš naudu pārskaitījis "Vienotībai". Pērn viņš trīs piegājienos apjomīgas summas ziedojis "Vienotībai" un Zaļo zemnieku savienībai. Arī 2016.gadā šie politiskie spēki izpelnījās uzņēmēja labvēlību.

SIA "Alco" 2016.gadā strādāja ar 2 937 924 eiro apgrozījumu un 901 283 eiro peļņu, liecina "Firmas.lv" informācija.

Būvniecības stadijā esošs kuģis nav uzskatāms par konstrukciju Aizsargjoslu likuma izpratnē, skatot strīdu starp VVD un miljonāram Argodam Lūsiņam piederošo uzņēmumu SIA "Alco" par tā veiktu būvniecību jūras krastā, secinājusi tiesa.

Lieta tika skatīta Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā.

Kā liecina lietas materiāli, uzņēmums savas darbības likumību juridiski argumentējis ar dokumentiem, uzrādot Latvijas jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcijas kuģa būves sākšanas apsekošanas aktu un Latvijas jūras administrācijas izziņu.

No šiem dokumentiem izriet, ka Latvijas Kuģu reģistrā 2011.gada 15.novembrī ir reģistrēts būvniecības stadijā esošs kuģis. Būvniecība sākta 2011.gada 28.augustā, būves tips - pontons.

Kā liecina anonimizētais tiesas spriedums, tiesa secinājusi, ka pēc būtības lietā ir strīds par normatīvo aktu, tai skaitā Zvejniecības likuma 9.panta un Aizsargjoslu likuma 36.panta normu interpretāciju. Uzņēmums uzskata, ka kuģa būvi tauvas joslā atļauj Zvejniecības likums. Savukārt VVD uzskata, ka konstrukciju izvietošanu krastu kāpu aizsargjoslā aizliedz Aizsargjoslu likums.

Tiesas ieskatā, bija būtiski noskaidrot, vai būvniecības stadijā esošs kuģis ir uzskatāms par konstrukciju Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 8.punkta izpratnē. Šis punkts noteic, ka krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē aizliegts novietot speciālās dzīvojamās piekabes, jebkādas konstrukcijas, pagaidu un saliekamās būves, izņemot pludmales labiekārtošanas elementus, ārpus šim nolūkam vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā paredzētajām vietām.

Tiesas ieskatā, apvienojot šos jēdzienus vienā apakšpunktā, likumdevējs ir vēlējies norādīt uz to, ka šie jēdzieni apzīmē līdzīgas lietas. Nav pamata secinājumam, ka ar jēdzienu "konstrukcija" šajā normā būtu domāts arī būvniecības stadijā esošs kuģis, secinājusi tiesa. Līdz ar to, spriedumā tiesa ir nonākusi pie secinājuma, ka kuģis būvniecības stadijā nav uzskatāms par konstrukciju Aizsargjoslu likuma izpratnē.

Savukārt Zvejniecības likuma 9.panta devītās daļas 2.punkts paredz, ka tauvas joslā ir atļauta laivu un kuģu pārziemošana, būve un remonts.

Ņemot vērā spriedumā izdarītos secinājumus, tiesa atzina, ka nav pierādīts pamats uzņēmuma saukšanai pie administratīvās atbildības par konstrukcijas izvietošanu vietā, kur to nepieļauj normatīvo aktu prasības. Līdz ar to nav atzīstams, ka uzņēmums būtu pārkāpis vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslā noteiktās prasības un aprobežojumus.

Spriedumu šajā lietā tiesa pieņēmusi 2013.gada 6.februārī.

 
Komentāri 14 Skatīt [14]
Skatīt komentārus [14]