Pats par sevi saprotams ir Krievijas tiesas spriedums, ka Latvijas uzņēmumam airBaltic jāapmaksā Krievijas uzņēmēja Vladimira Antonova sataisītie parādi.
Latvijas Tieslietu ministrijā pāris mēnešus atrodas no Krievijas atnācis tiesiskās palīdzības lūgums Latvijai, lai tā piedzen no valstij piederošā uzņēmuma airBaltic vairāk nekā 20 miljonu eiro par labu izputējušajai, kādreiz V. Antonovam piederējušajai bankai Investbank. Tieslietu ministrija atbildējusi Krievijai ar lūgumu sniegt papildu informāciju, kas līdz vakardienai vēl saņemta nebija. Naudas piedzīšanas tālākā procedūra būtu Krievijas lūguma nodošana kādai vietējai tiesai rajona tiesas līmenī, kas tad lemtu par lūguma apmierināšanu vai noraidīšanu. Latvijas tiesa nevarētu rīkoties simetriski Krievijas tiesai un prasību noraidīt tikpat automātiski, kā spriedumus par labu krieviem štancē Krievijā. Latvijai jārēķinās ar airBaltic lidmašīnu piezemēšanos Krievijā, kur Krievija tās var atņemt. Pat ja airBaltic no reisiem uz Krieviju atteiktos, kaut kas Latvijai atņemams Krievijā vienalga atrastos. Diez vai pēc tam Latvija atkal spētu rīkoties simetriski un savākt, piemēram, uz Latvijas ostām sūtītās Krievijas kravas.
Latvija iekūlās nepatikšanās, piekrītot tam, ka kādreiz Skandināvijas aviokompānijai SAS piederējušās kapitāldaļas nopērk fiktīva firma Baltijas aviācijas sistēmas, ko personificēja toreizējais airBaltic vadītājs Bertolts Fliks. Fikcija nozīmē to, ka viņam taču nekādas naudas darījumam nebija. To nācās daļēji aizņemties un daļēji izķeksēt no airBaltic, iegrāmatojot airBaltic zaudējumus. Šādas shēmas finansēšanai kā radīts bija V. Antonovs un viņa uzbūvēta banku piramīda, ieskaitot Latvijas Krājbanku. Doma tur laikam bija airBaltic eksponēšana par neparasti strauji augošu uzņēmumu un tā pārdošana ar lielu peļņu, no kuras pietiktu arī tam, lai atliktu atpakaļ no bankām paņemto naudu, bet īstenībā darījumi izjuka un atstāja tikai parādu un savstarpējo prasījumu ķēdi. Latvijas valsts apmaksāja daudzus airBaltic parādus un nokārtoja tā, lai Krājbankas likvidators nepārcenstos ar vēl citu parādu piedzīšanu no airBaltic, bet uz Krievijā un Lietuvā reģistrēto V. Antonova banku likvidatoriem tas neattiecas.
Cik pamatotas ir banku likvidatoru prasības, kas vismaz formāli celtas banku noguldītāju, nevis V. Antonova interesēs, tik pamatotas arī Latvijas un tāpat Lietuvas prasības pret V. Antonovu, kurš līdzvainīgs blēdībās, kādas pēc viņa pavēlēm izpildīja viņam piederošo banku vadītāji, ieskaitot Krājbankas prezidentu Ivaru Priedīti. Viņš tagad jau daudzus gadus deldē apsūdzēto solu un ir viesojies cietumā. Ja Krājbankā konstatēto blēdību iztiesāšana nonāktu līdz spriedumam, tas būtu pamats izvirzīt pretprasības bankām, ka Latvijai nav jākompensē visi zaudējumi, kādus vien bankas cietušas banku darbību regulējošo likumu un noteikumu pārkāpjošos darījumos.
Tomēr nākas atzīt, ka Latvija neko nespēj pret Krievijas aizsardzībā esošo V. Antonovu. Par to jau bija detalizēti stāstīts Neatkarīgās publikācijā Latvija bēg no izputējušās «Latvijas Krājbankas» īpašnieka Antonova pērnā gada 4. augustā saistībā ar I. Priedīša tiesāšanu. Šā tiesas procesa gaitu un izredzes ļoti labi raksturoja fakts, ka septiņus gadus ilgušajā Krājbankas izputēšanas izmeklēšanas gaitā neviens šīs lietas izmeklētājs nebija pat iedomājies, t.i., nestāstīja, ka būtu iedomājies, bet nav spējis Krievijas dēļ, kas izklausītos ticami, ka par bankas izputēšanu tomēr vajadzētu aprunāties ar bankas īpašnieku.