Iemesli zemai sieviešu pārstāvībai uzņēmuma augstākajā vadībā ir dažādi, tostarp saistīti ar ģimenes aprūpes kā sievietes atbildības jomas definēšanu, secināts Sabiedrības integrācijas fonda pētījumā "Sieviešu un vīriešu situācijas izpēte Latvijas lielajos uzņēmumos".
Pētījuma autori uzskata, ka iemesli zemai sieviešu pārstāvniecībai uzņēmuma augstākajā vadībā ir meklējami tradicionālajā skatījumā uz sievietes un vīrieša dzimtes lomām, kā arī dzimumu stereotipu ietekmē izglītības un profesiju izvēlē.
Pētījumā tiek piedāvāti risinājumi zemas sieviešu pārstāvniecības uzņēmuma augstākajā vadībā novēršanai, piemēram, svarīgi esot izglītot sabiedrību par dzimuma līdztiesības jautājumiem, esot jāievieš darba un ģimenes dzīves savienošanas iniciatīvas, kā arī būtiski aktualizēt dzimumu līdztiesības pienesumu uzņēmuma attīstībai.
Pētījumā atklājies, ka lielākā daļa darbinieku, novērtējot, kuras darba un ģimenes dzīves savienošanas iniciatīvas ir visefektīvākās, lai veicinātu sieviešu karjeras izaugsmi, min elastīgu darba laiku (63%) un iespēju daļu darba laika strādāt attālināti (53%).
Pētījuma rezultāti ļāvuši secināt, ka darba un ģimenes dzīves savienošanas iniciatīvas var būt ļoti nozīmīgs priekšnoteikums, lai veicinātu dzimumu līdzsvara sasniegšanu uzņēmumu augstākajā vadībā, tomēr ne vienmēr uzņēmumā pastāvošā prakse sakrīt ar darbinieku vēlmēm vai prioritātēm. Daļa īstenoto pasākumu tiek parādīts, ka uzņēmumam rūp darbinieki, kuriem ir bērni, veicina darbinieku lojalitāti uzņēmumam, tomēr šīs iniciatīvas nav tieši saistītas ar darba un ģimenes dzīves veiksmīgas savienošanas jautājumiem.
Savukārt darbinieki par būtiskākām atzīst tieši praktiskas iniciatīvas, kas vērstas uz darba un ģimenes dzīves veiksmīgāku savienošanu, proti, elastīgu darba laiku un iespēju strādāt attālināti.
Vienlaikus pētījumā teikts, ka gan uzņēmumu vadības pārstāvji, gan darbinieki ir atzinuši, ka divi visbūtiskākie iemesli, kuri kavē sieviešu karjeras izaugsmi, pēc darba un ģimenes dzīves savienošanas ir sabiedrībā pastāvošie stereotipi un aizspriedumi, kā arī vīriešu apzināta rīcība, neizvēloties sievietes uzņēmuma augstākajā vadībā, kas var tikt klasificēti kā ļoti iracionāli iemesli. "Tas atkārtoti apliecina, ka abu dzimumu pārstāvjiem karjeras iespējas nav līdzvērtīgas, jo vīriešu gadījumā iepriekš minētie šķēršļi nepastāv," norāda pētījuma autori.
Vienlaikus pētījumā teikts, ka dzimumu diskriminācija, pēc darbinieku domām, Latvijas lielajos uzņēmumos netiek bieži piedzīvota un īstenota, tomēr tieši sievietes to piedzīvo un pieredz vairāk nekā vīrieši. Tāpēc dzimumu diskriminācijas prakses - mazāka alga, atšķirīgi darba apstākļi, dažādas prasības pret darba izpildi un citi apstākļi - būtu jāizvērtē kā sieviešu izaugsmi uzņēmējdarbības vidē kavējošs un novēršams jautājums, uzskata pētījuma veicēji.
