Latvijā: Ministre par nākamā gada budžetu: Tas ir "vitamīnu budžets" 18 komentāri
 
Latvijā

Ministre par nākamā gada budžetu: Tas ir "vitamīnu budžets"

 
Vladislavs Proškins/ F64 Photo Agency

Nākamā gada budžetu, kuru ceturtdien galīgajā lasījumā plāno apstiprināt Saeima, varētu devēt par "vitamīnu budžetu", intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" teica finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Tostarp viņa norādīja, ka nākamā gada budžetā ir paredzēti "vitamīni" tautsaimniecībai, proti, plānotas vairākas lietas, kas palīdzēs uzņēmējiem attīstīties, kā arī par nākamā gada budžeta prioritāti ir noteikts finansējums veselībai, lai veselības aprūpe iedzīvotājiem kļūtu pieejamāka.

"Tādējādi nākamā gada budžetu varētu dēvēt par "vitamīnu budžetu"," teica Reizniece-Ozola.

Tāpat ministre atzīmēja, ka būtisks finansējums nākamā gada budžetā ir atvēlēts aizsardzībai un demogrāfijai. Vienlaikus šogad budžeta pieņemšanā deputāti ir atteikušies no tā devētajām kvotām.

Kā pozitīvu lietu Reizniece-Ozola minēja arī to, ka, pieņemot budžetu, gada beigās netiek mainīti nodokļi - nodokļu reforma tika apstiprināta vasaras vidū, līdz ar to nosacījumi uzņēmējiem bija skaidri un tiem varēja sagatavoties.

Reizniece-Ozola izteica arī cerību, ka nākamā gada budžetu Saeima ceturtdien pieņems un atgādināja, ka arī Eiropas Komisija šo budžetu ir novērtējusi par pilnībā atbilstošu eirozonas Stabilitātes un izaugsmes paktam. Budžeta novērtējums ir labākais kopš Latvijas pievienošanās eirozonai, piebilda ministre.

Jau vēstīts, ka Saeima trešdien, 22.novembrī, izskatīja daļu ar nākamā gada valsts budžetu saistīto likumprojektu un nolēma turpināt darbu ceturtdien. Saeima trešdien ar pārtraukumiem strādāja no plkst.9 līdz 17, bet tad izsludināja pārtraukumu sēdē līdz ceturtdienas plkst.9.

Trešdien Saeima paguva izskatīt 23 likumprojektus un sāka vēl viena likumprojekta skatīšanu. Šogad politiķi bija vienojušies, ka budžeta izskatīšana neturpināsies vēlā vakarā, kā tas noticis iepriekšējos gados.

Komentāri [18]
#
Apmierinātais 23.novembris 2017 14:18 atbildēt
Laikam to vitamīnu ir par daudz, vai nu nepareizi tie vitamīni, jo sākuši ļoti lielā tempā mirt un dzimstība arī samazinās, pārējie kuri var mūk tālāk no tiem vitamīniem, pēc iespējas tālu aiz Latvijas robežas, tā ka.... vēl ir jādomā un jāpārbauda to toksiskums......
 
#
opis no laukiem 23.novembris 2017 13:06 atbildēt
Nevaru piekrist Danas kundzei,jo es te redzu Latvijas nacionālās ekonomikas PRETAPAUGĻOŠANĀS budžetu ar mērķi nekādā gadījumā nepieļaut,ka Latvijas ekonomika sāktu nest peļņas augļus Latvijas rezidentiem un valstij(nejaukt ar valsts pārvaldes ieņēmumiem).
 
#
bet » opis no laukiem 23.novembris 2017 13:24 atbildēt
cik es saprotu-valsts pārvalde tērē,ne pelna.Nu jā,ja reverso darbību- kad no algas valsts pārvaldē atvilktos nodokļus ieskaita peņas ailītē,tad jā.
 
#
opis no laukiem » bet 23.novembris 2017 13:59 atbildēt
Pareizi jau tu saproti,jo jānodala divas lietas - valsts pārvaldes nodokļu IEKŠĒJOS ieņēmumus no valsts ĀRĒJIEM eksporta ieņēmumiem,kas gūti no citām valstīm. Tā ir milzīga atšķirība! Pie tam eksporta valūtas ieņēmumus Latvijai ienes tikai rezidentu veiktais eksports,bet ārvalstu investoru veiktais eksports peļņu atstāj savās saimniekvalstīs un tāpēc uzskatāms par viltus eksportu. Ir vēl viena daudz ļaunāka lieta un proti - tad,kad mūs iedzina eirozonā,latu ar peldošu kursu, mums vajadzēja saglabāt,tirdzniecībā ar ārpus eirozonas valstīm,jo tagad mēs esam spiesti savstarpējos norēķinos ar valstīm,kas nav eirozonā ,lietot dārgo Vācijas eiro,jo atrodamiem eirokarteļa zonā un tā rezultātā mēs Krievijā esam absolūti konkurētnespējīgi.
 
#
! » opis no laukiem 23.novembris 2017 16:44 atbildēt
Mēs arī savā Latvijā esam konkurētnespējīgi ar citu valstu precēm--- kaut vai leišu.
 
#
opis no laukiem » ! 23.novembris 2017 19:52 atbildēt
Bet tieši tā ir vienotā eirozonas karteļa vaina,ka mēs neesam konkurētspējīgi ne iekšējā tirgū ar savām precēm,ne eksportā, par importu nemaz nerunājot. Eiro faktiskā tirgus vērtība katrā eirozonas dalībvalstī nav vienāda,to redzam pēc cenu atšķirībām,bet mēs izejam no pieņēmuma,ka tā ir vienāda un paši sevi mānām. Eirozonā savāca tik raibu publiku no neattīstītām bomžvalstīm līdz ļoti attīstītām labklājības valstīm un visas ietērpa viena izmēra eiro "uzvalciņos",rezultātā vājās ekonomikas var izstiepties vai sarauties,bet augstais eiro kurss viņām vairs neļauj attīstīties. Tā ir ļoti gudra un velnišķīgi viltīga koloniālā politika,kas strādā attīstīto valstu labā.
 
#
herods 23.novembris 2017 12:36 atbildēt
Ministres vitamīnu retorika prasās pēc aizliegto vielu pārbaudes organismā.
 
#
Plus 23.novembris 2017 12:20 atbildēt
Valstij nejēgas Reiznieces atrašanās amatā izmaksā min 200 miloni/gadā, kas arī ir budžeta deficīta līmenī!!!

Sametamies vēža slimniekiem!!!!
 
#
savādnieks » Plus 23.novembris 2017 13:15 atbildēt
Pie tam,piesakot reformas tik smagās nozarēs,kā veselības aprūpe un izglītība VIENLAICĪGI,rezultāts neviešs uzticību nepieciešamajai kvalitātei.Šobrīd redzams,ka veselības aprūpei miljards budžetā ta iedots,bet iekšējās reformas palikušas iepriekšējā līmenī......aparāti stāv bez pielietojuma un slimnieki ārstēties dodas uz Vāciju.Te rodas jautājums,vai Kučinskis un nozares ministri pārredz ''laukumu'' kopumā ???
 
#
Nesaprotu 23.novembris 2017 12:17 atbildēt
Kāpēc cilvēki gaida no ministriem vairāk kā reāli ir tam pamats?
Reizniece pēc pamatizglītības ir tulks. Nevienā uzņēmumā par finanšu vadītāju nestrādā tulks!!!! Līdzīgi ir ar ekonomikas ministru (cieši saistīta nozare ar valsts attīstību), kas ir ģeogrāfs (agrāk bija ekonomikas ministre bija tā pati Reizniece).
Ja apkopējai ļauj risināt juridiskos jautājumus nav pamata gaidīt ko sakarīgu.
Tāpēc uzskatu, ka atbildība par neveiksmēm jāuzņemas visai koalīcijai, kura apstiprina nepiemērotas personas svarīgiem valsts amatiem.

Pašai Reizniecei nepietiek prāta nelīst amatos, no kuriem nekā nejēdz!!!
Tādēļ arī Latvijai tiek nodarīts pamatīgs kaitējums pateicoties šiem ambiciozajiem diletantiem!!!
 
#
Antiņš » Nesaprotu 23.novembris 2017 12:58 atbildēt
Tādi ministri ļoti patīk ministrijas augstākajiem ierēdņiem, kas ministrijā vēl no pagājušā gadsimta sasēdušies. Kā tajā padomju filmā par Kaķa un Lapsas simpātijām par Buratīno, ka dari ar viņu ko gribi.
 
Skatīt visus 18 komentārus >
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers